Atgriežamies pagātnē? Izlases hokejisti pārstāv valsti un pelna līgumus

"Tā tas vienmēr ir bijis," izlases sastāva nosaukšanas dienā par līgumu pelnīšanu izteicās Harijs Vītoliņš. "Ja kādam nav līguma un viņš tiek izlasē, tad viņš uz čempionātu dodas ar cerību labāk nospēlēt un tikt pamanīts."

Divu gadu līgums pēc vienas spēles

Visticamāk, ka jebkuru tematu par pagātni pavada zināma pagājušo laiku glorifikācija. Šodien, piemēram, grūti vērtēt notikumus 2000. gada čempionātā, kurā Aleksandrs Beļavskis esot piesaistījis Ņujorkas "Islanders" skautu uzmanību. Gadus vēlāk uzbrukuma virtuozs skaidroja, ka skauti ielūkojušies viņa pasē, kur ieraudzījuši hokejistam necildinošu skaitli – Beļavskis bija jau 36 gadus vecs.

Tomēr līgumu pasaules hokeja forumā tolaik patiešām varēja nopelnīt. Edgars Masaļskis atminas, ka viņam jauna kontrakta noslēgšanai vienreiz pieticis ar 60 minūtēm. Tieši tik spilgti vārtsargs aizvadīja pirmo 2004. gada čempionāta spēli, kurā viņš atvairīja 35 no 38 mājinieku Čehijas hokejistu metieniem (Latvija zaudēja ar 1:3). Nākamo sezonu 24 gadus vecais hokejists uzsāka Karlovi Vari komandā Čehijas čempionātā…

"Nākamajā dienā, deviņos no rīta man zvanīja telefons. Lejā jau gaidīja viens aģents, kurš ļoti gribēja ar mani uzreiz runāt. Kopā ar viņu bija Karlovi Vari ģenerālmenedžeris. Viņi principā uz galda lika divu gadu līgumu," atceras Masaļskis.

Kādreizējais valstsvienības spēlētājs Rodrigo Laviņš pieļauj, ka arī šodien klātienes efektam ir zināma vērtība. Ja kādam rodas tāda vēlme, attiecīgo hokejistu var satikt un ar viņu aprunāties. Tomēr lielāka nozīme tam bijusi viņa ērā, kad informācijas bijis krietni mazāk.