Latvijas Futbola federācija (LFF) jaunās valdes atalgojumam nepilna pusgada laikā iztērējusi virs 100 000 eiro, liecina portāla "Delfi" apkopotā informācija.
Pērnā gada 3. jūlijā LFF kongresā par biedrības prezidentu kļuva Vadims Ļašenko, par viceprezidentiem apstiprināja Olafu Pulku un Sergeju Kovaļovu, bet vēl valdē iekļuva Anastasija Kučinska, Viktorija Mihaļčuka, Nauris Mackevičs, Jānis Engelis, Emīls Latkovskis un Andis Rozītis.
Kovaļova (attēlā pa labi) iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš par LFF viceprezidenta pienākumu veikšanas saņēmis 13 856,44 eiro. Savukārt LFF valdes loceklis Nauris Mackevičs nepilna pusgada laikā no LFF saņēmis 12 075,80 eiro.
No amatpersonu deklarācijām izriet, ka Kovaļovs un Mackevičs par nepilna laika darbu LFF vidēji mēnesī ir saņēmuši vairāk nekā savās pamatdarba vietās. Kovaļovs kā Tukuma Sporta skolas direktors gada laikā saņēmis 21 817,22 eiro, bet kā Tukuma novada domes deputāts – 4377,20. Savukārt Mackevičs savā pamatdarbā Daugavpils Futbola skolā pēc stāšanās amatā 2020. gada 3. februārī saņēmis 10 645,62 eiro.
Tā kā LFF neatklāj, kopš kura laika valdes locekļi saņem atalgojumu, tad nav precīzi zināms LFF valdes locekļu mēnešalgas apmērs. Noprotams, ka viceprezidents saņem vairāk nekā 2300 eiro pirms nodokļu samaksas, bet valdes loceklis – virs 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Pieņemot, ka LFF prezidents saņem vairāk par viceprezidentu, LFF nepilna pusgada laikā valdes atalgojumam ir tērējusi vismaz 120 000 eiro. LFF valde nepilna pusgada laikā sanākusi uz 12 sēdēm.
LFF prezidents Ļašenko pagaidām savu atalgojumu nav vēlējies atklāt. Neoficiāli izskanējis, ka Ļašenko atalgojums varētu pārsniegt 5000 eiro mēnesī.
"Tā ir konfidenciāla informācija. Ja būs aktuāli, tad varam to savā starpā izrunāt. Tā ir UEFA prakse, arī UEFA valde saņem atlīdzību, un tāds modelis ir citās (futbola) federācijās, tāpēc bija izveidota, pēc UEFA noteikumiem un prasībām, labas pārvaldības komiteja, kas nosaka ciparus," 2020. gada nogalē intervijā "Delfi TV" apgalvoja LFF prezidents Ļašenko. "(Atalgojums) Nav noslēpums, bet līgumā rakstīts, ka tas (publiskot apmēru) nav atļauts. Esmu gatavs atklāt, bet, ja to atļauj līgums. Varbūt vajag ar juristiem pakonsultēties. Cipars ir mazāks, nekā minēts. Līgumā ir punkts (par neizpaušanu). Un to nevaru pārkāpt."
LFF jaunie statūti paredz, ka tās prezidents un valdes locekļi var saņemt atalgojumu, bet atalgojuma apmērs nav zināms LFF biedriem. Atalgojuma apmēru noteica vienas personas lēmums, bet LFF tā arī nav skaidrojusi principus, pēc kādiem noteikts atalgojums. Lēmumu par valdes locekļu atalgojumu pieņēma LFF jaunizveidotā pārvaldības un atbilstības nodaļa, kurā ir viens cilvēks – Anrī Leimanis. LFF statūti nereglamentē šīs nodaļas dalībnieku skaitu.
"Tā ir UEFA rekomendācija (par pārvaldības un atbilstības nodaļu). Citas rekomendācijas mēs neesam saņēmuši, bet, ja saņemsim, tad izskatīsim. Iespējams, tas nav pareizi (vienpersoniski pieņemt lēmumu). Mums tā ir pirmā pieredze. Pēc gada varam ar saviem kolēģiem pārrunāt un pārskatīt, ko varam izmainīt šajā kontekstā," skaidroja Ļašenko.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka visu deviņu valdes locekļu, LFF prezidenta biroja vadītāja (jauns amats biedrībā) un dažādu LFF komiteju atalgojums gadā var sasniegt vismaz 500 000 eiro, bet četru gadu termiņa laikā šī summa būtu vismaz divi miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
