Anatolijs Kreipāns: 'Nezāles' jāsāk kopt pašiem

Latvijas vieglatlēti Eiropas 20. čempionātā vieglatlētikā Barselonā četras reizes iekļuva pirmajā desmitniekā un trīs no šīm vietām ir sešniekā, bet viena - pirmā vieta tāllēkšanā Inetai Radēvičai. Turpat goda pjedestāla pakājē palika lodes grūdējs Māris Urtāns, taču viņa ceturtā vieta nav tikai ceturtā vieta, viņam priekšā tikai trīs pasaules elites klases lodes grūdēji un Mārim jābūt lepnam par savu ceturto vietu. Vēl divi mūsu vieglatlēti palika uzreiz aiz pirmā desmitnieka (11. un 12. vieta), tāllēcējam Jānim Leitim tikai vēl iepriekš nebijuši augsti rezultāti kvalifikācijā neļāva tikt starp 12 labākajiem un piedalīties finālā, bet Laumai Grīvai līdz ducim pietrūka tikai 3 centimetru, taču personiskais rekords (6,60 m) debijas reizē ir augstu vērtējams.

Sāpīgās cerību Staņislava Olijara (pāragrs starts) un Vadima Vasiļevska (neveiksmīga kvalifikācija) neveiksmes nespēj mazināt gandarījumu par kopumā sekmīgu sniegumu. Pēc katrām lielām sacensībām un pirms tām vairāk vai mazāk tiek runāts par sporta karalieni pelnrušķītes lomā Latvijas sporta galmā, taču pienāk kārtējās olimpiskās spēles, pasaules vai Eiropas čempionāts un atkal ir augstas vietas vai medaļas, vai pat tituls. Nezāles patiešām neiznīkst... Varbūt Inetas Radevičas uzvara un vēl vairāku vieglatlētu sekmīgais starts Barselonā liks beidzot saprast, ka "nezāles" ir jāsāk kopt? Runa pat nav par 15 000 Ls, kas no valsts tiek piešķirti gadā vieglatlētikai (ar tiem diezin vai var segt tā sauktos biroja izdevumus, par kādām vēl mērķprogrammām var runāt...), runa ir par to, ka tagad ir laba iespēja un lieliski piemērots gadījums, lai pievērstu vieglatlētikai atbalstītājus un tas jau pirmām kārtām atkarīgs no šā sporta veida ļaudīs un ne tikai no LVS vadības vien. No katra, kam ar vieglatlētiku ir kāds sakars vienalga, kādā līmenī.

Radēviča (Urtāns, Vasiļevskis, Grīva, Leitis u.tt. - minēt var jebkuru) taču arī savulaik savā dzimtajā Krāslavā sāka nodarboties skolā un tad sporta skolā, tātad - svarīgs ir pats sākums jeb iespēja iesākt. Tas, ka vieglatlētika ir vairāk vai mazāk visa sporta pamatā, ir jāpierāda ir tikai tuvredzīgam, taču tas nenozīmē, ka tagad visiem, piemēram, hokejistiem, motobraucējiem, futbolistiem vai BMX riteņbraucējiem jānodarbojas ar vieglatlētiku. Tā ir tikai kā pamats, kā bāze nākamajam solim izvēlētajā sporta veidā. Starp citu, NBA vasaras nometnēs ar basketbolistiem individuāli darbojas divi treneri - basketbola un vieglatlētikas treneris (protams, ņemdams vērā spēles specifiku). Pareiza skriešana, izturība, kustību koordinācija, veiklība, lokanība, laba vispārējā fiziskā sagatavotība - kurā sporta veidā tas nav vajadzīgs? Jo vispārēji labāk sagatavots bērns vai jaunietis, jo tam vieglāk iekļauties jebkurā sporta veidā. Galu galā - tā ir arī veselība un solis uz veselīgu dzīvesveidu. Tas būtu pamatu pamatos, bet kas attiecas jau uz sasniegumu sportu, tad tā ir aisberga redzamā daļa un to vērtē vispirms, taču - var uzcelt vismodernāko vieglatlētikas stadionu, var uzcelt modernākās vieglatlētikas manēžas (un vismaz pa vienam tādam objektam nav tikai vienā Eiropas valstu - neskaitot pundurvalstiņas - galvaspilsētā Rīgā...), taču bez pamatiem šīs būves pašas par sevi neko nedos. Tā ka šis laiks - Inetas Radēvičas "zelts" un vēl vairāki labi rezultāti, sekmīgas debijas Eiropas čempionātā - ir piemērots, lai pirmām kārtām mainītu attieksmi pret vieglatlētiku. Ar to arī jāsāk.

Interese par vieglatlētiku Latvijā ir ļoti liela, par to var spriest gan pēc LTV auditorijas lielāko sacensību laikā, gan pēc jautājumu skaita (tātad - mērķtiecīga interese!), kas parasti tiek uzdoti komentētājiem sacensību laikā - vismaz uz pusi no tiem nav pat laika atbildēt. Atliek tikai sākt "nezāles" apkopt.