Pateicoties atsaucīgajiem stadiona "Daugava" darbiniekiem, portālam "Delfi" bija iespēja apskatīt, kā viens no savulaik modernākajiem sporta stadionu tablo izskatās "no iekšpuses".
Kā stāsta stadiona "Daugava" tehniskais vadītājs Renārs Kleins, ungāru uzņēmumā "VBKM Elektronika" ražotais tablo uz Latviju atceļojis vēl PSRS laikos, pagājušā gadsimta 80. gadu vidū. Uz Rīgu gan atsūtīts jau nedaudz lietots, tobrīd bija modernākais Baltijā un viens no jaunākajiem modeļiem Austrumeiropā. Kur pirms tam atradies šis tablo, Kleins nemācēja teikt, jo informācija "pazudusi vēstures līkločos". Vēl viens tāda paša veida tablo atrodas Siguldā, kamaniņu un bobsleja trasē.
Pēdējo reizi stadiona "Daugava" tablo darbināts apmēram pirms trīs gadiem, taču sacensību laikā regulāri radušās ķibeles, tāpēc pēdējos gados lielā tehnika nav ieslēgta. Teorētiski tablo ir tehniskā kārtībā un to var iedarbināt, taču tā izmantošana nav racionāla un lietderīga, turklāt tablo patērē ievērojamu elektrības daudzumu. Tablo "ziedu laikos" bijis viens speciālists, kurš to pārzinājis "no A līdz Z", tam arī uzticēta šī tablo darbība no pults - viņš konsultējis, kā rīkoties ar šo izmēros lielo "tehnoloģisko brīnumu".
Tablo iekšpusē atrodam tehnisko pasi, kurā detalizēti aprakstītas visas tehniskās nianses, kā arī redzams, ka pirmo reizi tehnisko pārbaudi "milzis" izgājis 1981. gadā - tātad tablo ir 34 gadi. Iekšienē stiepjas kabeļu metri, pats tablo ir kā "puzzle", sastāv no vairākiem kopā savienotiem blokiem, katrā no tiem ir desmitiem spuldzīšu. Tieši spuldzītes, kuras arī ražo ungāru uzņēmums "Tungsram" un kuras joprojām ir stadiona "Daugava" tehniskajā aprīkojumā, veido informāciju, ko no ārpuses varēja lasīt stadiona apmeklētāji pasākumu laikos.
Tablo nākotne nav zināma. Skaidrs, ka to atjaunot normālā darbības režīmā nav lietderīgi un ekonomiski pamatoti, bet to jaukt nost nav plānots, stāsta Kleins. Uz Dziesmu un deju svētkiem tablo ir apklāts ar lielo plakātu, lai nebojātu kopējo fonu, jo tomēr laika zobs ir atstājis iespaidu uz ietekmīgo būvi. Jā, tā ir tomēr būve, jo tablo tur divas milzīgas "kājas", kuras pie zemes piestiprinātas ar milzīgām skrūvēm un uzgriežņiem. Kā celtne tablo ir ļoti noturīgs un drošs, apkārtējiem tas nav drauds, un, iespējams, nākotnē celtnei tiks atrasts cits pielietojums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
