Foto: AFP/Scanpix
Latvijā dzīvojošs brazīlietis ar saviem domubiedriem plāno tuvākajos gados izveidot konkurētspējīgu futbola klubu, kurš sekmīgi varētu spēlēt arī Eirokausos.

Rikardu (pats brazīlietis pagaidām nevēlējās, lai min viņa vārdu) savulaik bija labs futbola vārtsargs Brazīlijā, taču svītru viņa cerībām kļūt par profesionālu futbolistu pārvilka smaga ceļgala trauma. Tomēr futbols viņam bija dzīves aicinājums, tādēļ viņš turpināja studēt un apgūt futbola trenera arodu, futbola filozofiju. Tuvākajā laikā viņš cer Brazīlijā iegūt nākamā līmeņa futbola trenera licenci, kas atbilstu UEFA A kategorijai.

Latvijā Rikardu ir ieprecējies, sieva ir otrā bērna gaidībās, viņš vēlas kļūt par "latvieti" – izprast vietējo kultūru, to uztvert, saprast, jo savu dzīvi nākotnē saista tikai ar Latviju. "Latvijā esmu tikai astoņus mēnešus, vēl tikai mācos runāt latviski [sasveicinās viņš latviski un oficiantam dzērienu pasūta latviski], bet gribu šeit dzīvot."

Kopā ar domu biedriem un biznesa partneriem Rikardu plāno Latvijā izveidot komandu, ar kuru jau tuvākajos gados varētu iekļūt Eirokausos. Šeit dienvidamerikāņi saskata arī iespēju saviem tautiešiem "izsisties" uz Eiropu, Skandināviju vai Krieviju.

"Brazīlijā vai kaut vai tepat netālu Zviedrijā tas ir grūti izdarāms. Brazīlijā sākumā jāiziet cauri reģionālajiem turnīriem, tad tu tiec pašās zemākajās līgās, utt. Veiksmes gadījumā desmit gadu laikā varētu pacīnīties par iespēju spēlēt Dienvidamerikas kausu izcīņās klubiem," saka brazīlietis. "Taču te, ja labi sagatavo komandu, Latvijas kausā vari izcīnīt sev tiesības spēlēt Eiropā. To arī ceram paveikt."

"Savukārt brazīliešiem šeit ir ļoti laba vieta, lai vēlāk pārceltos uz citām, daudz lielākām futbola zemēm. Brazīlijā sevi pierādīt ir daudz, daudz grūtāk, īpaši, ja tu nāc no nabadzīgākām ģimenēm," skaidro Rikardu.

Brazīlijā ir 192 376 496 iedzīvotāju, pasaulē šobrīd profesionālā līmenī spēlē apmēram 10 000 brazīliešu., valstī kopumā reģistrēti vairāk nekā divi miljoni futbolistu, bet sevi par futbolistiem uzskata gandrīz 13 miljoni. Skaitļi ir skarbi, ja kāds futbolists domā kaut ko sasniegt, jo talantīgu futbolistu Brazīlijā ir daudz, saka Rikardu.

Nākamajā sezonā viņš plāno uzaicināt dažus brazīliešus, kuri spēlētu kādā pirmās līgas klubā, kuru viņš nevēlas atklāt. Sākotnēji viņš plāno sadarboties ar šo klubu, palīdzēt Latvijas jaunajiem futbolistiem profesionālajā izaugsmē, pacīnīties Latvijas kausa izcīņā. Varbūt vēlāk, ja lietas virzīsies kā plānots, brazīlieši ar kādu vietējo pašvaldību varētu izveidot jaunu klubu, kas vēlāk sevi pieteiktu skaļāk un kļūtu par vienu no vadošajiem Latvijā.

"Nebūs tā, ka mēs te atvedīsim 11 brazīliešus un viņi spēlēs. Nē, mums būs daži brazīlieši, bet pārējie būs vietējie – tie, kuriem būs degsme, vēlme mācīties futbolu, smagi trenēties un spēlēt," atklāj Rikardu, stāstot arī par savu skatu uz Latvijas futbolu un futbolu kopumā. Ar laiku viņš plāno sarakstīt grāmatu par futbolu, futbola prasmēm, treniņu metodiku, utt, jo tādas specifiskas grāmatas latviski viņš grāmatnīcās neatrada.

Uzzinot par Latvijas futbolā bēdīgi slaveno Kuldīgas komandu "Venta", kas arī lepni ziņoja par augstiem mērķiem, taču bankrotēja, Rikardu nesaskumst. Pēc viņa teiktā, uzreiz liels klubs ar lielu budžetu nav plānots. "Soli pa solim iesim uz priekšu, jo kļūdas nedrīkst pieļaut. Es apzinos, ka man varbūt dzīvē būs tikai viena šāda iespēja, jo, ja tu pieļausi kļūdu, tu zaudēsi uzticību, tev neviens neļaus kaut ko tādu atkārtot."

Runājot par sponsoru piesaisti, Rikardu stāsta, ka tie būs gan Brazīlijas kompānijas, gan vietējie. Iespējams, ka brazīliešu futbolistam katram būs it kā savs sponsors, kurš apmaksās tieši viņa daļu no komandas budžeta, lai vēlāk atgūtu ieguldītos līdzekļus ar futbolista pārdošanu. Turpinot sarunu par līdzekļu piesaisti, Rikardu izstāsta par kādu kompāniju Zviedrijā, kas atbalsta kādu zemākās līgas klubu, gadā tam dodot 90 000 eiro. "Es viņiem saku, ka par šo naudu viņi varētu palīdzēt Latvijā izveidot labu klubu un pēc dažiem gadiem kompānijas vārds jau būtu uz krekliņiem komandai, kas startētu Eirokausos."

Pagaidām Rikardu ir noslēpumains, nevēlas, lai viņa vārds izskanētu, lai izskanētu komanda, ar kuru sadarbosies. "Ar laiku gan jau dzirdēsiet, Latvija jau ir maziņa."

Tikmēr Latvijas futbola sabiedrības viedoklis par brazīlieša projektu ir skeptisks un piesardzīgs. Vairāki portāla "Delfi" uzrunātie futbola sabiedrības cilvēki pirmo reizi dzirdēja par šādu projektu, un lielākā daļa to uztvēra ar smīnu.

Diezgan ass bija Latvijas čempionu "Skonto" direktors Antans Sakavicks, kurš ar līdzīgu projektu bija saskāries savā dzimtenē Lietuvā. "Pilnīgas blēņas, man liekas. Tā ir utopija. Savulaik Mažeiķos arī atveda astoņus vai desmit brazīliešus, gribēja arī izveidot klubu utt. Vēlāk šie brazīlieši tika pamesti, klubiem vajadzēja domāt par viņiem, lai gan klubos viņi nederēja. Tad problēmas bija dabūt viņus prom no turienes, staigāja pa ielām."

Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis atcerējās saraksti internetā ar šo brazīlieti, taču kādas pārrunas vai tikšanās nav bijušas. "Jā, bija viens brazīlietis, interesējās par kaut ko, bet līdz kaut kam konkrētam lietas netika. Katrā gadījumā, ja kāds šeit vēlas palīdzēt un tas nāks par labu Latvijas futbolam, LFF tikai to atbalstīs. Mēs vienmēr esam atvērti cilvēkiem, kuri nāk ar idejām un vēlmi palīdzēt Latvijas futbolam."

Apmēram mēnesi Rikardu strādāja pašreizējā Latvijas pirmās līgas līderu "METTA/LU" kluba sistēmā. "METTA/LU" treneris Andris Riherts brazīlieti raksturoja kā jau dienvidnieku – ar idejām, arī patiešām labām, bet brīžiem slinks un neizdarīgs. Riherts atcerējās, ka Rikardu vēlējies savā grupā redzēt tikai labākos futbolistus, kas viņam nav doti. Rikardu piedāvāts pierādīt sevi ar citiem futbolistiem, taču to viņš nav vēlējies.

Par iespēju izveidot šeit klubu un brazīlieša idejām Riherts izteicās piesardzīgi: "Kaut kādi sakari viņam ir, bet nedomāju. Tam vajag lielu naudu, tā ir jāiegūst, jābūt arī futbola aprindās pazīstamam..."

Arī par brazīliešu iesaistīšanu Latvijas klubos Riherts bija skeptisks. "Viņš jau te piedāvāja vienu. Jelgavā viņš neiederējās jau pēc pirmā treniņa, pie mums viņš bija mēnesi, bet ne ar ko neizcēlās, fiziskajos rādītājos zaudēja visiem mūsējiem. Skriet un lēkt viņš mācēja, bet neko vairāk."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!