Jaunais sporta finansējuma modelis samazinās finansējumu funkcionāru uzturēšanai, bet ieviešot izmaiņas jebkurā jomā allaž būs kāds neapmierinātais – atbildot uz Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) paziņojumu, saka Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.
Ziņots, ka Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) iebilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānoto sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modeļa reformai, kas paredz arī būtiskas izmaiņas valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtībā jau no 1. janvāra. LSFP prezidents Einars Fogelis norāda, ka iebildumus primāri raisa plānotā finansējuma piešķiršana un sadalījums pēc jauniem, sporta federācijām un sporta organizācijām vēl nezināmiem un ar tām neizdiskutētiem kritērijiem, kā arī izskanējusī informācija par mainītu prioritāri atbalstāmo sporta federāciju skaitu un šobrīd neskaidru prioritāro sporta federāciju noteikšanu.
Kā portālu "Delfi" informēja IZM, ministrijas pārstāvji netika uzaicināti uz LSFP organizēto sapulci, lai tajā arī varētu sniegt atbildes uz vēl neatbildētiem jautājumiem. Šteinbergs bilst, ka LSFP paziņojums neapturēs darbu, lai jau no 2024. gada 1. janvāra ieviestu pārmaiņas.
"Protams, kā jau pie jebkurām pārmaiņām, bija un būs neapmierinātie vai joprojām neatbildētie jautājumi, bet galvenais, ko mēs šobrīd piedāvājam ir par 50% lielāks finansējums sporta federāciju pamatdarbības nodrošināšanai, kas vairāk tiek orientēts bērnu un jauniešu sporta attīstībai. Protams, ka šāda pieeja samazina finansējumu funkcionāru uzturēšanai, pārdalot to par labu sportistiem un sporta aktivitātēm," saka Šteinbergs. "Lai nodrošinātu procesa maksimālu caurspīdīgumu un adekvātu pārejas periodu, pašlaik tiek strādāts pie esošo pamatdarbības finansēšanas kritēriju pilnveidošanas, ņemot vērā bērnu un jauniešu sporta prioritāti."
Šteinbergs norāda, ka pārejas procesā IZM cenšas iesaistīt maksimāli lielu sporta federāciju skaitu un uzklausīt viedokļus, regulāri organizējot darba grupu tikšanos. Piemēram, 6.oktobrī savus priekšlikumus piedāvājusi Latvijas Florbola savienība, Latvijas Vieglatlētikas savienība, Latvijas Handbola federācija, Latvijas Peldēšanas federācija, Latvijas Volejbola federācija, Latvijas Hokeja federācija, Latvijas Riteņbraukšanas federācija un Latvijas Futbola federācija, bet 10.oktobrī notika tikšanās ar 11 cīņas sporta veidu federācijām, kuras ietvaros tika izdiskutētas plānotās izmaiņas.
"Neizpratni izraisa LSFP publicētais paziņojums arī tāpēc, ka 11.oktobrī IZM telpās notika tikšanās ar LSFP speciāli veidotu darba grupu, kuras ietvaros no IZM puses esam atbildējuši uz 10 sporta federāciju un LSFP vadības jautājumiem par 2024.gada Sporta budžetu un plānotajām pārmaiņām un tikšanās laikā iebildumus neesam saņēmuši, tieši otrādi, sapulce noslēdzās ar LSFP prezidenta vārdiem par gatavību sadarboties," sašutumu neslēpj Šteinbergs. "Papildus jau pieminētajam, esam organizējuši vēl divas tikšanās ar ziemas un ūdens sporta federāciju pārstāvjiem un tiek plānotas vēl vairākas: ar ne olimpiskajiem un tehniskajiem sporta veidiem. Mūsu mērķis bija un ir iesaistīt maksimāli lielu sporta nozares daļu, protams, primāri tos, kas vēlas iesaistīties."
Šteinbergs norāda, ka visiem nozares pārstāvjiem tika nodrošināta iespēja piedalīties un uzdot jautājumus Saeimas sporta apakškomisijas sēdē, kuras ietvaros ministre, Anda Čakša, informēja par 2024.gada plānoto Sporta budžetu. Vairāki sporta nozares pārstāvji arī izmantoja doto iespēju un uzdeva sev interesējošos jautājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
