Vētra: tādu spēli nevar uzvarēt kurš katrs

Atgādinām, ka otrdien “Ventspils” neticamā veidā izglābās no zaudējuma un ar 94:92 pagarinājumā uzvarēja “Chorale”. Vēl 20 sekundes pirms pamatlaika beigām Ruānas komanda atradās vadībā ar astoņu punktu pārvaru, bet “Ventspils” līdz ar beigu sirēnu izrāva neizšķirtu un uzvarēja pagarinājumā, iekļūstot ceturtdaļfinālā.

“Varbūt jāatvainojas, ka tā teikšu kameras priekša, bet atkārtošu to, ko pateicu puišiem ģērbtuvē – jums kā komandai ir pauti. Tādu spēli nevar vinnēt kurš katrs, un viņi to šodien arī parādīja,” pēcspēles preses konferencē teica Vētra. “Kā mums ies tālāk, rādīs laiks, bet redzams, ka komanda ir izveidojusies, ka komanda ir gatava cits par citu cīnīties un palīdzēt gan laukumā, gan ārpus tā. Ja tāda ir attieksme vienam pret otru, pret spēli, tad var izcīnīt tiešām lielas uzvaras. Ir liels prieks, un trilleris tiešām izdevās. Nezinu, kad vēl kaut ko tādu sagaidīsim, bet ir liels prieks piedalīties pasākumā, kas dod tik daudz emociju. Spēlētāji izdarīja tiešām lielu darbu.”

“Uzdevums mača beigās bija skaidrs – pēc iespējas ātri jāsit sods un pēc tam jāmeklē labas iespējas izdevības uzbrukumiem, ja iespējams trīspunktu metieniem. Skaidrs, ka Džamara Janga metiens bija no tādiem, kas varēja arī neiekrist, bet gan citi trīspunktnieki bija diezgan loģiski un normāli metieni,” turpināja treneris. “Protams, vienu dienu tie var iekrist, citu dienu neiekrist. Šoreiz bija mūsu dienu, bet tagad jādara visu iespējamo, lai iekļūtu turnīra finālčetriniekā.″

Savukārt Ronalds Zaķis, kurš pamatlaikā guva divus punktus, kas izlīdzināja rezultātu, izteicās, ka šis varētu būt svarīgākais groza guvums sezonā.

“Spēle bija fantastiska, taču arī ļoti grūta. Arī pēdējā minūtē, kad jau bija -7, turpinājām ticēt, ka varam visu vēl glābt. Paldies arī faniem, kas palika zālē un arī turpināja ticēt. Tas noteikti palīdzēja iemest šos svarīgos metienus. Metiens pēdējā sekundē bija līdz šim svarīgais sezonā, un to noteikti ilgi neaizmirsīšu,” stāstīja Zaķis. “Nezinu, kā tur bija ar laiku, vienkārši gāju pēc bumbas, redzēju, ka Mo jau lec un lidoju viņam līdzi, un tikai domāju, ka jātiek pie bumbas, bet pēc tam to laidu uz grozu. Kad redzēju, a krīt iekšā, emocijas gāja pa gaisu. Pagarinājumā varbūt vajadzēja nospēlēt nedaudz mierīgāk, bet drusku aizrāvos un par daudz pagrūstījos ar viņu centru, kas beidzās ar piezīmēm. Tomēr galvenais, ka komandai viss beidzies labi.”