Māris Rīmenis: Prieks par jaunajiem!

Lai kā arī neklātos katram šajā valstī, sportā neesam starp sliktākajiem. Vismaz viens otrs panākums jaunatnes līmenī priecē, kaut tajā pašā basketbolā dažkārt ir bijuši arī veiksmīgāki starti.

Par lielāko tīrradni laikam gan jāuzskata šķēpa metējs Zigismunds Sirmais. Šogad sasniedzis jaunu pasaules rekordu junioriem, uzvara arī Eiropas čempionātā junioriem Tallinā. Talantīgs, nosvērts, tehnisks, ar labu psiholoģiju. Atkal Valentīna Eiduka ir spējusi izaudzināt lielisku sportistu, tas tikai pierāda viņas ieguldījumu šķēpa mešanas attīstībā. Lai nu kas, bet  šī pamatoti tiek uzskatīta par Latvijas sportistu disciplīnu vieglatlētikā, ko pierāda gan agrākie, gan tagadējie sasniegumi. Tallinā Latvija tika vēl pie divām godalgām( turklāt arī šķēpa mešanā juniorēm) un tas mūsu valstij nav maz.  Pavisam tuvu zeltam bija arī Līna Mūze, par ļoti talantīgu septiņcīņā tiek uzskatīta Laura Ikauniece. Viņai vieglatlētika jau gēnos, jo savulaik māte Vineta Ikauniece bija mūsu labākā sprintere.

Visapkārt daudzi sūkstās par grūtajiem laikiem, pat LOK nesen sacēla brēku par naudas trūkumu potenciālajiem Londonas olimpiešiem, bet rezultāti ir. Par spīti esošajai situācijai,  vai tieši tālab - tas cits jautājums. Tik mazai valstij kā Latvija tie nav nekādi mazie panākumi sportā, kaut reizēm tie gūti vairāk uz entuziasma rēķina. Nemāku spriest par visiem, bet labs piemērs tam ir tenisiste Aļona Ostapenko. Viņa veiksmīgi spēlē Eiropas jaunatnes olimpiādē Trabzonā un konkurencē ar gadu, pusotru vecākām sāncensēm jau tikusi pusfinālā. Vienalga, kā tiks aizvadītas pēdējās divas spēles, Ostapenko atkal pierādījusi, ka pieder pie labākajām pasaulē U- 14 grupā. Šonedēļ gan viņa zaudējusi pirmo vietu Eiropas ETA reitingā, bet tomēr. Patiesībā diezgan labi zinot šo virtuvi , var tikai pabrīnīties, kā Aļonai izdevies tik tālu tikt. Viņas trenera ir māte Jeļena Jakovļeva, kuras vārds daudziem sporta līdzjutējiem daudz neizteiks. Treniņi bieži vien notiek ne tajās labākajās hallēs, bet klubā "Fortūna" - parastā padomju laika zālē Teikas apkaimē. Šiem faktoriem gan nav izšķirošas nozīmes, ja pats darbs nostādīts pareizi un bērnam ir talants. Negribu pārslavēt, bet no Ostapenko var daudz sagaidīt, jau šajā vecumā viņai ir stipri attīstīta uzvarētājas psiholoģija.

Nedaudz savādāku ceļu savulaik gāja pašreizējais Latvijas tenisa līderis Ernests Gulbis, savukārt Anastasijas Sevastovas ceļš tenisā bijis diezgan līdzīgs. Treniņi Liepājā, kur faktiski pat nav tādas specializētās tenisa halles, bet mūsu klimatā, grozies kā gribi, āra laukumu sezona ir tikai mēnešus piecus gadā. Kā pareizāk un kas  vairāk norūda,  grūti pateikt. Ostapenko jau tagad sākusi spēlēt ITF turnīros līdz 18 gadu vecumam, jo patiesībā tas ir nākamais pakāpiens uz profesionālo tenisu. Pirmajos WTA turnīros (vai to satelītos) drīkst spēlēt no 15 gadu vecuma, turklāt to skaits gada laikā ir ierobežots. No vienas puses, ir labi gūt pārliecību savu vienaudžu vidū, jo vēlāk jau konkurencē ar pieaugušajiem nāksies biezāk piedzīvot zaudējumu rūgtumu. Ernests Gulbis bija labs spēlētājs arī pusaudža gados, kaut viņa stratēģija bija pavisam citāda. Ne pārāk daudz jaunatnes turnīru, Nikijs Piličs jau agri viņu virzīja profesionāļos, kas sākās ar "Future" un pēcāk "Challenger" sērijas turnīriem.

Uz augšu un uz leju - tā var raksturot Ernesta Gulbja spēli un pozīciju pasaules reitingā pēdējos gados. Savulaik viņš daudzus pārsteidza, pēcāk sarūgtināja. Par laimi, beidzot Losandželosā izdevies pārvarēt jau divas kārtas - kaut kas tāds pēdējoreiz bija noticis maija vidū. Pirmā spēle pret Ksavjēru Malēzi varbūt nebija izcila, taču Gulbis šoreiz bija nosvērtāks par pretinieku, turklāt atspēlējās pēc pirmā zaudētā seta. Šoreiz ne vēsts no nesavaldības, kamēr viņa pretinieks gan divas reizes trieca raketi pret zemi Jā, dažkārt nevajadzīgs risks, turklāt kritiskos brīžos, bet viss ir labs, kas labi beidzas. Pret jauno amerikāni Danielu Kozakovski jau Ernests bija favorīts un viņš nospēlēja gana pārliecinoši, kamēr pretinieks bija bikls, īpaši sākumā. Lai ko arī mēs neteiktu par Gulbi, profesionālajā tenisā viņš vēl pats pieder pie jaunās paaudzes un nākotnē gribētos, lai arvien vairāk mūsu jauno ienāk profesionālā sporta apritē. Vienalga, ko arī katrs no mums neteiktu par vienu vai oru sportistu, visi ir ieguldījuši gana lielu darbu, lai tuvotos virsotnei. To sasniegs tikai paši izcilākie.