Sestdien notikušā "OlyBet" Latvijas-Igaunijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle ne tikai atrādīja Tartu sanākušajiem līdzjutējiem vietējās līgas galvenos varoņus, bet ar izlozes palīdzību ļāva arī noskaidrot sacensību finālčetrinieka norises vietu. Lai gan Latvijas basketbola cienītājus, iespējams, apbēdināja Tallinas triumfs pār Ventspili, izlozes process ieskicē citu līgas problēmu - strīdīgos jautājumos līgas valde nespēj nonākt pie kopīgas valodas.

Pagājušā gada rudenī izveidotās Latvijas-Igaunijas Basketbola līgas valdi veido četru cilvēku sastāvs. Latvijas pusi pārstāv Latvijas basketbola līgu direktors Edgars Bērziņš un Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) direktors Kaspars Cipruss, bet igauņi valdē vietas atvēlējuši Igaunijas Basketbola savienības ģenerālsekretāram Keio Kuhi un Igaunijas basketbola līgu direktoram Henri Ausmā.

"Mēs esam izveidojuši līgu ar tādiem statūtiem, kas nosaka, ka visos jautājumos jābūt vienprātībai. Mums ir paritāte. Tas nozīmē, ka svarīgos jautājumos visām četrām balsīm jābūt "par". Diviem latviešiem jābūt par, diviem igauņiem jābūt par. Skaidrs, ka tas nav labākais risinājums. Tā nākamsezon visticamāk vairs nebūs, ja mēs vēlamies normālā tempā virzīties uz priekšu," atklāts sarunā ar portāli "Delfi" bija Edgars Bērziņš.

Paritātes mīnusi acīmredzami izpaudušies, pieņemot pieteikumus izslēgšanas spēļu finālčetrinieka organizēšanai. Interesi uzņemt sacensības izrādījušas BK "Ventspils", Tallinas "Kalev/Cramo" un "VEF Rīga" klubi, no kuriem kā galvenie kandidāti izvēlēti kurzemnieki un igauņi. Tomēr abu klubu projekti bijuši tik vienlīdzīgi, ka valde līdz kopīgam lēmumam nav spējusi tikt.

"Valdes balsojums beidzās neizšķirti un, tā kā līgas statūtos pagaidām nav atrunāts lēmuma pieņemšanas veids šādā situācijā, vienojāmies veikt izlozi, kurā veiksme šoreiz bija Tallinas pusē. Taču izloze nebūs universāls risinājums ilgtermiņā," intervijā LBS mājaslapai skaidroja Bērziņš, kurš sarunā šim rakstam uzsvēra, ka abas valdes puses izvirzījušas dažādus argumentus par labu saviem tautiešiem.

Pāris ar basketbolu tuvu saistīti cilvēki interneta sociālajās vietnēs reaģēja, izrādot neizpratni par to, ka atkal tieši Igaunijā norisināsies kāds no līgas galvenajiem notikumiem.

"Man, kopā ar saviem kolēģiem, bija liela vēlēšanās "OlyBet" Latvijas-Igaunijas basketbola līgas finālu organizēt Ventspilī. Bijām gatavi strādāt pēc vislabākās sirdsapziņas, lai Ventspilij un Latvijai būtu superforši basketbola svētki. Nesanāca. Viss tika un tiek atdots igauņiem. Pagājušā gada Zvaigžņu spēle, šī gada Zvaigžņu spēle un vēl fināls. Var jau teikt, ka fināls tika veikts izlozes kārtībā, bet tā kā otru lapiņu neviens no klātesošiem neredzēja atvērtu, tagad atliek tikai zīlēt," sociālajā vietnē "Facebook" rakstīja BK "Ventspils" mārketinga menedžere Solvita Pleinica, norādot, ka Latvijas Basketbola līga (LBL) pērn savu Zvaigžņu spēli aizvadīja Tallinā ar tobrīd vēl atsevišķo Igaunijas līgu.

Viedokli izteica arī bijusī "VEF Rīga" kluba direktore Laila Spaliņa.

"Es domāju, ka Zvaigžņu spēle un finālčetrinieks ir divi tādi līgas pasākumi ar "rozīnīti". Uzskatu, ka visiem vīriem, kuri par to lemj, vajadzēja nolemt, ka Zvaigžņu spēle notiek vienā valstī, bet fināls notiek otrā valstī. Tam seko nosacījumi, kas ir jāievēro, lai sarīkotu vienu vai otru, un klubi no konkrētās valsts piesakās. Nākamajā gadā valstis mainās ar vietām," norādīja BK "Ventspils" valdes loceklis Ralfs Pleinics, kurš uzsvēra, ka viņaprāt zināmai kārtībai par abu pasākumu norisi vajadzēja jau būt pirms sezonas.

Šis gan nav pirmais publiski zināmais gadījums šosezon, kad Latvijas un Igaunijas puses nav spējušas vienoties par kādu lēmumu. Sarunas arī iestrēga, spriežot par sodu, ko būtu pelnījis "Kalev/Cramo" amerikāņu basketbolists Šavons Lūiss par sitienu "Jūrmala Betsafe" kapteinim Uģim Pinetem.

"Tādā nesaskaņas ikdienas darbā ar igauņu pusi ir ik pa laikam, bet šī bija tāda pirmā reize, kad mēs nespējām vienoties," pēc incidenta raidījumā "Kosmodroms TV" klāstīja LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps. "Mūsu pusei likās, ka tas ir bezprecedenta gadījums. Pat, ja mēs nevaram noteikumos atrast punktu, pēc kura var sodīt [bargāk], tā situācija bija tik kliedzoša. Esmu spēlējis, vēlāk strādājis menedžmentā, un pat neatceros tādu gadījumu, kad cilvēkam, kurš nevar aizstāvēties, vienkārši iedod pa seju."

Igaunijas puse bija gatava atsaukties uz līgas nolikumu un sodīt spēlētāju ar trīs spēļu diskvalifikāciju un 500 eiro sodu.

"Mums likās, ka šeit ir jāatrod maksimālais iespējamais sods, lai tā būtu skaidra ziņa visiem, ka tā nevar rīkoties. Lai kā arī igauņu pusei gribas reducēt to līdz nolikumā paredzētajam, tur jau principā nebija tālu no masu kautiņa. Ja tā notiktu, tad līga vairs nebūtu aktuāla ne televīzijai, ne sponsoriem," turpināja Šneps.

LBS speciāli kontaktējās ar Starptautisko basketbola federāciju (FIBA), lai uzzinātu, vai Lūisu iespējams sodīt bargāk nekā pašas līgas paredzētajā nolikumā. Šādu iespēju patiešām paredz FIBA Klubu sacensību nolikuma punkts 52.2, kas par kādu klaju rupjība ļauj piešķirt maksimālo sodu - 5000 eiro.

Lūiss gan no šādiem apmēriem izvairījās, Latvijas basketbola savienībai piekāpjoties strīdā. Abas piedzīvotās diskusijas gan pietiekami labi savienībai ļāvušas saprast, ka tas norāda uz esošās kārtības trūkumiem.

"Situācijai, kurā jāizlozē finālturnīra norises vieta, čempionātā, kurā piedalās divu valstu komandas, īsti nav precedenta. Nedomāju, ka tas ir labs risinājums," piekrīt arī Pleinics, kurš savulaik ieņēmis dažādus amatus, tai skaitā bijis Baltijas Basketbola līgas (BBL) valdes loceklis.

Edgars Bērziņš sarunā ar "Delfi" sprieda, ka nākamsezon līgai vajadzētu atrast valdes priekšsēdētāju, kuram šādās situācijās būtu izšķirošā balss. Viņam piekrīt arī televīzijas kanāla "Best4Sport TV" Latvijas-Igaunijas līgas spēļu studijas vadītājs Artūrs Šēnhofs, kurš šo uzskata par loģisku nākamo soli, lai gan kāds konkrēts cilvēks viņam nav padomā.

"Varētu sākt strādāt, piemēram, ar Kristapa Janičenoka vai Rinalda Sirsniņa pievēršanu šādam amatam. Viņus pietiekami cienītu visi spēles dalībnieki, gan arī klubi viņos, iespējams, ieklausītos. Vienlaikus noteikti vajadzētu piesaistīt kādu cilvēku no reklāmas vides, kurš aizpildīto to vietu, kur viņiem kompetence ir zemāka. Protams, jautājums, vai viņiem pašiem šādas ambīcijas ir un vai igauņi to vēlētos, kā risinājumu," Šēnhofs dalījās ar teorētiskiem nākotnes kandidātiem, kuri viņaprāt varētu būt spējīgi šādu darbu paveikt.

Bērziņš arī atļāvās spekulēt, ka līga varētu valdes priekšsēdētāju katru gadu mainīt, bet teorētiskā līmenī apsvērti arī citi varianti.

"Mēs arī esam runājuši, savā ziņā jokojot, bet pēdējā laikā aizvien nopietnāk, ka varbūt lietuvietim jāvada šī līga. Neitrālam cilvēkam, kuram nav nekādu attiecību ar nevienu klubu. Tās ir tikai tādas manas pārdomas. Skaidrs, ka šosezon nodzīvojam, kā varam, tad atkal sēžamies pie galda un domājam," situāciju apkopoja Bērziņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!