Kā liecina LPF mājaslapā pieejamā informācija, LPF valde uzskata, ka atsevišķu biedru iniciētā ārkārtas sapulce 16.septembrī nevar tikt uzskatīta par LPF biedru sapulci, jo tā izsludināta, pārkāpjot Biedrību un nodibinājumu likumu, kā arī LPF statūtus.
"Lai novērstu neskaidrības ar atsevišķu federācijas biedru patvaļīgi izplatīto paziņojumu par "biedru ārkārtas kopsapulci" 16.septembrī, biedrības valde vēlas informēt, ka 16.septembrī notiekošais pasākums nevar tikt uzskatīts par biedrības "Latvijas Peldēšanas federācija" biedru sapulci, jo organizēts, neievērojot Biedrību un nodibinājumu likuma normas, biedrības "Latvijas Peldēšanas federācija" statūtus, kā arī visu biedru likumīgās tiesības un intereses," teikts paziņojumā.
Paziņojumā LPF biedriem uzsvērts, ka 16.septembra sapulci atsevišķi LPF biedri ir sasaukuši, ņemot vērā LPF valdei adresētu sapulces sasaukšanas pieprasījumu. LPF valde uzsvēra, ka ārkārtas biedru sapulce var tikt sasaukta pēc valdes iniciatīva vai ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa LPF biedru, norādot sasaukšanas iemeslu. Savukārt Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka valde nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās) sasauc biedru sapulci, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa biedru un ja statūtos nav noteikts mazāks biedru skaits.
Sapulces sasaukšanas pieprasījums ir ticis parakstīts no septiņu personu puses, no kurām tikai četri pārstāvot kādu no LPF biedriem, norādīja LPF valde.
LPF pašreizējā vadība uzskata, ka minētais pieprasījums satur acīmredzamas viltojuma pazīmes - pieprasījumu personas ir parakstījušas agrāk par tā sastādīšanu un pieprasījums satur atsauces uz notikumiem, kas notika vēlāk, nekā tas ir ticis parakstīts. Līdz ar to par iespējamu noziedzīgu nodarījumu LPF valde ir vērsusies tiesībsargājošās iestādēs ar attiecīgu iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.
Taču, neskatoties uz to, ka LPF ārkārtas sapulces pieprasījums ir ticis izteikts pārkāpjot likumā un statūtos noteikto kārtību, LPF valde uzskata par iespējamu un nepieciešamu 3.oktobra sapulcē iekļaut darba kārtībā atsevišķu biedru izvirzītos darba kārtības jautājumus, pausts paziņojumā.
Vienlaikus LPF valde norāda, ka Biedrību un nodibinājumu likums nosaka arī to, ka, ja valde nesasauc biedru sapulci, biedri, kuri prasa sapulces sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt biedru sapulci, ievērojot noteikto sapulces sasaukšanas kārtību. 31.augustā LPF mājaslapā tika izvietots paziņojums par ārkārtas sapulces sasaukšanu 3.oktobrī. Savukārt atsevišķu LPF biedru 31.augusta paziņojums par LPF ārkārtas biedru sapulces sasaukšanu ir biedriem nosūtīts elektroniskā formā 1.septembrī jeb dienu pēc tam, kad atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam ārkārtas sapulci jau bija izziņojusi LPF valde, uzsvērts valdes paziņojumā.
Valde akcentēja, ka no 31.augusta paziņojumu parakstījušām piecām personām tikai divas ir parakstījušas sapulces sasaukšanas pieprasījumu. Tādējādi šo paziņojumu nav parakstījuši un ārkārtas sapulci nav izsludinājuši biedri, kas sapulces sasaukšanu 10.augusta pieprasījumā ir pieprasījuši.
Ievērojot visu iepriekš minēto, LPF valde secināja, ka 16.septembra biedru ārkārtas sapulce ir izsludināta, rupji pārkāpjot Biedrību un nodibinājuma likumu, kā arī statūtu noteikumus.
Pastāvot šādiem apstākļiem, LPF valde neuzskata par iespējamu atbalstīt un aicina arī LPF biedrus neatbalstīt "atsevišķu biedru nelikumīgus centienus attiecībā par ārkārtas kopsapulces sasaukšanu 16.septembrī". Līdz ar to LPF valde aicina biedrus "ierasties uz likumīgi izsludinātu kopsapulci 3.oktobrī un paust savu viedokli par darba kārtībā izsludinātajiem jautājumiem".
LPF valde norādīja, ka jebkādu biedru kopsapulces kompetencē esošu lēmumu pieņemšana pirms 3.oktobra ārkārtas sapulces būs uzskatāma par prettiesisku rīcību. LPF ārkārtas kopsapulce paredzēta 3.oktobrī plkst.12 viesnīcā "City Hotel Therater", Rīgā.
Savukārt 16. septembra sapulces iniciatori, atbildot uz LPF paziņojumu, norāda, ka Latvijas likumdošana ievērota un sapulce notiks. "LPF valdes norādes uz "acīmredzamām viltojuma pazīmēm" ir aplamas, jo ikviena iesniegumu parakstījusī persona ir gatava apliecināt to, ka ir parakstījusi minēto iesniegumu un iesnieguma saturs nav mainīts pēc parakstīšanas brīža. Drukas kļūda (kļūdaini cipara 01. vietā ierakstot 10.) nevar tikt uzskatīts par viltojumu. LPF biedri, kas parakstījuši šo iesniegumu, ir gatavi apliecināt iepriekš minēto gan LPF biedriem, gan LPF valdei, gan tiesībsargājošajām iestādēm."
Vairāki LPF biedru vēstulē pausts uzskats, ka "līdz pat sapulces izziņošanas brīdim LPF biedriem nav prezentēti nekādi objektīvi iemesli, kāpēc ārkārtas sapulces sasaukšanai būtu nepieciešams vairāk kā 30 dienas", tāpēc 16. septembra biedru sapulce notiks un būs leģitīma, ja tajā būs vismaz puse no balstiesīgajiem biedriem.
"Biedru sapulce ir augstākā LPF lēmējinstitūcija.. Valdei NAV tiesību ierobežot biedrības kopsapulces pulcēšanās brīvību un rīcībspēju," teikts paziņojumā.
Tāpat 16. septembra sapulces organizatori norāda uz LPF un Pones iespējamiem citiem pārkāpumiem. "Ārkārtas biedru sapulces sasaukšanas termiņš ir ārkārtīgi būtisks, jo ir svarīgi nodrošināt efektīvu LPF pamatfunkciju izpildi, tai skaitā – nacionālā un starptautiska mēroga sacensību organizēšanu un LPF izlases dalībnieku gatavošanos dalībai FINA pasaules čempionātā, kā spēt pārstāvēt LPF biedru viedokli š.g. 30. septembrī paredzētajā LOK Ģenerālā Asamblejā, kurā LPF prezidents, neapspriežoties ar LPF biedriem, nominējis sevi izpildkomitejas vēlēšanās. Vēl vairāk – LPF biedru rīcībā ir informācija par iespējamu FINA vēršanos Starptautiskās Arbitrāžas tiesā par atsevišķiem LPF Valdes lēmumiem, kas var rezultēties ar ievērojamām finansiālām sankcijām pret LPF, kas tiek slēpta no LPF biedriem. Visi šie argumenti ir pietiekams pamats, lai ārkārtas biedru sapulce tiktu sasaukta nekavējoties."
Kā ziņots, LPF biedri vēlējušies šonedēļ ārkārtas biedru sapulcē lemt par neuzticības izteikšanu LPF prezidentam Kasparam Ponem, informēja federācijas bijušais viceprezidents Jānis Dzenis. Atsevišķi federācijas biedri, nesamierinoties ar to, ka LPF prezidents Kaspars Pone "nav ievērojis LPF biedru pieprasījumu - sasaukt ārkārtas kopsapulci ne vēlāk kā līdz šī gada 10.septembrim" -, lēmuši rīkot biedru sapulci ātrāk - 16.septembrī. Dzenis norādīja, ka Pone, izsludinot federācijas kopsapulci oktobrī, LPF biedriem arī nav ziņojis par apstākļiem, kas varētu ietekmēt šīs sapulces tūlītēju sasaukšanu.
Ārkārtas biedru sapulces darba kārtībā ir debates par LPF prezidenta Pones pieņemtajiem lēmumiem un rīcību LPF valdes priekšsēdētāja amatā un to atbilstības LPF un tās biedru interesēm izvērtēšana, neuzticības izteikšana Ponem, LPF valdes locekļu atbrīvošana no amata.
Jautājums par Pones atbilstību LPF prezidenta amatam radies Riodežaneiro olimpisko spēļu laikā, uz kurām uz ilgu laika periodu bija devies Pone, savukārt uz tām netika Latvijas peldētājas Aļonas Ribakovas treneris Germans Jakubovskis, kurš dalībai XXXI Olimpiādē bija akreditēts.
Pone uz Olimpiādi bija devies ar trenera akreditāciju, tomēr viņš pats gan iepriekš nevarēja pastāstīt, kāpēc viņš olimpiskajās spēlēs ir ar šādu akreditāciju, kurai, visticamāk, bija jāpienākas Jakubovskim.
Pone neatzina, ka, iespējams, nav rīkojies pareizi, nedodot savu vietu Riodežaneiro Olimpiskajā ciematā Jakubovskim, bet kritizēja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) darbību, vainu par notikušo noveļot uz olimpisko sportu pārraugošo organizāciju, jo LOK uz Olimpiādi bija apstiprinājusi piecas personas, tomēr visi uz tām nevarēja tikt.
LOK iepriekš tāpat atklāja, ka Pone bija atteicies doties mājās agrāk, lai Jakubovskis varētu ierasties vismaz uz sacensību laiku, jo konkrētajā brīdī Latvijas delegācijai nebija pieejams vairāk vietu Olimpiskajā ciematā.
Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs Ribakova ar jaunu Latvijas rekordu ierindojās 27.vietā 200 metru brasā, bet Uvis Kalniņš palika 24.pozīcijā 200 metru kompleksajā distancē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
