Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Kaspars Gorkšs sarunā ar portālu "Delfi" neslēpa sašutumu par LFF valdes pirmdien pieņemto lēmumu, kas paredz jau no nākamās sezonas krasi mainīt leģionāru principu Latvijas futbola virslīgā.
Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka Latvijas futbola virslīgas spēlēs laukumā jābūt vismaz sešiem vietējiem spēlētājiem jeb "asociācijā sagatavotiem spēlētājiem (ASS), kuri vecumā no 12 līdz 21 gadam ir bijuši reģistrēti kādā no LFF klubiem (pārtraukti vai nepārtraukti) vismaz 3 pilnas sezonas (no pirmās oficiālās spēles līdz pēdējai oficiālajai spēlei) vai 36 mēnešus."
Biedrības "Latvijas Futbola virslīgas" (LFV) valde un LFF Klubu sacensību komiteja gan bija ierosinājusi jau nākamgad pāriet uz sistēmu "8+3" jeb nepieciešamībai laukumā turēt tikai trīs vietējos futbolistus. Tieši lēmumu par "8+3" sistēmu pirmdien pēc ilgām diskusijām pieņēma LFF valde.
"Es pats balsoju "pret" šādu 8-3 sadalījumu. Domāju, ka iepriekšējais lēmums – pakāpeniski pāriet uz 7-4 sistēmu – bija pārdomātāks un piemērotāks šī brīža situācijai. Varam teikt, ka sporta departaments bija sagatavojis argumentētu kopumu, kā pamatot to, ka strauja pāreja uz 8-3 sadalījumu negatīvi ietekmēs Latvijas futbolu. Diemžēl, sēdē no dažu valdes locekļu puses bija sajūta, ka lēmums pieņemts atsevišķu klubu interesēs, nevis domājot par plānveida Latvijas futbola attīstību. Man gribētos, lai tagad manā vietā sarunā ar žurnālistiem sēdētu tie, kuri balsoja par šādu krasu izmaiņu veikšanu un iepriekšējo valdes lēmumu atcelšanu. Lai viņi tad skatītos acīs katram jauniešu trenerim, katram reģiona vadītājam un pamatotu lēmuma lietderību un ilgtermiņa ietekmi uz Latvijas futbola attīstību."
Pēc Gorkša teiktā, valdes sēdē izskanējuši dažādi argumenti par 8-3 sistēmu, bet neviens no tiem nav bijis dzelžains un nebūtu risināms ar pašreizējo pieņemto kārtību. "Es neredzēju kompromisa meklējumu," konstatē Gorkšs.
Portāls "Delfi" noskaidroja, ka "par" izmaiņām nobalsoja seši valdes pārstāvji, bet četri nobalsoja "pret". Jauno sistēmu atbalstīja Vadims Direktorenko, Aleksandrs Isakovs, Guntis Blumbergs, Arturs Gaidels, Egons Brants un Anastasija Kučinska. "8+3" ideju noraidīja Gorkšs, Arturs Zakreševskis, Jānis Engelis un Sergejs Kovaļovs. Pēc valdes sēdes portāls "Delfi" centās noskaidrot Isakova un Kučinskas viedokli, tomēr viņi no sarunas izvairījās, minot dažādus iemeslus, bet citi "par" balsojušie Direktorenko, Gaidels un Brants tikmēr atstāja LFF valdes telpas. Blumbergs LFF valdes sēdi atstāja uzreiz pēc pieņemtā lēmuma par leģionāriem un ierasti nepiedalījās visā valdes sēdē līdz tās noslēgumam.
LFF valdes sēdē piedalījās arī Latvijas izlases galvenais treneris Slaviša Stojanovičs, kurš gan savu uzstāšanos sāka jau pēc pieņemtā leģionāra jautājuma. Tomēr, kā portālam "Delfi" sacīja Gorkšs, valstsvienības vadītājs nav slēpis sašutumu par lēmumu.
"Viņa komentārs bija īss – viņam šobrīd jau ir grūtības komplektēt izlasi, jo lielākā daļa spēlētāju spēlē Latvijā, spēlē atsevišķos klubos un daudzi negūst spēles praksi pat Latvijas virslīgā. Ņemot vērā jaunos noteikumus, pastāv risks, ka vietējo spēlētāju kļūst vēl mazāk un netiek izslēgta iespēja, ka šie vietējie spēlētāji spēlēs identiskās pozīcijās laukumā, un tādējādi izlases trenerim būs vēl ierobežotākas iespējas," Stojanoviča pausto viedokli atklāja Gorkšs.
Gorkšs gan uzsvēra, ka pieņemtajam lēmumam ir iespējams gan pozitīvais, gan negatīvais scenārijs, un abos virzienos bijusi domu apmaiņa, tomēr dzelžaini argumenti - Gorkša prāt – tā arī neizskanēja.
"Jautājums par 8-3 ir interesants. Kādā virzienā pieņemam lēmumus? Mēs mēģinām novirzīt "solidarity" maksājumus klubiem, kuriem patiesībā jau vairs īsti nav piestiprinātas jauniešu akadēmijas. Tādā veidā sarežģījām jauno futbolistu integrāciju Latvijas futbola elites līmenī. Gribētos, lai šie valdes locekļi argumentētu savu lēmumu," par LFF valdes lēmumu vilšanos neslēpj Gorkšs. "Panākumi Latvijas futbolā šobrīd ir U-15, U-17, U-19 komandām, kuras priecē ar labu sniegumu laukumā. Un tieši šī mērķtiecīgā investīcija jauniešos ir devusi rezultātu. Mums šobrīd vajadzētu rūpēties, lai jauniešiem mūsu elites līmenis būtu tas placdarms, kur viņi var spert pirmos soļus profesionālajā futbolā."
"Ar jauno sistēmu Latvijas jaunietis būs izvēles priekšā – būs tādi, kuri agrā vecumā var aizbraukt uz ārzemju akadēmiju, bet diez vai komandas, kurām ir savi uzdevumi Latvijas čempionātā, riskēs iesaistīt savā sastāvā kādu nepārbaudītu vietējo jaunieti," uzskata Gorkšs.
Gorkšs pieļauj, ka ar laiku tiks ieviestas izmaiņas leģionāru jautājumā saistībā ar finanšu slogu klubiem. Latvijas sportā ir precedenti, kad par leģionāru limitu pārsniegšanu tiek prasīta noteikta naudas summa, kas tiek novirzīta vietējā jauniešu sporta attīstībai. Tomēr futbolā esošā kārtība šobrīd īsti neļauj piemērot šādu maksu, kā arī daudz ko ietekmē Eiropas Savienības regulas, tāpēc LFF nesteidz pieņemt lēmumu šajā jautājumā.
Skatot jautājumu par leģionāriem, LFF prezidents paralēli vēlējies risināt jautājumu par Latvijas futbola līgu sadalījumu. Pērn tika pieņemts lēmums mainīt Latvijas līgu sistēmu, integrējot dublieru čempionātu pirmās līgas sacensībās. Tagad šī ideja atkal tiek apspriesta, noritot diskusija ne tikai par pirmo un otro līgu, et arī par potenciāli trešo līgu.
"Es aicināju šīs lietas neatdalīt vienu no otras, bet skatīt visu virslīgas ietvaros. Latvijas futbola līgas ir tāda kā ekosistēma, kurā vienai otrai ir jāpapidina, nevis jābūt atrautai. Līgām ir jāpilnveido vienai otru. Diemžēl, mani ierosinājumi palika nesadzirdēti, tādējādi arī pirmās un otrās līgas koncepciju ir dots izstrādāt tālāk."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
