Gavrilovs arī pēc sodīšanas reāli darbojies Daugavpils futbolā; LFF to nespēja novērst
Foto: F64

Lai gan bijušā Daugavpils futbola kluba "Dinaburg" prezidents Oļegs Gavrilovs par spēļu rezultātu ietekmēšanu kopš 2009. gada rudens diskvalificēts uz mūžu no Latvijas futbola, tas viņam nav liedzis aktīvi līdzdarboties Latgales futbola dzīvē turpmākos gados. Apliecinājums tam tagad izskanējis Daugavpils tiesā, bet Latvijas Futbola federācija (LFF) šo gadu laikā tā arī nav spējusi realizēt šo piespriesto "mūža diskvalifikāciju", pieļaujot Gavrilova atrašanos futbolā.

Pirms daudziem gadiem – vēl pirms Gavrilova aizturēšanas 2014. gada rudenī – Latvijas futbola sabiedrība zināja, ka uz mūžu diskvalificētais bijušais "Dinaburg" prezidents aktīvi līdzdarbojas Latvijas (precīzāk, Daugavpils) futbolā. Gavrilovs pat bijis manīts toreizējās Daugavpils "Daugava" ģērbtuvēs, bijis arī īpašo viesu ložās, bet LFF tam nespēja likt šķēršļus. LFF to pamatoja ar faktu, ka nevar pierādīt Gavrilova darbošanos Latvijas futbolā. Tagad Daugavpils tiesā, kur tiek skatīta lieta pret Gavrilovu un bijušo Daugavpils "Daugava" direktoru Jevgeņiju Klopovu, izskanēja apliecinājumi šīm runām – Gavrilovs bijis tuvumā "Daugavai".

LFF ģenerālsekretārs toreiz bija Jānis Mežeckis, kurš bija viens no galvenajiem LFF runātājiem saistībā ar šiem futbola spēļu rezultātu ietekmēšanas skandāliem. Tagad Mežeckis netieši atzīst, ka varbūt vajadzējis būt stingrākiem, bet nav bijuši pierādījumi par Gavrilova saikni ar "Daugavu".

"Oficiāli jau viņš neatradās klubā. Oficiāli bija Klopovs, bet skaidrs, ka neoficiāli tur bija Gavrilovs. Skaidrs, ka tur tas (spēļu rezultātu ietekmēšana) notika. Kāpēc nepieņēmām stingrākus mērus pret klubu? Droši vien nebija pierādījumu. Nebija jau tik vienkārši," spiests atzīt Mežeckis.

2014. gada rudenī Gavrilovu un vēl vairākus cilvēkus aizturēja policija. Pēc izmeklēšanas kriminālvajāšana tika uzsākta pret Gavrilovu un toreizējo Daugavpils "Daugava" direktoru Klopovu. Neilgi pēc tam 2014. gada nogalē par "Daugava" valdes locekli kļuva Atis Doroško, bet par īstenajiem īpašniekiem nekas nebija zināms, kā toreiz rakstīja Latvijas masu mediji. Pats Doroško vārds futbola aprindās nebija diez ko dzirdēts, bet kopš skandāla ir kļuvis par Gavrilova znotu – par sievu apņēmis viņa meitu Mariju Gavrilovu (tagad Doroško).

Tiesā Doroško varēja arī neliecināt, tomēr viņš to likumā noteikto normu neizmantoja. Pēc Doroško teiktā, viņš līdzšinējos īpašniekus vai valdes locekļus nav pazinis, tik pie jurista ieradies un parakstījis jau sagatavotos dokumentus, kļūstot par "Daugavas" valdes locekli. Runājot par finanšu apriti, Doroško daudz nemācēja teikt, vien liecināja, ka uzticējies kluba grāmatvedes iesniegtajām atskaitēm un teiktajam. Doroško zinājis, ka komandas izbraucienos un citos gadījumos bijušas skaidras naudas izmaksas, atskaitēs figurējuši pieraksti uz lapiņām, nevis čeki, bet nav zinājis, kurš šīs piezīmes uz lapiņām veicis.

"Es tikai sapratu, ka pirms manis grāmatvedība nebija diez ko korekti veikta," sacīja Doroško.

Gavrilovs un Klopovs tiek apsūdzēti par naudas līdzekļu piesavināšanos no "Daugavas", tomēr Doroško šajā lietā nav vēlējies kā cietušo uzrādīt Daugavpils futbola klubu, jo nav redzējis tam pamatojumu. Pēc viņa stāstītā, nebija manāmi lieli finanšu līdzekļu iztrūkumi vai izkrāpšanas pazīmes.

Lai gan Doroško sacīja, ka par kluba valdes locekli kļuvis 2014. gada nogalē, tā paša gada rudenī pie viņa mājās saistībā ar "Gavrilova lietu" veikta kratīšana. Vēlāk jau Doroško esot runājis ar apsūdzēto Gavrilovu par naudas izlietošanu klubā, vairāk tieši par skaidras naudas izmaksām.

Cita lieciniece šajā lietā Renāte Pastore klubā strādājusi par sekretāri jeb ofisa administratori un policijas kratīšanas brīdī bijusi birojā. Viņa gan tiesā daudz nemācēja stāstīt par finanšu līdzekļu apriti, jo bija tikai sekretāre. Viņa klubā sākusi strādāt, kad tajā kā viens no galvenajiem bija Romāns Lajuks, bet vēlāk galvenās lietas pārņēmis Klopovs.

Pastorei daļa algas kluba maksāta ar pārskaitījumu, bet daļa aploksnē. Bieži algas izmaksa kavējusies un pat par vairākiem mēnešiem. Lai gan viņa dzirdējusi par naudas summu ieplūšanu klubā (visticamāk, par dalību Eirokausos), tas krietni nav mainījis situāciju klubā. Pēc viņas teiktā, klubs palicis vēl parādā par kādiem 2-3 mēnešiem, kad viņa aizgājusi.

Pastore neslēpa, ka pazīst Gavrilovu, jo manījusi viņu "Daugavas" birojā. "Klopovs bieži komunicēja ar Gavrilovu, arī telefoniski. Saprotu, ka daļēji naudas plūsma nāca no Gavrilova, bet viņš klubā oficiāli nebija. Vairāk neoficiāli."

Gavrilova un Klopova lietas skatīšana Daugavpils tiesā turpināsies decembrī, bet tad atsāksies vien 2019. gada marta nogalē. Ja tiesa ritēs bez lieliem pārtraukumiem, lietas izskatīšana varētu noslēgties nākamā gada vasarā.

Šobrīd Latvijas likumdošana paredz sodu par sporta spēļu rezultātu ietekmēšanu, tomēr šie sodi stājās spēkā jau pēc Daugavpils "Daugava" skandāla, tāpēc šajā lietā apsūdzētajiem ir piemēroti citi sodi. Abi divi šobrīd lietā apsūdzētie – Gavrilovs un Klopvs – apsūdzēti pēc krimināllikuma 179. panta trešās daļas un 218. panta otrās daļas.

179. panta trešā daļa paredz, ka "par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, kā arī par narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas piesavināšanos soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās". Savukārt 218. panta otrā daļa nosaka, ka "par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem".

ONAP veiktajā izmeklēšanā konstatējusi, ka abas personas, kuras agrāk bijušas saistītas ar Daugavpils futbola klubu "Daugava", no futbola spēļu manipulācijas rezultātā sporta totalizatoros iegūtās naudas, iespējams, nav nomaksājušas nodokļus lielā apmērā – gandrīz 48 tūkstošus eiro. Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka 1966. un 1983. gadā dzimušie vīrieši, visticamāk, piesavinājušies kluba naudu 284 tūkstošu eiro apmērā. Šo naudu futbola klubs "Daugava" bija saņēmis no Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA).

Source

DELFI Sports

Tags

Daugavpils Futbols Lasāmgabali Latvijas Futbola federācija Totalizatori
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form