Latvija ir sekmīgi iesaistījusies pasaules basketbola apritē, sasniegumi ir labi eksponēti un tuvu maksimumam, teica Kehris. Pēc viņa sacītā, kādā čempionātā varēja nedaudz vairāk paveikties, citā - kāds labāk uzvesties, taču Latvijas ieņemtās vietas būtībā atbilst basketbola līmenim valstī. Lai gūtu daudz augstākus sasniegumus un tuvotos līderiem, basketbola dzīves organizēšanā nepieciešami uzlabojumi.
"Domāju - varam uzskatīt, ka esam Eiropas basketbola elitē, ja par tādu uzskatām pirmo desmitnieku," uzsvēra Kehris. "Rezultāts ir labs, un sasniegtais līmenis ļauj atsperties jauniem izaicinājumiem, kam nepieciešama lielāka enerģija," viņš piebilda.
Strukturālās reformas ir sākušās, kaut arī pārmaiņas nāk ar grūtībām un visi centieni vēl nav devuši vajadzīgo rezultātu, atzina Kehris. Viņš atgādināja, ka basketbola piramīdā ne visi iesaistītie spēlētāji ir licencēti un ir līgas, kas darbojas neatkarīgi no LBS, jo nav atrasti abpusēji izdevīgi un uz basketbola attīstības interesēm vērsti sadarbības risinājumi.
"Nav jau viss ideāli, bet pārmaiņas notiek, un to dēļ basketbols kļūs stiprāks. Pēc dažiem gadiem pienāks laiks, kad basketbols spēs atbildēt hokeja mestajam izaicinājumam," pozitīvu virzību sagaida LBS prezidents.
Kehris cer, ka pieaugs tendence spēlētāju karjeru beigušajiem sportistiem atrast savu vietu basketbolā. Par zīmīgu Kehris nosauca bijušo valstsvienības basketbolistu Roberta Štelmahera un Uvja Helmaņa pārkvalificēšanos par treneriem. Štelmaheram un Helmanim, ļoti iespējams, pievienosies arī Arnis Vecvagars, Latvijai tādējādi pārņemot Lietuvai raksturīgo pieredzi augsta līmeņa basketbolistiem karjeru turpināt treneru darbā. Kehris sagaida, ka arī reģionālajos centros tendences varētu būt līdzīgas.
Latvijai līdz šim bija raksturīgi, ka augstas klases meistari, beidzot sportista karjeru, meklēja iespējas izpausties citās jomās. Taču basketbolam vērtīgi būtu spēlētāji, kuru karjera traumu, veselības stāvokļa vai citu kavējošu faktoru dēļ nesasniedz gaidītās virsotnes, paskaidroja Kehris. Viņš sagaida, ka bijušie spēlētāji varētu kļūt par veiksmīgiem tiesnešiem, treneriem vai basketbola dzīves organizētājiem.
"Basketbola laukums ir plašs," iespējas bijušajiem basketbolistiem citviet likt lietā savu talantu iezīmēja LBS prezidents.
Kehris ir pateicīgs jaunatnes treneriem par viņu veikumu, taču uzsvēra, ka arī šajā jomā Latvija atpaliek no Eiropā vadošajām basketbola valstīm. Ir nepieciešams metodisks atbalsts jaunatnes treneriem, lai viņu darbs būtu prestižs, un tas sasniedzams ne tikai ar finanšu nodrošinājumu, uzskata Kehris. Ja labiem speciālistiem nevajadzētu strādāt daudzās darbavietās, tad, apstiprinot jaunatnes izlašu trenerus, LBS nebūtu bažu par viņu iespējām pilnvērtīgi paveikt savus pienākumus.
Labāka basketbola saimniecības vadība dažkārt prasa lielāku elastību, bet daudzos gadījumos arī noteiktāku rīcību un stingrāku pieņemto lēmumu izpildes kontroli, kas līdz šim varbūt nav bijusi ideāla, atzina Kehris.
LBS prezidents sagaida, ka krīzes gados netiks samazināts finansējums jaunatnei. Par būtisku ieguvumu Kehris uzskata to, ka basketbola reorganizācijas dēļ Rīgā cieta nevis sporta skolas un treneru nodrošinājums, bet gan administrācija.
Vecākiem, esot aizņemtiem darbā un citos pienākumos, bērni nereti paliek bez pietiekamas motivācijas un nesasniedz vēlamo mērķi – izaugt par talantīgām personībām. Sportam ir iespēja situāciju mainīt, sacīja Kehris. LBS ar korporatīvu sponsoru atbalstu ir iesākusi daudzus projektus, piemēram, mācībās sekmīgāko spēlētāju sveikšanu, "Basketbols aicina" un citus, kur iespējams iesaistīties dažādu vecumu jauniešiem.
Kehris teica, ka sponsorus varētu interesēt ne tikai augstākā līmeņa līgas un nacionālās izlases, bet arī Latvijas kausa izcīņa, Latvijas čempionu noteikšana trīspunktu un soda metienos. Varētu sarīkot arī valsts čempionātus spēlē vienam pret vienu vai trim pret trim, jaunu turnīru perspektīvas saskata Kehris.
"Cilvēkiem patīk sacensties, un nav tā, ka tas būtu jādara tikai komandās pēc klasiskiem basketbola noteikumiem. Latvijas čempiona titulu var piešķirt tikai LBS, tādēļ jāatbalsta arī interesantas sacensības, kas neatbilst ierastam komandu formātam," nepieciešamību paplašināt sacensību klāstu uzsvēra Kehris.
Basketbolā jābūt gataviem darboties situācijā, kad samazinās valsts piešķirtie līdzekļi, kā arī sarukusi uzņēmumu un ģimeņu rocība, uzskata LBS prezidents. Par vienu no risinājumiem Kehris nosauca brīvprātīgo piesaistīšanu. Ja visi basketbolā iesaistītie jutīsies vienoti kopējā saimē, būs vieglāk arī pašu rindās rast finansējuma iespējas, klāstīja Kehris.
Jau ziņots, ka martā Kehris paziņoja par nodomu ne vēlāk par 2010.gada rudenī pamest LBS prezidenta amatu. Kehri atkārtoti par LBS prezidentu uz četriem gadiem ievēlēja 2007.gada septembrī, tādējādi viņš no amata aizies nepilnu gadu pirms pilnvaru termiņa beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
