Bīstamā draudzība Hitlera degungalā. Kur beidzas mīts un sākas patiesība?

1936. gada 4. augustā Berlīnes olimpisko spēļu tāllēkšanas sacensībās simts tūkstošu acu pāru priekšā plecu pie pleca par zelta godalgu cīkstējās tumšādainais amerikānis Džese Ouvenss un nacistu ideoloģijas ārieša ideāls – 184 centimetrus garais, zilacainais gaišmatis Lucs Longs. Kad uzvaras laurus plūca Ouvenss, vācietis bija pirmais, kurš piesteidzās un apsveica uzvarētāju, Ādolfa Hitlera acu priekšā apskaudams tumšādaino atlētu. Abu sportistu attiecību stāsts vēlāk kļuva par starprasu draudzību iedvesmojošu leģendu, taču vēsturiskās liecības par to ir visai pretrunīgas.

Negaidītais šķērslis ceļā uz triumfu

21 gadus vecais Ohaio štata universitātes 2. kursa students – vergu mazdēls Džese Ouvenss – 1935. gada "Big Ten" vieglatlētikas sacensībās Enārborā mazāk nekā stundas laikā bija atkārtojis vienu (100 jardu jeb aptuveni 90 metru sprintā) un sasniedzis trīs jaunus (tāllēkšanā un 220 jardu sprintā gan ar šķēršļiem, gan gludajā distancē) pasaules rekordus. Sporta hrestomātijā šis sasniegums iegājis kā 45 izcilākās minūtes pasaules sporta vēsturē. Lai gan bažīgāki prāti no rasu vienlīdzības aizstāvības organizācijas jaunekli mēģināja atrunāt no piedalīšanās olimpiskajās spēlēs nacistiskajā Vācijā, kur rasisma idejas pakāpeniski sasniedza kulmināciju, Džese tomēr devās uz Berlīni, aprakstīts 2016. gadā Lielbritānijā iznākušajā grāmatā "Routledge Handbook of Sports and Politics".

1936. gada 3. augustā viņš ar rezultātu 10,3 sekundes triumfēja 100 metru sprinta distancē, bet nākamajā dienā atgriezās Berlīnes olimpiskajā stadionā uz tāllēkšanas sacensībām – kā favorīts, jo pirms gada Enārborā, aizlecot 8,13 metrus tālu, Ouvenss bija sasniedzis pasaules rekordu, kam bija lemts noturēties nākamos 25 gadus. Viņa galvenais konkurents bija mājinieks, 23 gadus vecais Lucs Longs, kurš pirms diviem gadiem ar 7,25 metrus tālu lēcienu izcīnīja bronzas godalgu pirmajā Eiropas vieglatlētikas čempionātā Benito Musolīni vārdā nosauktajā stadionā Turīnā. Trīskārtējam Vācijas čempionam tobrīd piederēja arī Eiropas rekords – 7,82 metri –, sasniegts nepilnu mēnesi pirms olimpiskajām spēlēm.

Kamēr vācietis ar jaunu olimpisko rekordu pārliecinoši kvalificējās finālsacensībām, amerikānim radās problēmas. Pirmo mēģinājumu viņš nokavēja, jo tikko bija noskrējis kvalifikācijas skrējienu 200 metru distancei un nebija pamanījis tiesneša doto signālu par sacensību sākumu tāllēkšanas sektorā, vēsturisko sacensību gaitu savā 2016. gada materiālā apraksta britu izdevums "The Independent". Otrajā mēģinājumā Ouvenss pārkāpa atspēriena dēlītim, tā nonākot vienas neveiksmes attālumā no fiasko, kas noteikti būtu sajūsminājis tribīnēs sēdošo fīreru. Lai iekļūtu pēcpusdienā paredzētajās finālsacensībās, pēdējā mēģinājumā vajadzēja aizlēkt vismaz 7,15 metru tālumā. Spriedzi nākamais čempions izturēja godam: 7,64 metri un labākais rezultāts kvalifikācijas sacensībās.