Foto: RIA Novosti/Scanpix
Tieši pēc mēneša, 7.februārī, Sočos tiks atklātas 22. ziemas olimpiskās spēles, bet sportistiem šobrīd ir sācies aktīvākais sacensību periods, lai vēl pagūtu ielēkt "Olimpiādes vilcienā".

Pēc 31 dienas Sočos svinīgā ceremonijā tiks iedegta lielā olimpiskā lāpa, kas degs visu sacensību laiku. Pēc 31 dienas sportisti sāks cīņas, kurām gatavojās visus iepriekšējos četrus gadus.

"Delfi Sports" sagatavojis nelielu ieskatu par to, kas izdarīts, lai olimpiskās spēles varētu notikt, par dažādiem kurioziem un starptautiskiem skandāliem, kā arī par to, kā veicas Latvijas sportistiem ceļā uz Sočiem.

Soči nav Rīga - tie ir gatavi!


Foto: RIA Novosti/Scanpix

Samērā savlaicīgi, pirms Ziemassvētkiem tika paziņots, ka Sočos ir pabeigta visu sporta objektu un infrastruktūras celtniecība, un pilsēta ir praktiski gatava uzņemt XXII ziemas olimpiskās spēles.

Neskatoties uz to, ka celtniecības darbu laikā netrūka ne kāzusu, ne aizdomu par līdzekļu izšķērdēšanu un nelegālā darbaspēka izmantošanu, viss ir uzbūvēts, un paveikts laikā.

Gatavojoties Olimpiādei, uzbūvēti vairāk kā 360 kilometri ceļu un tiltu, 102 ceļu pārvadi 27 kilometru garumā, 54 dzelzceļa tiltu konstrukcijas vairāk kā 16 kilometru garumā, vairāk kā 201 kilometrs dzelzceļa un 22 tuneļi. Pēc šā sporta foruma beigām pilsētas īpašumā pāries 140 no uzbūvētajiem 400 objektiem.

Pasaules vareno 'demaršs'


Foto: AFP/Scanpix

Tuvojoties Soču olimpisko spēļu datumam, arvien biežāk parādās ziņas, ka tās vai citas pasaules lielvalsts vadītājs uz Sočiem nedosies, vismaz ne uz atklāšanas ceremoniju.

Viena no pirmajām, kas paziņoja par Soču Olimpiādes boikotu, bija Gruzija, taču šo paziņojumu varēja norakstīt uz to, ka tai jau ilgāku laiku ir visai saspīlētas attiecības ar Krieviju. Taču sekojošie Vācijas prezidenta Joahima Gauka, Francijas prezidenta Fransuā Olanda, Igaunijas prezidenta Tomasa Hendriksa Ilvesa un ASV prezidenta Baraka Obamas atteikumi ierasties Sočos jau ir no "lielās politikas spēlēm". Vieni par atteikuma iemeslu min cilvēktiesību neievērošanu Krievijā, citi to skaidro ar "politisku lēmumu".

Latviju Soču Olimpiādes atklāšanas ceremonijā pārstāvēs valsts prezidents Andris Bērziņš, bet nu jau bijušais premjers Valdis Dombrovskis savu ielūgumu uz spēlēm nolēmis neizmantot.

Kā zināms, Soču Olimpiādes laikā spēkā būs tā saucamais "antigeju" likums, ko plaši kritizējuši ārvalstu cilvēktiesību aizstāvji, politiķi, sporta vadība, kā arī sportisti.

Olimpiskās lāpas farss


Foto: RIA Novosti/Scanpix

Iespējams, arī iepriekš spēļu rīkotājiem bijušas nedienas ar olimpisko lāpu un tās, iespējams, tika slēptas vai noklusētas, bet tik daudz kuriozu, problēmu un negadījumu kā ar Soču lāpu vēl nav pieredzēts.

Kad Kremļa vārtos modernā un speciāli konstruētā, "īpaši drošā" lāpa nodzisa pirmo reizi, šī ziņa un video apskrēja visu zemeslodi. Arī nākamās lāpas nodzišanas tika fiksētas un apspriestas ar līdzīgu entuziasmu, bet drīz vien šīs ziņas kļuva tik regulāras, ka zaudēja lielu daļu gan aktualitātes, gan mediju intereses. Kā tiek ironizēts - lāpas stafetes nobeigumā jau īpaši jāizceļ tās pilsētas, kur nav bijušas nekādas problēmas.

Taču, neskatoties uz niķīgo liesmu, pati stafete noris kā plānots. Lāpa viesojusies gan kosmosā, gan pabijusi zem ūdens Baikāla ezerā, gan Sibīrijā; to nesuši gan estrādes un šovbiznesa zvaigznes, gan politiķi, gan pavisam parasti Krievijas iedzīvotāji. Mēnesi pirms Soču olimpisko spēļu atklāšanas un lielās olimpiskās lāpas iedegšanas būs aizvadītas 93 stafetes dienas, un šajā dienā lāpa viesosies Ņižņijnovgorodā.

98 medaļu komplekti 15 sporta veidos


Foto: AP/Scanpix

Soču XXII ziemas olimpiskās spēles būs pirmās, ko rīko neatkarīgā Krievija pēc PSRS sabrukuma. Tā kā vairākos sporta veidos vēl nav noslēgušās kvalifikācijas sacensības, nav precīzi zināms, cik sportistu kopumā piedalīsies Soču Olimpiādē. Tomēr ir zināms tas, ka viņi visi cīnīsies par 98 medaļu komplektiem 15 sporta veidos.

Gaidāmajās olimpiskajās spēlēs iekļautas šādas disciplīnas: kalnu slēpošana, biatlons, bobslejs, distanču slēpošana, kērlings, daiļslidošana, frīstaila slēpošana, hokejs, kamaniņu sports, ziemeļu divcīņa, šorttreks, skeletons, lēkšanā ar slēpēm, ātrslidošana un snovbords.

Olimpisko debiju šajās spēlēs piedzīvos diezgan liels skaits disciplīnu - 12. To vidū ir jauktā biatlona stafete, komandu daiļslidošanas sacensības, divi frīstaila veidi vīriešiem un sievietēm, trīs snovborda veidi abu dzimumu sportistiem, tramplīnlēkšana sievietēm un kamaniņu stafete, kurā itin labas izredzes var būt arī Latvijai.

22.Ziemas olimpiskās spēles tiks atklātas 7.februārī, bet sacensības daiļslidošanā, frīstaila slēpošanā un snovbordā sāksies jau 6.februārī. 

Cik olimpiešu būs no Latvijas?


Foto: F64

Latvijas olimpiskajā delegācijā noteikti būs vismaz 50 sportisti, un lielu daļu no tās veidos hokeja valstsvienība, kas sastāvu uz Sočiem sola paziņot 7.janvārī.

Tāpat ir zināms, ka olimpiskajās spēlēs piedalīsies deviņi kamaniņu braucēji - vīri Mārtiņš Rubenis, Inārs Kivlenieks un Kristaps Mauriņš, dāmas Ulla Zirne un Elīza Tīruma, kā arī divnieku ekipāžas Andris Šics/Juris Šics un Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš, kā arī ātrslidotājs Haralds Silovs, šorttrekists Roberto Puķītis. Tāpat Latvijai pienākas pa vienai vietai vīriešu un sieviešu biatlona sacensībās. Skaidrs, ka vīriešu biatlona sacensībās Latviju pārstāvēs Andrejs Rastorgujevs, bet Žanna Juškāne un Baiba Bendika cīnās par vietu olimpiskajās sieviešu sacensībās.

Tāpat ir skaidrs, ka Sočos redzēsim arī mūsu skeletonistus - Martinu un Tomasu Dukurus, kuri ir galvenie favorīti uz medaļām. Tikmēr bobslejistiem jāturpina cīņa par kvalificēšanos, lai arī Latvija arī šajā sporta veidā, visticamāk, tiks pārstāvēta.

Tikmēr Latvijas kalnu slēpotāji uz Sočiem cer aizbraukt piecu sportistu sastāvā, bet šobrīd A normatīvus izpildījuši Kristaps Zvejnieks, Roberts Rode un Agnese Āboltiņa. Savukārt distanču slēpošanā Latvijai pienākas divas ceļazīmes, bet ir iespēja izcīnīt arī trešo. Vēl Latvija kandidē uz dalību snovbordā. Līdzīgi kā pirms četriem gadiem, šajā aizraujošajā un modernajā sporta veidā Toms Petruševics ir palicis vienīgais kandidāts uz vietu olimpiskajā komandā. Kvalifikācijas ilgs līdz 19.janvārim.

Pirms četriem gadiem Vankūveras olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja 58 sportisti, kuri startēja deviņos sporta veidos. Latvijas delegācijā ar sudraba godalgām no Vankūveras mājās atgriezās kamaniņu braucēju divnieka ekipāža Juris un Andris Šici, kā arī skeletonists Martins Dukurs. Nekad iepriekš Latvijai, startējot kā neatkarīgai valstij, ziemas olimpiskajās spēlēs līdz tam nebija izdevies tikt pie sudraba medaļām. Iepriekš lielākais panākums bija kamaniņbraucēja Mārtiņa Rubeņa bronza 2006. gada Turīnas olimpiskajās spēlēs.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!