Foto: Delfi kolāža
Vairāki Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes locekļi uzskata, ka šonedēļ sasauktais ārkārtas kongress ir bezprecedenta gadījums, kam var būt neprognozējamas sekas.

Šo ceturtdien, 28. februārī, Rīgā risināsies LFF ārkārtas kongress, bet aprīļa nogalē paredzēts LFF kārtējais kongress.

LFF ārkārtas kongresu, kurā galvenais dienas kārtības jautājums būs balsojums par LFF prezidenta Kaspara Gorkša atsaukšanu no amata, iniciēja 21 biedrs. Zināms, ka viens no aktīvākajiem LFF ārkārtas kongresa atbalstītājiem ir Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) vadītājs Vadims Ļašenko, kurš pērn bija Gorkša konkurents cīņā par LFF prezidenta troni. Interesanti, ka LTFA šobrīd nav LFF biedrs, tādējādi nemaz nevarēja parakstīt vēstuli par ārkārtas kongresa sasaukšanu, bet to izdarījuši vairāki ar telpu futbola nozari saistītie LFF biedri.

Kā galvenais iemesls ārkārtas kongresa sasaukšanai tiek minēts tas, ka Latvijas izlasei vairāk nekā divus mēnešus oficiāli nav galvenā trenera, 2019. gada budžets apstiprināts ar deficītu, bet pati LFF joprojām esot slēgta, nevis caurskatāma organizācija, kā arī nav piesaistīts neviens ievērojams sponsors.

Lai sarīkotu ārkārtas kongresu, LFF nāksies nedaudz atvērt maciņu, jo tie būs papildus neplānoti izdevumi. Kā norāda LFF vadība, kongresa izmaksas būšot virs 5000 eiro, ko citā gadījumā varētu novirzīt futbola attīstībai.

"Mēs labprātāk šo naudu ieguldītu, lai organizētu kādu trīs dienu semināru treneriem vai rīkotu kādu no futbola festivāliem, kas būtu loģiskāks naudas ieguldīšanas veids. Bet nauda būs jāmeklē un nauda jāmeklē šajā daudz apspriestajā budžetā, par ko mēs saņemam tieši pārmetumus," saka Gorkšs.

LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks piebilst, ka kopējā summā būšot ap 6000-7000 eiro, bet tie ir tikai LFF izdevumi. Reālajām izmaksām klāt vēl vajadzētu skaitīt biedru izdevumus, lai atbrauktu uz kongresu.

Savukārt februāra sākumā bažīgi par gaidāmo kongresu izteikušies LFF valdes locekļi, liecina LFF publiskotais valdes sēdes protokols.

"Vēlos gan uzsvērt, ka šāda prakse būs bīstams precedents. Ārkārtas kongresa rīkošana gan maksās naudu, kas papildus jāmeklē budžetā, gan prasīs daudz enerģijas un lielā mērā liks daudziem ikdienas procesiem, kuriem jāveicina Latvijas futbola izaugsme, stāvēt uz vietas. It īpaši jau situācijā, kurā pēc diviem mēnešiem ir gaidāms ikgadējais LFF kongress," sēdē teicis Gorkšs, aicinot izteikties arī citus valdes locekļus.

Ilggadējais LFF valdes loceklis Vladimirs Žuks norādījis, ka tas ir bīstams precedents. Savukārt mierīgāks izteicienos bijis Māris Verpakovskis, kurš nesen oficiāli kļuvis par virslīgas kluba RFS ģenerāldirektoru. Kā zināms, RFS ir viens no LFF biedriem, kas parakstīja aicinājumu sasaukt ārkārtas kongresu.

"Pats neesmu piedalījies RFS lēmuma pieņemšanā par šāda iesnieguma parakstīšanu, taču uzklausot kolēģu argumentus, kā iemesls tika minēta nepanākta vienošanās par sadarbības līguma noslēgšanu ar LFV (biedrību "Latvijas futbola virslīga")," skaidrojis Verpakovskis, kuram jau vairākus mēnešus ir ne visai labas attiecības ar kādreizējo cīņu biedru un draugu Gorkšu.

"Ar šādu iesniegumu ir izteikta neuzticība arī ģenerālsekretāram, viceprezidentiem un valdei. Ir jāgatavo ārkārtas kongresa materiāli, atskaites par LFF darbību," sacījis Žoržs Tikmers, kurš ir arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs.

Cits valdes loceklis Vadims Direktorenko kritiski vērtējis notiekošo, aicinot mainīt LFF statūtus, lai "šādi iesniegumi netiktu iesniegti bez ierobežojumiem". Tam piekritis bijušais LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, norādot uz nepieciešamajām izmaiņām, lai "šādi gadījumi neatkārtotos nepamatoti". Arī Aleksandrs Isakovs bilst, ka esošie LFF statūti ļauj šādus iesniegumus iesniegt neierobežotā daudzumā.

"Neuzskatu, ka labākais risinājums vērtēt prezidenta atbilstību ieņemamajam amatam ir rīkot ārkārtas kongresu. Šādi jautājumi būtu jārisina kārtējā kongresā. Ieteikums ir veikt pārrunas ar biedriem, kas parakstījuši šo iesniegumu, par to parakstu atsaukšanu, un to motivācijas noskaidrošanu, jo minētie argumenti nav uzskatāmi par pietiekamu pamatu ārkārtas kongresa rīkošanai. Šādi jautājumi būtu jārisina kārtējā kongresā, uzklausot atskaites par paveikto darbu," piebildis Tikmers.

LFF ārkārtas kongress 28. februārī risināsies Rīgā, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Zinātņu mājā Torņkalnā. Tā sākums pulksten 12:00. Portāls "Delfi" teksta tiešraidē informēs par notikumiem LFF ārkārtas kongresā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!