Piecu gadu laikā daudz kas upurēts, ieguldīts milzu darbs, kas tagad vainagojies ar Tokijas olimpisko spēļu zelta medaļām – pēc triumfa žurnālistiem sacīja Latvijas 3x3 basketbola izlases spēlētāji Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Nauris Miezis un Kārlis Lasmanis.
"Ļoti smags darbs. Visa Latvija pelnījusi šīs zelta medaļas. Paldies visiem par atbalstu un ticību visa turnīra gaitā no sākuma līdz beigām. Medaļas garšo pēc smaga darba," līksmi sacīja Miezis.
Lai gan spēles sākumā KOK komanda ar tālmetieniem panāca pat piecu punktu pārsvaru, Latvijas komanda to atspēlēja un beigās triumfēja pēc Lasmaņa divpunktu metiena. "Parasts metiens. Paņem un met groza virzienā. Treniņos 3000 metienus esmu izdarījis un 3000 reizes esmu bijis tādās situācijās. Vienkārši jāpaņem un jāiemet," ar humoru norādīja Lasmanis.
"Un ko šis jaunais cilvēks (rāda uz Lasmani) darīja – karājās gaisā kā Džordans. Un tad tā bumba – "pamps!" – trāpa grozā. Tās sajūtas tajā brīdī bija vienkārši anormālas. Ārprāts," joprojām eiforijā pēc medaļu saņemšanas bija Čavars. "Visi domāja, ka būsim ar serbiem finālā, bet sanāca, ka ar KOK komandu.
"Krievi labi "izskautoja" serbus, un garais krievu spēlētājs ierādīja vietu serbiem. Bet mums arī bija labs skautings. Treneris parādīja epizodes, kad var izsist bumbu viņu garajam, un to izmantojām trīs, četras reizes, un tas pamainīja spēles ritējumu. Bija -5 punkti, tad starpība sāka sarukt, tad pārņēmām grožus savās rokās un ar gribasspēku uzvarējām."
"Viņi iedzina stūrī ar trakiem tālmetieniem, un turklāt mums vēl sita ciet elpu. Baigi ātri visi gribējām mainīties," fināla notikumus atceras Miezis. "Nezinu, kas notika. Ieslēdzām nākamo ātrumu. Mums nebija ko zaudēt, gājām uz visu banku."
"Sākumā, kad nonācām iedzinējos, gribējām "atsisties" pēc iespējas ātrāk, kas mums nesanāca. Bet tad kaut kā… Un skaties uz tablo pēkšņi ir 13:13. Un esam atpakaļ spēlē," piebilst Krūmiņš, kurš spēles vidū saļima uz laukuma un nevarēja paskriet. Viņš spēja atgriezties atpakaļ laukumā, bet jau pēc brīža nokliboja atkal nost. Pagaidām nav zināms, cik nopietns ir kājas savainojums. "Tas iedeva komandai tādu impulsu, ka vajag "kapāt" un nav vairs atpakaļceļa. Varbūt trauma iedeva enerģiju. Par to čali sitās."
"Tad uzreiz bija cita domāšana (pēc Krūmiņa traumas). Vienmēr piedomājām, kur var ieekonomēt enerģiju. Lēnā garā. Tad mums bija vel pārtraukums. Pamēģināja Edgars iziet un saļima. Sāpīgi redzēt komandas biedru saļimstot. Sports ir sports, bet veselība ir pirmajā vietā. Beigās kaut kā izturējām un cepuri nost viņa priekšā. Gan jau viņš tur nobļāva rīkli uz soliņa," par savu komandas biedru teica Latvijas izlases kapteinis Čavars.
Ceļā uz Tokijas olimpiskajām spēlēm Latvijas komanda piedzīvojusi dažādas peripētijas un aizkulišu cīņas, tomēr puiši nesalūza un tagad tikuši pie čempionu titula. "Viņi paši zina, kuriem ir "sveicieni", un kādus kūleņus viņi uzmetuši," noteica Miezis un Krūmiņš.
Latvijas basketbolisti uzsvēra, ka ceļš līdz zeltam bijis piecus gadus – kopš brīža, kad Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) paziņoja par 3x3 basketbola iekļaušanu olimpiskajā saimē.
"Nevienu brīdi nedomājām, ka negribam braukt uz olimpiskajām spēlēm. Ja tu brauc uz olimpiskajām spēlēm tikai piedalīties, tad te nav tā īstā vieta. Mēs braucām tikai pēc zelta. Tie bija pieci gadi, bet likās 25," tagad neslēpj Miezis. "Pirms turnīra jau visu kladzināja un izjutām to spiedienu, ka mēs un serbi ir favorīti. Fani rakstīja it kā uzmundrinošas, bet brīžiem ne visai patīkamas vēstules, lai bez medaļām mājās nerādāmies. Spiediens bija, lieliski spējām to pārvarēt grupas turnīrā, kvalificējāmies un tad tikai ieskrējāmies."
"Latvijas tautai jāmāk sportistus atbalstīt arī grūtos brīžos, lai paceltu viņus uz augšu un tas viņus dzītu uz priekšu. Nevis, kad sportists ir bedrē, vēl vairāk noniecina. Mēs esam maza tauta un ir jābūt kopā," piebilst Miezis.
Latvijas 3x3 basketbolisti neslēpj, ka turpinās spēlēt un cīnīsies par tikšanu uz 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm, bet šobrīd par to vēl nedomā un plāno nosvinēt zelta medaļas. Savukārt piektdien basketbolisti jau dosies atpakaļ uz Latviju, kur atgriezīsies ikdienas dzīvē. Piemēram, komandas kapteinim Čavaram drīz beigsies atvaļinājums un būs jāatgriežas darbā finanšu sfērā.
"Laikam līdz 31. jūlijam bija atvaļinājums. Rīt ir manai sievai dzimšanas diena, tad atpūta, man pašam ir 31. jūlijā dzimšanas diena. Nosvinam zeltu, nosvinam "dzimenes", un tad jau atnākšu uz darbu. Kāds būšu, tāds būšu," smaidot sacīja Čavars.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
