Koķe sola, ka finansējums sportam nākamgad netiks samazināts

Ministre norādīja, ka ar Pasaules Bankas pārstāvjiem pārrunāts valsts finansējums ar sportu saistītām kapitālsabiedrībām - Siguldas kamaniņu trasei, Daugavas stadionam, Lielupes tenisa kortiem, spora centram "Mežaparks" un Latvijas Olimpiskajai vienībai. "Saruna nebija par finansējuma apjomu, bet mēs skaidrojām, ka patlaban spēkā esošā likumdošana Latvijā neparedz citu uzņēmējdarbības formu kā kapitālsabiedrību šīm sporta institūcijām, kuras nekādā veidā nevar būt pelnošas organizācijas. Pasaules Bankas pārstāvji apņēmās detalizēti izpētīt iespējamās uzņēmējdarbības formas, bet neuzstāja uz budžeta samazināšanu," stāstīja Koķe.

Ministre lūgusi Pasaules Bankas atbalstu debatēs ar Finanšu ministriju par 2011.gada valsts budžetu, lai budžetā atsevišķi tiktu izdalīta pozīcija, kas saistīta ar valsts galvojumiem sporta būvēm un kas sabiedrībai sniedzot "nepareizu informāciju par finansējumu sportam". Šogad sportam no valsts budžeta atvēlēti 13,99 miljoni latu, tajā skaitā sporta skolām, treneriem, augstas klases sasniegumu sporta atbalstam atvēlēti 9 miljoni latu, bet 5 miljoni ir galvojumi bankām par sporta būvēm.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) viceprezidents Žoržs Tikmers, kurš arī piedalījās sarunā, atzina, ka nozarei svarīgs ir šodien Pasaules Bankas pārstāvju paustais apstiprinājums, ka valsts finansējums sportam un sporta valsts kapitālsabiedrībām netiks samazināts.

Koķe apliecināja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2011.gada valsts budžeta bāzē finansējums sportam ir plānots šī gada līmenī. Ministre uzsvēra, ka Pasaules Bankas eksperti ir sapratuši, ka samazinājums izglītībai un labklājībai iepriekšējos gados jau ir bijis tik būtisks, ka vēl samazināt finansējumu nav iespējams. "No Pasaules Bankas pārstāvjiem saprotam, ka viņi ir gatavi par to pārliecināt arī valsts augstākās amatpersonas," teica Koķe.

Kā ziņots, šī gada maijā Rīgā uzturējās Pasaules Bankas publisko izdevumu pārskatīšanas misija. Pasaules Banka par nevajadzīgiem tēriņiem Latvijas izglītības sistēmā uzskata finansējumu speciālajai izglītībai un sporta programmām.

Kā liecināja ziņu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Pasaules Bankas ziņojumā teikts, ka mērķdotācija pašvaldībām "izglītības pasākumiem" IZM budžetā izskatās nesamērīgi liela attiecībā pret citām programmām.

"Šī dotācija, kas sasniedz 48,6 miljonus latu 2010.gada plānotajā budžetā, tiek piešķirta speciālās izglītības iestāžu atbalstam, ko administrē vietējās pašvaldības skolēniem ar īpašām vajadzībām. Ja tas tiešām ir šo izdevumu nolūks, apjoms izskatās pārmērīgs - tas ir pat lielāks nekā kopējais augstākās izglītības budžets. Turklāt pati pieeja nošķirt skolēnus ar īpašām vajadzībām atsevišķās iestādēs ir pretrunā ar pasaules tendenci, kas vērsta uz skolēnu ar īpašām vajadzībām integrēšanu sabiedrībā," teikts PB ziņojumā.

Vēl vienu pozīciju, kur valdībai tiek rekomendēts taupīt valsts budžetu, ir sporta programma, kurai šī gada valsts budžetā ir atvēlēti 14 miljoni latu. Tas nozīmē, ka finansējuma nebūs ne Latvijas sporta skolu pedagogu darba algai, ne Latvijas olimpiskajai vienībai, ne Murjāņu sporta ģimnāzijai, ne sporta bāzēm, tostarp arī bobsleja un kamaniņu trasei "Sigulda", Daugavas stadionam.

Neoficiāla informācija, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka, līdzīgi kā martā, arī aprīlī Latvija saņēmusi konkrētus PB redzējumus iespējamai izdevumu samazināšanai, kas skar arī sociālo budžetu vairāku simtu miljonu apmērā.

Jau ziņots, ka pavasarī PB iesniedza savu sākotnējo redzējumu un priekšlikumus izdevumu mazināšanai, kas gan netika plašāk publiskoti un apspriesti tikai ministriju iekšienē.

Tomēr LETA rīcībā esošie dokumenti liecināja, ka PB Latvijai rosina apsvērt ļoti sāpīgus budžeta izdevumu samazināšanas lēmumus, kas iedzīvotāju ienākumus varētu samazināt vēl vairāk un skartu valsts pārvaldi, pensijas un sociālos pabalstus, kā arī veselības aprūpi un izglītības sistēmu.