Mūsu komandas galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš pretinieču spēli un kārtu Krievijas izlases basketbolisti pārzina ļoti labi, viņš bija arī šoreiz izdomājis, kā pretinieces var apspēlēt, taču šoreiz trenera plānu neizdevās īstenot, jo pretī stājās klasi augstāka komanda. Un jo tālāk ritēja spēle, jo tas vairāk izpaudās. Trešajā ceturtdaļā spēles liktenis praktiski jau bija izšķirts, kaut gan beigās zaudējums tik un tā varēja būt mazāks. Pirmo reizi šajā turnīrā un pirmo reizi Eiropas čempionātu finālturnīros vispār Latvijas izlase spēlē guva mazāk par 40 punktiem. Jā, būtu bijis krietni labāk, ja pilnīgi vesela būtu bijusi Anete Jēkabsone-Žogota (viņa gan tik un tā guva 18 punktu, kas bija tieši puse no visas komandas punktiem!), taču tas droši vien būtu tikai palielinājis mūsu komandas rezultativitāti, taču nekādā veidā nebūtu mainījis galaiznākumu. Traģēdija nav notikusi.
Mēs varam turpināt būt lepni par savu komandu, kas iekļuvusi Eiropas čempionāta pirmajā četriniekā un brauks uz olimpisko kvalifikācijas turnīru. Tagad meitenēm ir vienreizēja iespēja iegūt Eiropas čempionāta medaļas. Vēl nevar zināt, kad vēl šāda iespēja radīsies un tieši tāpēc šovakar mačā pret Baltkrieviju šādu iespēju jācenšas visiem spēkiem izmantot.
Latvijas un Baltkrievijas izlases savā starpā ir tikušās 13 reizes un 11 uzvaras šajās spēlēs ir Latvijai. 2003. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā Latvijas izlase uzvarēja abās spēlēs (58:55 un 77:71), taču Eiropas čempionāta finālturnīrā Latvijas un Baltkrievijas basketbolistes tiksies pirmo reizi, jo Baltkrievijas izlase līdz šim vēl ne reizes nav spēlējusi finālturnīros. Trenerim Anatolijam Bujaļskim, kuru Latvijā labi zina un atceras kā Minskas "Horizonta" galveno treneri, ir izdevies savākt komandā visas labākās basketbolistes, lielākā daļa no tām spēlē labos ārzemju klubos (četras Krievijas superlīgā, divas labākajos klubos Polijā – Krakovā un Gdiņā, viena Izraēlā, bet saspēles vadītāja Padabeda pagājušajā sezonā spēlēja SK "Cēsis" komandā) un iespējams, ka tieši Baltkrievijas izlase ir lielākais šā čempionāta atklājums. Katrā ziņā neatceros, kad vēl kāda komanda, kas tikko ienākusi no B divīzijas, uzreiz cīnītos par medaļām (ceturtdaļfinālā Bujaļska vadītā komanda pārspēja Čehiju un lika tai nolikt Eiropas čempiones pilnvaras).
Savulaik – vēl PSRS čempionātos – Minskas "Horizonts" pieredzējušā trenera Semjona Halipska vadībā bija viena no spēcīgākajām PSRS, tā demonstrēja tam laikam modernu (ātru, dimanisku, skatāmu) basketbolu un līdzīgā stilā spēlē arī pašreizējā Baltkrievijas izlase, jo Bujaļskis un Haļipska skolnieks (viņš ir galvenais treneris Novosibirskas komandā Krievijas superlīgā).
Mačs par bronzas godalgām būs arī interesants treneru Zvirgzdiņa un Bujaļska (abi ir vienaudži) duelis. Šādās spēlēs par trešo vietu bieži vien daudz izšķir raksturs, tādās spēlēs bieži vien uzvaar komanda, kas labāk spēj "savākties" pēc zaudējuma pusfinālā, taču šis gadījums laikam ir savādāks – gan Latvijas, gan Baltkrievijas izlases šajā turnīrā jau ir sasniegušas nebijušu augstumu un abām komandām ir atlicis tikai viens solis, lai uzrakstītu vēl vienu vēstures lappusi...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
