Reinis Lācis: Kam gatavojas Biedriņš?  (39)

Biedriņa sniegtais iemesls – apņēmība kārtīgi sagatavoties nākamajai NBA sezonai. Gribot negribot, atmiņā uzreiz nāk pagājušā Andra sezona basketbola Mekā, kuru var nosaukt par vēsturiski neveiksmīgu.

Atgriežamies 2011. gada decembrī. NBA lokauts ir beidzies un visas 30 līgas komandas steidzami cenšas sagatavoties nākamajai, saīsinātajai sezonai. Starp šīm komandām arī ir Andra Biedriņa pārstāvētā Goldensteitas "Warriors" ar jauno treneri Marku Džeksonu, kurš ir apņēmies uzlabot vienības sniegumu basketbola laukumos. Paša Biedriņa viedokli varējām dzirdēt intervijā ar "Warriors" ilggadējo komentētāju Džimu Bārnetu, kurā spēlētājs smaidīgi apgalvoja, ka ir daudz strādājis gan pie sava soda metiena, gan arī pie psiholoģiskās noskaņošanās uz spēlēm. Kāds bija rezultāts? Andris aizvada sliktāko sezonu savas profesionālās karjeras laikā, vidēji gūstot 1,7 punktus un izcīnot 3,7 atlēkušās bumbas.

Ja dažiem pie sirds iet joki par mūsu centra spēlētāju un krievu hokejistu Jevgēņiju Malkinu (veseli deviņi NHL hokejisti aizvadītās sezonas laikā izcēlās ar vairāk punktiem nekā Biedriņš), tad man acīs krīt cits statistikas rādītājs. Biedriņš sezonas laikā atzīmējās ar vairāk personīgajām piezīmēm (125, vidēji spēlē 2,7) nekā punktiem (79), tādējādi kļūstot par 12.spēlētāju līgas garajā 66 gadu vēsturē, kurš to ir paveicis. Par kritērijiem es izvēlējos 41 nospēlētu spēli jeb vismaz pusi no sezonas un vidēji laukumā pavadītas 15 minūtes, tātad ņemot vērā tikai basketbolistus, kas ir patiešām bijuši daļa no savas komandas spēlētāju rotācijas. Kompāniju Andrim sastāda tikai centri, no kuriem lielākā daļa ir pazīstama ar savu lielisko spēli aizsardzībā un spēju bloķēt metienus, bet ierobežoto talantu uzbrukumā, kā, piemēram, Manute Bols, Džims Maikilveins, Desaņja Džops un Čārlzs Džounss. Jāpiemin, ka lielākā daļa no Biedriņa bēdu brāļiem spējuši bloķēt vairāk metienus, salīdzinot ar latvieša iespēto vienu bloku vidēji spēlē.

Vēl acīs krīt fakts, ka Andris pagājušās sezonas laikā izpildīja tikai deviņus (!!!) soda metienus, ar ko tika sasniegts vēl viens apbēdinošs statistikas rādītājs. Biedriņš kļuva par trešo spēlētāju NBA vēsturē, kurš pamanījies nospēlēt vismaz 730 minūtes sezonas laikā un izpildīt tikai 9 soda metienus. Dīvainā kārtā arī Maiks Millers, Maiami "Heat" vienības tālmetienu speciālists, un Trojs Mērfijs, bijušais Biedriņa komandas biedrs un tagadējais "Lakers" pārstāvis, šos pašus antirekordus uzstādīja 2011.-12. gada sezonā. Ja Millers un Mērfijs ir pazīstami ar savu spēli ārpus trīs punktu līnijas, tad nesaprotams ir veids kā Biedriņš ir varējis nocīnīties tik daudz minūtes soda laukumā un tikai piecas reizes spējis izprovocēt pretinieku uz noteikumu pārkāpumu metiena brīdī. Secinājumus par Andra agresivitāti varat veikt paši.

Pēc iepazīšanās ar šādu statistiku, tikai loģisks ir jautājums – kāpēc tad "Warriors" komanda vispār aizvadītajā sezonā sūtīja laukumā mūsu vienīgo NBA pārstāvi. Atbilde ir meklējama savdabīgajā veidā, kādā funkcionē profesionālie sporta klubi Ziemeļamerikā, it īpaši basketbolā. Šī gada 13. martā, uzvaru zaudējumu attiecībai esot 17-21, "Warriors" aizmainīja savu līderi Montu Elisu, apmaiņā iegūstot savainoto austrāliešu centru Endrjū Bogutu, un atpūtā līdz sezonas beigām palaida, traumām nomocīto, jauno zvaigzni Stefenu Keriju. Kāpēc? Jo liela daļa NBA komandu dzīvo pēc filozofijas – turnīra tabulas vidusdaļā atrasties ir vissliktākais, kas var notikt. Ja esi starp stiprākajiem, tad cīnies par titulu, ja esi starp vājākajiem, tad jūnijā varēsi papildināt savu komandu ar kādu labu jauno talantu. Tātad, lai cik neprofesionāli tas varētu izklausīties, "Warriors" mērķis bija sezonu noslēgt, cik vien slikti iespējams. Spēlējot ar novājinātu sastāvu, pēdējo 28 spēļu laikā triumfs tika piedzīvots tikai 6 reizes. Sezonas pēdējā spēlē pamatpiecinieku veidoja tikai pirmgadnieki, kas visticamāk arī ir sava veida līgas rekords, un nav brīnums, ka šajā "Warriors" modelī vieta atradās arī Biedriņam.

Vēl viens vērā ņemams faktors ir zemais talanta līmenis "garo galā" līgā pašlaik. Spēlei 21. gadsimtā paliekot ātrākai, galvenokārt, pateicoties dažu noteikumu maiņām, kas spēli ir padarījusi vieglāku saspēles vadītājiem un atlētiskiem spēlētājiem, mēs aizvien retāk varam izbaudīt skaistu spēli ar muguru pret grozu kāda centra izpildījumā. Ja 80-to un 90-to gadu laikā gandrīz katras komandas pamatcentrs bija septiņas pēdas garš (2,13 m), pārsvarā spēlēja soda laukumā un bija spējīgs apspēlēt savu pretspēlētāju ar dažādām kustībām, mugurai esot pret grozu, tad mūsdienās komandu centri bieži vien pēc būtības ir spēka uzbrucēji, kas šo pozīciju aizpilda.

Aizvien vairāk līgā arī ir novērojami centra spēlētāji, kas līdz NBA ir nokļuvuši pateicoties savam augumam, nevis labām basketbola dotībām. Kaut vai pavērojiet pašreiz notiekošo NBA finālsēriju un Maiami "Heat" centra spēlētājus – Roniju Turiafu, Džoelu Entoniju, Judonisu Haslemu un Deksteru Pitmenu. Bez Haslema, kuram ir dota "zaļā gaisma" izmest brīvus pustālos metienus, nevienu no četriem basketbolistiem uzbrukumā komanda neiesaista, spēlētāju īstajai vērtībai esot, viņu spēja savākt atlēkušās bumbas un sargāt savu grozu ar augumu. Diemžēl pēdējo sezonu laikā līdz šādam līmenim ir nokritis arī mūsu Andris Biedriņš. Uzbrukumā, bez aizsegu likšanas, praktiski netiek iesaistīts, bet komandai lieti noder, jo gluži daudz spēlētāju ar šādu augumu, koordināciju un atlētismu pasaulē nav. Viņa darbs aprobežojas tikai ar atlēkušajām bumbām un bloķētajiem metieniem.

Ko no Andra mēs varam sagaidīt nākotnē? Ņemot vērā, ka "Warriors" komandas īpašumā ir viens no līgas labākajiem centra spēlētājiem Endrjū Boguts, Biedriņam nākotne nav īsti spoža. Pēc piecām pavadītām sezonām Goldensteitas pamatcentra pozīcijā, Andris visticamāk kļūs par rezervistu un spēlēs ap 12-15 minūtēm, nākot no soliņa, lai atpūtinātu austrāliešu centru. Tā kā "Warriors" organizācija, visai muļķīgā veidā, neizmantoja savu iespēju "amnestēt" latvieša līgumu, Andris vēl saņems 18 miljonu dolāru nākamo divu sezonu laikā. Es būtu pārsteigts, ja 26 gadus vecais centrs nākamo sezonu nenoslēgtu Ouklendā, bet 2013.-14. gada čempionātā Biedriņš būs pieprasīts visā līgā. Viņa līgumam beidzoties, vairākas komandas vēlēsies iegūt Andri maiņas darījumā, lai šie deviņi miljoni dolāru 2014. gada vasarā nonāktu tieši no viņu algu saraksta, pretī dodot spēlētājus ar garākiem līgumiem. Diemžēl tas tikai liecina par "Warriors" kļūdīšanos, parakstot tik lielu līgumu ar Andri Biedriņu, nevis par mūsu spēlētāja vērtību.