Latvijā šobrīd darbību turpina vairākas profesionālas futbola, hokeja un basketbola līgas. Dobeles handbolisti vienā dienā pārslēdza visus līgumus, lai varētu turpināt spēlēt Eiropas kausā. Tas izmaksāja vairākus tūkstošus eiro, bet ļaus piedalīties turnīrā, izvairoties no diskvalifikācijas un iespējamajām soda naudām, kā arī bez galvassāpēm startēt Baltijas līgā. Rīgas Dinamo, kam problēmu ar profesionāļu līgumiem nemaz nevarēja būt, turpina spēlēt KHL. VEF Rīga – Čempionu līgā.
Visu šo klubu starpā ir arī LU basketbolisti - faktiski vienīgais izņēmums, kur spēlētāji bez profesionāļu līgumiem spēlē līgā, kur visiem pārējiem tādi ir. Studenti, izvērtējot situāciju un kluba budžetu, nolēma labāk braukt spēlēt uz Igauniju, par apsmieklu padarot Latvijas Basketbola savienību (LBS), kas kā sava sporta veida jumtorganizācija šādu situāciju ir pieļāvusi. Protams, var teikt, ka arī LU varēja noslēgt profesionāļu līgumus, bet es zinu, ko nozīmē sporta komandas budžets, un ja naudas tam nav, tad gluži vienkārši nav. Netikām arī dzirdējuši, ka LBS būtu piedāvājusi kādu palīdzību, lai Latvijas komandai nebūtu jāmeklē mājas aiz robežām.
Es nevaru klusēt, kad redzu klaju nekompetenci. Ko šis nozīmē? Vai LBS nezināja, ka "studenti" nonāks šādā situācijā? Vai arī zināja un vienkārši nolēma ignorēt? Varbūt vēl sliktāk - nemaz nebija spējīgi rīkoties, lai šo situāciju novērstu. Kur tad palikušas LBS prezidenta siltās attiecības un spēja ietekmēt lēmumus, par ko tika plaši stāstīts biedriem pirms vēlēšanām? Vadīt sporta veida federāciju nenozīmē tikai paspiest rokas, tiem, kas, bez federācijas atbalsta Grīziņkalnā izauguši, izcīna olimpiskās zelta medaļas. Krīzes vadības padome un Ministru kabinets nav sporta eksperti. LBS šajā situācijā bija jāiesaistās un jābrīdina par iespējamo iznākumu. Bija nepieciešami konkrēti piedāvājumi, jo situāciju varēja atrisināt. Piemēram, atļaujot spēlēt komandām, kas piedalās starptautiskos turnīros, kur vismaz 80% turnīra dalībnieku ir profesionāļi. Tas šajā gadījumā, kopējo bildi izmainītu par vienu komandu, un LU nebūtu jābrauc uz Igauniju.
LBS var pateikties pārējām komandām, kam ir svarīgi sportiskie principi, ka tās piekrīt aizvadīt spēles ārpus Latvijas reizēs, kad no tā varēja arī izvairīties. Par laimi, mums ir daudz cilvēku, kuriem sports tiešām rūp pēc būtības. Droši vien pēc līdzīga principa varēja atrisināt arī jautājumu par Latvijas kausu, kam ir potenciāls nenotikt jau otro gadu, un parūpēties, lai tur var uzspēlēt arī citas komandas, ne tikai Kaspara Kambalas Varenie Runči.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
