Reinis Lācis: 'Thunder' vēl nav nobriedusi titulam  (5)

Šobrīd Maiami "Heat" ir tikai vienas uzvaras attālumā no titula izcīnīšanas un jānotiek ir lieliem brīnumiem, lai "Thunder" uzvarētu visas trīs iespējamās atlikušās spēles. Manuprāt, Oklahomsitijas gados jaunā komanda šogad vēl nebija gatava kļūt par čempioniem.

Sērijas ceturto spēli "Thunder" uzsāka ideāli, uzvarot pirmo ceturtdaļu ar rezultātu 33:19. Komanda spēlēja ļoti enerģiski aizsardzībā, tādējādi izprovocējot kļūdas un gūstot vairākus "vieglos punktus" ātrajos uzbrukumos. Spēles ātrais temps bija gluži piemērots Oklahomsitijas gaumei un skatītājiem varēja šķist, ka viesiem ir pa spēkam sēriju izlīdzināt. Bet atlikušo triju ceturtdaļu laikā "Thunder" vienība nespēja nospēlēt tik augstā līmenī, lai spēli uzvarētu, lai gan iespējas to izdarīt bija.

Acīs krita Oklahomas komandas tendence nenospēlēt aizsardzībā līdz galam, kā rezultātā "Heat" guva vairākus vērtīgus punktus. Lai gan pretinieka "atbloķēšana" ir jēdziens, kas tiek mācīts basketbolistiem no bērna kājas, nereti var novērot, ka NBA spēlētāji to neievēro. Šī kļūda bija redzama arī "Thunder" izpildījumā, Seržam Ibakam un Kevinam Durantam paļaujoties uz savu atlētismu, nevis fundamentālām spēles vērtībām. Ne vienu reizi vien viesu komanda, pretiniekiem izmetot bumbu pa grozu, tā vietā, lai sagaidītu savu pretspēlētāju ar augumu, bumbu devās meklēt groza apakšā. Šādās situācijās Maiami komandai un tieši Krisam Bošam, kurš spēli pabeidza ar četrām atlēkušajām bumbām uzbrukumā, bija iespējas izcīnīt bumbas, kas no groza atlec tālu, kā tas parasti notiek pēc pustālajiem un trīs punktu metieniem.

Vēl jāpiemin ir tāds statistikas rādītājs kā trāpītie trīs punktu metieni – "Heat" vienība šajā spēlē izcēlās ar desmit tādiem, kas pagaidām ir šo finālu labākais rezultāts. Protams, ka Maiami komandā ir vairāki meistari, kas no tālās distances savas iespējas izmantos, bet Oklahomsitija arī nav bez vainas. Trīs punktu metējam esot brīvam, tikai loģiska ir situācija, ka tuvākais pretinieks tam izskries pretī ar paceltu roku, bet, atskatoties uz spēli, "Thunder" spēlētāji ne vienmēr to izdarīja. Jā, to var saukt par sīkumu un pieņemt, ka Mario Čalmerss, kurš ir lielisks tālmetējs, saņēmis bumbu brīvs, "trejaci" trāpīs, bet tomēr šādās situācijās nāktos nostrādāt aizsardzībā līdz pēdējam.

"Heat" komandai atgūstoties no mīnusiem un samazinot kļūdu daudzumu, "Thunder" zuda iespējas gūt punktus ar ātrajiem uzbrukumiem, proti, atlikušo spēles daļu viesi pārsvarā uzbruka pieci pret pieci. Spēlētāji sāka paļauties uz savām prasmēm apspēlēt sedzēju viens pret viens un ne vienmēr tas nesa rezultātus. Lai gan Rasels Vestbruks aizvadīja fantastisku spēli, gūstot 43 punktus, lielākā daļa saspēles vadītāja metieni bija pēc sarežģītiem un individuāliem caurgājieniem, kā arī pāri pretinieku izslietajām rokām. Rasela komandas biedri gan nebija tik sekmīgi šādā spēles manierē un zaudējums šķiet tikai loģisks, ja ņemam vērā, ka "Heat" komanda izcēlās ar lielisku saspēli, kā rezultātā tika atrasts brīvs spēlētājs.

Komandai mokoties uzbrukumā ar individuālu spēli, radās sajūta, ka jaunie spēlētāji jūt, ka pārsvars dilst un zaudējums, no kura atgūšanās būtu grūta, ir iespējams, tāpēc ar katru spēles minūti aizvien vairāk varēja just satraukumu Oklahomas spēlētāju darbībā. Viesu komanda pievērsa pārāk lielu uzmanību tiesnešu darbībai, kura jāsaka gan ne vienmēr bija precīza, un bieži emocionāli apstrīdēja viņu lēmumus. Jā, Džeimsam Hārdenam bija pamats apstrīdēt tiesneša darbību situācijās, kurās viņš pārkāpa noteikumus pret Lebronu Džeimsu, bet tas pārāk acīmredzami ietekmēja viņa spēli aizsardzībā, novedot pie nākamajiem pārkāpumiem. Retums arī nebija Rasela Vestbruka un Kevina Duranta raidītie skatieni soģu virzienā pēc metieniem, kuru laikā "Thunder" spēlētāji saskatīja noteikumu pārkāpumus. Jāatzīst, ka "Heat" vienība izskatās vairāk pieredzējusi un nevērsās tiesnešu virzienā ar sašutuma pilniem kliedzieniem kā viņu jaunie pretinieki.

Lai gan pēdējās ceturtdaļas laikā mājinieki bija pārņēmuši spēles iniciatīvu, "Thunder" komandai vēl radās iespēja izcīnīt uzvaru, pretinieku līderim Lebronam Džeimsam gūstot savainojumu. Četras minūtes pirms spēles beigām Oklahoma pat pabija vadībā, bet nākamie komandas uzbrukumi noslēdzās ar kļūdām vai ar sarežģītiem metieniem pēc individuālas spēles, kamēr Džeimss atgriezās laukumā un noorganizēja 7:0 izrāvienu. Negatīvā ziņā paspēja "izcelties" Rasels Vestbruks, atkārtojot Džeimsa Hārdena kļūdu pagājušajā spēlē un pārkāpjot noteikumus pret pretspēlētāju brīdī, kad šāda darbība nebija nepieciešama – pie starpības -3, mājiniekiem esot tikai piecām sekundēm metienam un pie vēl pietiekami laika pēdējam metienam, lai panāktu pagarinājumu. Šādas muļķīgas kļūdas spēles izskaņā tikai apliecina, ka Oklahomsitijas komanda ir gatava spēlēt čempionu līmenī atsevišķas spēles daļas, bet vēl nav spējīga noslēgt spēles ar uzvarām.

Negaidīti vāju sniegumu finālsērijas laikā ir rādījis sezonas labākais "sestais spēlētājs" Džeimss Hārdens, kurš sērijas laikā vidēji spēlē ir guvis 10,7 punktus (sezonas laikā 16,8) un no spēles metis ar 35% precizitāti (sezonā 49%). Visu vainu nevar novelt uz aizsargu, jo viņš kā sestais spēlētājs ar rezultivitāti parasti izceļas pret citu komandu rezervistiem, bet šīs sērijas laikā viņam ir nācies pārsvarā spēlēt pret zvaigznēm Dveinu Veidu un Lebronu Džeimsu, kuri laukumā pavada ārprātīgi daudz laika, attiecīgi, 42 un 44 minūtes vidēji vienā finālu spēlē. Bet nevar teikt, ka Hārdenam nav bijušas iespējas gūt punktus – aizsargs nav trāpījis pārsteidzoši daudz brīvus metienus. Diemžēl spēlētājā arī var novērot pašpārliecinātības trūkumu, kas nav raksturīgi šim aizsargam, kurš bieži vien izceļas ar spēju uzdrošināties izpildīt sarežģītus metienus. Ļoti zīmīgs man likās viens noteikts moments divas minūtes pirms aizvadītās spēles beigām. Hārdens, bez pretspēlētāja tuvumā, saņēma bumbu piecu metru attālumā no groza un regulārās sezonas laikā šāda situācija būtu beigusies ar bumbu "Heat" grozā. Bet aizsargs, kurš tajā brīdī trāpījis divus no deviņiem saviem metieniem, acīmredzami nebija pārliecināts par savām spējām, izpildīja dažus liekus driblus un no nepateicīgākas pozīcijas aizmeta garām desmito savu metienu no spēles. Ja Džeimsa Hārdena galvā iezogas šaubas par brīvu pustālo metienu, iespējams, viņš vēl nav gatavs atbildīgos brīžos gūt svarīgus grozus, kas "Thunder" komandai var liegt triumfu šādās spēlēs.

Pēc uzvarām pār pieredzējušajām "Lakers" un "Spurs" komandām, varēja vilkt paralēlas starp šī gada "Thunder" komandu un 1991. gada Čikāgas "Bulls" vienību, kas pārvarēja visai augsto un iepriekš nepārvaramo Detroitas "Pistons" barjeru, kā arī pieveica Maģisko Džonsonu un Losandželosas "Lakers", tādejādi pasludinot, ka komanda ir pietiekami nobriedusi, lai valdītu pār līgu nākamo sezonu laikā. Šobrīd gan izskatās, ka šo Oklahomas komandu varētu vairāk salīdzināt ar 1990. gada "buļļiem", kuri visai nopietni pretendēja uz titulu, bet vēl nebija spējīgi tikt galā ar fiziski stiprajiem un brīžiem rupjajiem "Pistons" spēlētājiem. Nevienam no četriem galvenajiem Oklahomas komandas kodola spēlētājiem vēl nav vairāk par 23 gadiem un ja šovasar "Heat" barjera izrādīsies nepārvarama, "Thunder" faniem ir pamats cerēt, ka par čempioniem nākotnē šī komanda tiks kronēta ne tikai vienu vien reizi.