Foto: Reuters/Scanpix

Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) krīzi izraisījis Mišels Platinī, kā arī "nožēlojamie zaudētāji" Anglija un ASV, uzskata organizācijas apkaunotais prezidents Zeps Blaters.

Kā intervijā Krievijas aģentūrai TASS izteicies Blaters, nesaskaņas radušās pēc balsojumiem par 2018. un 2022.gada Pasaules kausa organizatoriem. Bija nolemts, ka rīkošanas tiesības saņems Krievija un ASV, tomēr, pēc Blatera domām, Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Platinī un tā brīža Francijas prezidents Nikolā Sarkozī panākuši, ka 2022.gada sacensības risināsies Katarā.

"2010.gadā mēs [22 locekļus lielā FIFA izpildkomiteja] bijām vienojušies par Pasaules kausu Krievijā (2018.gadā), kā arī to, ka 2022.gadā sacensības atgriezīsies ASV. Tādējādi tās risinātos divās spēcīgākajās valstīs pasaulē," izteicies Blaters, klāstot, ka viss mainījies "pēc sarunām starp Sarkozī un Kataras princi [Tamimu bin Hamadu al Thani], kurš pašlaik vada emirātu".

Izveidojoties Francijas un Kataras savienībai, četras balsis no Eiropas pārgājušas par labu Katarai, un tas izšķīris, ka šī valsts balsojumā ar 14:8 apsteidza ASV.

"Ja ASV būtu ieguvušas Pasaules kausa rīkošanas tiesības, mēs tagad nerunātu ne par kādām FIFA problēmām," uzskata Blaters, sakot, ka runas par to, lai atņemtu Krievijai rīkošanas tiesības, veic "nožēlojami zaudētāji". "Anglija izgudroja šo lielisko spēli. Viņi radīja "fair-play" jeb godīgu spēli, bet [balsojumā] bija tikai viena balss par Angliju. Neviens nevēlējās Angliju."

Tāpat Blaters uzskata, ka krīzi FIFA izraisījis Platinī, kurš vēlējies būt organizācijas prezidents, bet nav bijis pietiekami drosmīgs, lai pieteiktos šogad maijā notikušajās vēlēšanās.

"UEFA nevēlējās mani kā prezidentu, bet viņi nepanāca savu, jo tiku pārvēlēts," stāstīja Blaters.

Kā zināms, pašlaik gan Platinī, gan Blaters uz 90 dienām ir diskvalificēts no pasaules futbola, jo Blaters 2011.gadā pārskaitījis Platinī aptuveni 1,8 miljonus eiro par paveikto laikā no 1999. līdz 2002.gadam. Ja līdz šim tika uzskatīts, ka Platinī ir galvenais favorīts uz kļūšanu par nākamo FIFA prezidentu, diskvalifikācijas dēļ viņam varētu būt liegtas tiesības kandidēt uz amatu.

Kā zināms, FIFA trešdien apstiprināja septiņus kandidātus februārī gaidāmajām organizācijas prezidenta vēlēšanām - Platinī, UEFA ģenerālsekretāru Džianni Infantīno, Āzijas Futbola konfederācijas (AFC) vadītāju Salmanu bin Ebrahimu al Halifu, FIFA pretrasisma un pretdiskriminācijas organizāciju biedru Tokijo Sehvali no Dienvidāfrikas Republikas, Jordānijas princi Ali bin al Huseinu, bijušo FIFA ģenerālsekretāra vietnieku francūzi Žeromu Šampaņu un Libērijas Futbola federācijas prezidentu Musu Bilitiju.

Ja Platinī, kurš FIFA izpildkomitejā strādājis kopš 2002.gada, apelācija par diskvalifikāciju netiks apstiprināta, organizācijas vēlēšanu komiteja izvērtēs viņa kandidatūras atbilstību gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Tiesa, gala lēmums varēs tikt pieņemts tikai pēc tam, kad Platinī būs vai nu izcietis diskvalifikāciju, vai to apstrīdējis un liegums atcelts.

Maija beigās notikušajās vēlēšanās FIFA viceprezidents bin Huseins bija vienīgais Blatera konkurents, bet piekāpās 79 gadus vecajam šveicietim. Kā zināms, organizāciju skarot iespaidīgam korupcijas skandālam, pāris dienu vēlāk Blaters tomēr atkāpās no amata, tāpēc 26.februārī gaidāmas jaunas vēlēšanas.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!