Foto: LETA

Latvijas olimpiskais medaļnieks kamaniņu sportā, tagad Latvijas izlases treneris un menedžeris Mārtiņš Rubenis pirms gaidāmajām Pasaules kausa sacensībām Siguldā slavē gan trasi, gan komandu un ar nelielu skaudību skatās uz sportistiem, kuriem šajā nedēļas nogalē būs jācīnās ar Siguldas trases virāžām.

Siguldā risināsies šīs sezonas astotais Pasaules kausa posms, kas ir pēdējās sacensības pirms pasaules čempionāta. Uz starta stāsies visi spēcīgākie kamaniņu braucēji, izņemot kanādiešus, kas nolēma pasaudzēt savus jaunos sportistus un izlaist sacīkstes sarežģītajā Siguldas trasē, paliekot trenēties Eiropā. Mājinieki startam gatavi pilnā sastāvā, ir sagatavota tehnika un arī mūsu kamaniņnieku rezultāti šajā sezonā ļauj cerēt uz augstvērtīgiem rezultātiem.

"Trase ir ļoti labā stāvoklī," portālam "Delfi" atklāja Mārtiņš Rubenis. "Ko redzēju treniņos, man iekšā bišķīt ierunājās, ka pašam gribētos nobraukt. Nāciju kauss? Siguldas trase īsti nav tā vieta, kur bez trenēšanās kāpt kamanās un braukt, pat tad, ja šķiet, ka tu viņu zini ļoti labi," viņš nosmej.

Iepriekšējā sezonā Latvijas kamaniņu sporta izlase ieguva vērtīgu finansiālu atspaidu no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, kas tika likts lietā jau olimpiskajā sezonā, un tagad šis darbs sāk atmaksāties arī regulārajās sacensībās Pasaules kausā. Tiesa, daudz ko nācās pieslīpēt sezonas laikā, jo ne visas detaļas un mezgli bija gatavi uz sezonas sākumu, taču arī šajā apstāklī izlases treneris saredz pozitīvo.

"Nepaguvām uztaisīt visu, ko gribējām, bet varbūt tas ir arī labi, jo reizēm, kad īsā laika periodā grib izmēģināt daudz lietas vienlaicīgi, bieži vien sajauc sev galvu," saka Rubenis. "Sportisti, kas jūtas droši, zinot, ka ir viens sacensību "set-up", ar ko var braukt, par kuru ir skaidri zināms, kā uzvedīsies trasē, var pamēģināt jauninājumus sezonas gaitā."

Man kā trenerim un bijušajam sportistam vieta sešiniekā vai TOP 10 nav tas, uz ko es skatos.

"Iepriekšējā sezona bija milzīgs lēciens, gribējām sport lielu soli uz priekšu tikai tāpēc, ka bija Olimpiāde, parādījās IZM finansējums un lielas iespējas, bet no otras puses — olimpiskajā sezonā lēkt lielus soļus ir nedaudz absurdi," piebilst bijušais olimpietis. "Protams, apzinājāmies arī to, ka ar tehniku, īsti par medaļām vairs pacīnīties nevaram, ja šo soli nespersim. Man kā trenerim un bijušajam sportistam vieta sešiniekā vai TOP10 nav tas, uz ko es skatos. Tāpēc dažās sacensībās vīriem līdz pēdējam brīdim testējam dažādus risinājumus. Ja redzam, ka treniņos zaudējam daudz, vienkārši turpināt braukt ar to pašu nav īstais variants, reizēm uz sacensībām pārtaisām kamanu un skatāmies, kas būs galā. Protams, sacensības ir visobjektīvākais rādītājs. Riks Kristens Rozītis ir pierādījis, ka treniņos ir ļoti ātrs, bet sacensībās bieži vien kaut kas notiek un kaut kādu apstākļu dēļ nesanāk. Tāpēc man bija liels prieks par viņa otro braucienu Kēnigszē posmā, kuru gan beigās anulēja. Bet viņš to uzņēma pozitīvi, un domāju, ka Siguldā, savās mājās, puiši rādīs visu, ko var."

"Iepriekšējā olimpiskajā ciklā sākumā varbūt nenostrādājām tik jaudīgi, lai to vilcienu pavilktu uz priekšu līdzi pārējām komandām, tad arī iepriekšējā olimpiāde parādīja, ka nav tādas atslodzes sezonas — uzreiz pēc spēlēm nākamajā sezonā jāliek iekšā visu sirdi un dvēseli un jāturpina darbs, jāanalizē, kas nav sanācis, kā gribētos, lai risinājumi ir uzreiz, un tad ir iespējams tam lielajam vilcienam dzīties pakaļ un varbūt būt priekšā," viņš piebilst.

Kad es sāku startēt, bija darbība "pa brigādēm", katrs vilka segu uz savu pusi, bet tagad ir izveidojusies saliedēta komanda un tuvā nākotnē mēs redzēsim rezultātus.

Rubenis uzsver arī to, ka daļa komandas braucēju ir vēl jauni un ne visas Pasaules kausa trases viņiem ir pazīstamas līdz niansēm, kā, piemēram, brāļiem Šiciem ai Elīzai Caucei. "Jaunie sportisti Ziemeļamerikā nebija bijuši, ne Kristers [Aparjods], ne Riks Kristens," viņš saka. "Ja tev iedod piecus treniņbraucienus trasē, kurā tu pēdējoreiz esi bijis pirms vairākiem gadiem, "noķert" to trasi ir ļoti grūti. Vācieši bija aizbraukuši uz Ameriku patrenēties sezonas sākumā, tās ir milzīgas izmaksas, taču, kā mēs redzējām, dod rezultātu. Tas būtu ideālais variants, kā arī mums vajadzētu strādāt. Izbraucām Eiropas trases, bet laika apstākļi nebija tie labākie testiem, jo visur bija silts, pat sniega nebija, lietus, sarma auga, un pateikt, ka mēs esam objektīvi gatavi tām trasēm, arī nevar. Jā, mēs zinām virāžas, bet, lai pielāgotu inventāru uz sacensību ledus, šobrīd nav atbildes. Brauksim un skatīsimies."

"Tādā ziņā labs risinājums no Starptautiskās Kamaniņu federācijas (FIL) puses ir treniņu nedēļa Vinterbergā tieši pirms pasaules čempionāta, nevis kā tas bija parasti, kad sezonas sākumā iedod pabraukt pavisam pa citādu trasi, un tad tu atbrauc uz čempi, ir tie paši pāris treniņbraucieni un nav īsti iespēju tehniku izmēģināt. Tagad, es ceru, ka tas palīdzēs salikt punktiņus uz i. Mums tas ir ļoti svarīgi šobrīd," piebilst Rubenis.

Ja pagājušosezon Kendija Elīzai katrā trasē startā zaudēja veselu vezumu, tagad tas ir krietni izlīdzinājies, un tās ir tikai dažas sekundes simtdaļas.

Latvijas kamaniņu sporta izlase Pasaules kausa sacensībās visās ieskaitēs šosezon rāda stabilu sniegumu; nepatīkamas bija divas diskvalifikācijas Aparjodam, ko Rubenis nosauc vairāk par "neveiksmi", un anulēts rezultāts Rozītim, bet treneris vairāk uzsver pozitīvās tendences. "Man lielākais atklājums šosezon ir divnieks Kristens Putins ar Imantu Marcinkēviču un Kendija Aparjode," viņš saka. "Pagājušās sezonas beigās Kendija iepriecināja Siguldā, parādot, ka var labi braukt, bet nebija tik nobriedusi, lai cīnītos olimpiādē un Pasaules kausā. Šogad ar visu to, ka daudzās trasēs viņa iepriekš nebija bijusi, Kendija diezgan ātri "noķēra" braukšanu un rezultāti rāda, ka viņa jebkurā trasē var būt labāko sešiniekā. Tur viss būs kārtībā."

"Arī fiziskās sagatavošanas ziņā darbs ar Mihailu Arhipovu, manuprāt, daudziem bija pozitīva pieredze, un ir uzlabojies starta rāviens. Ja pagājušosezon Kendija Elīzai katrā trasē startā zaudēja veselu vezumu, tagad tas ir krietni izlīdzinājies, un tās ir tikai dažas sekundes simtdaļas," piebilst Mārtiņš. "Neesam neko daudz mainījuši Aparjodei kamanās, negribas īsti viņu raustīt, lai dabū braukšanas sajūtas. Tikai aptecētāju uztaisījām jaunu, un viņa brauc ar tehniku, ko zina. Ja Siguldā Kendija nobrauks divus labus braucienus, rezultāts būs iepriecinošs!"

Arī iepriekšējā olimpiāde parādīja, ka nav tādas "atslodzes sezonas" — uzreiz pēc spēlēm nākamajā sezonā jāliek iekšā visu sirdi un dvēseli un jāturpina darbs, jāanalizē, kas nav sanācis, kā gribētos, lai risinājumi ir uzreiz, un tad ir iespējams tam lielajam vilcienam dzīties pakaļ un varbūt būt priekšā.

"Prieks par to, ka komandā ir gan līderi, gan sekotāji, kas vairs nav pussekundes attālumā, bet dažās simtdaļās. Līderi no sacensībām uz sacensībām mainās, un to es gribēju jau tad, kad pats braucu — lai komandā ir iekšējā konkurence, tā ir pozitīva, dzen uz priekšu," saka Rubenis. "Kad es sāku startēt, bija darbība "pa brigādēm", katrs vilka segu uz savu pusi, bet tagad ir izveidojusies saliedēta komanda un tuvā nākotnē mēs redzēsim rezultātus."

Runājot par konkurentiem, Mārtiņš Rubenis uzskata, ka nedaudz ir mainījies spēku samērs — Vācijas sportisti, kas iepriekš bija pat vairākas galvas tiesas pārāki, šosezon nav tik "kosmiski" tālu, toties pēc Phjončhanas olimpiskajiem panākumiem sasparojusies Austrija. "Kēnigszē parādīja ka vācieši vairs nav tik nenotverami, bet austrieši ir uztaisījuši nopietnu lēcienu uz priekšu," saka Rubenis. "Kā izskatās, olimpiskās medaļas austriešiem ir devušas pavisam citas iespējas arī finansiāli. Komanda ir jauna, un es redzu, ka uz posmiem viņi ņem līdz vairāk sportistu nekā drīkst pieteikt sacensībām — brauc Nāciju kausā bez izredzēm kvalificēties Pasaules kausam, un šis risinājums ir ļoti profesionāls veids, kā strādāt. Tā vajadzētu, ja vēlamies sasniegt augstus rezultātus, bet tam ir vajadzīgs krietni nopietnāks finansējums nekā mums ir šobrīd."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!