Kuldīgas peldbaseinam pēc sertifikāta iegūšanas ir cerības arī uz Latvijas kausa posma uzņemšanu

Kuldīgas peldbaseins ieguvis Latvijas Peldēšanas federācijas sertifikātu, kas ļaus tajā rīkot oficiālas sacensības. Sertifikāts ir vajadzīgs, lai, organizējot Latvijas mēroga sacensības, visu dalībnieku rezultāti tiktu atzīti oficiāli, tādējādi sportistiem krājot reitinga punktus.

"Sertifikācija ir katras pašvaldības brīva iniciatīva. Kuldīgas peldbaseins vēlējās sakārtot savu infrastruktūru, lai baseinā varētu notikt nacionāla mēroga sacensības, tomēr jāatzīst, ka Latvijas jauniešu čempionātam četru celiņu baseins ir par mazu," skaidro Platonovs. "Tomēr priecē fakts, ka Kuldīgā būs iespējamas mazāka mēroga sacensības, kurās sasniegtie rezultāti tiks atzīti arī federācijas līmenī."

Platonovs gan neslēpa, ka pašvaldībām par baseinu sertificēšanu vajadzētu domāt vēl pirms to uzbūvēšanas, nevis pēc.

"Mēs redzam, ka peldbaseini tiek uzbūvēti, bet tikai pēc tam rodas vēlme organizēt sacensības. Pārstāvji vēršas federācijā, bet mēs savus nosacījumus esam izstrādājuši un arī publicējuši jau pirms vairākiem gadiem," pauž LPF prezidents. "Pašvaldībām, kas vēlas iegūt saviem baseiniem sertifikātu, jau iepriekš būtu jārēķinās, ka celtniecības procesā jāpiesaista mērnieki un jāveic testēšana."

"Taču kopumā jāsaka, ka sertificēšana ir pašu pašvaldību iniciatīva."

LRF ik gadu rīko aptuveni sešas līdz septiņas sacensības, kurās vidējais dalībnieku skaits ir vismaz 300 sportisti. Kuldīgas peldbaseinā ir četri celiņi, tāpēc nedz jauniešu, nedz cita vecuma grupu Latvijas čempionāti tajā notikt nevar. Platonovs gan norāda, ka kuldīdznieki var cerēt uz Latvijas kausa posma norisi Kurzemes pilsētā.

"Lielāka mēroga sacensībām vienmēr izvēlēsimies baseinu ar sešiem vai astoņiem celiņiem. Savukārt nacionāla līmeņa sacensībām, kas nav Latvijas čempionāts, Kuldīgas peldbaseins ir piemērots. Ceru, ka līdz ar to sacensību kalendārs kļūs kuplāks."

"Raugoties nacionālā līmenī, Kuldīgai ir tiesības pieteikties uz Latvijas kausa posma organizēšanu. Tie kopumā ir 12, bet rīkošanas tiesības vēl jāapstiprina LPF valdei," skaidro Platonovs. "Pieļauju, ka Kuldīga varētu iegūt tiesības, lai sarīkotu vienu šādu posmu, tomēr jāņem vērā, ka LPF rīkotajās sacensībās vidēji piedalās ap 300 sportistiem."

Kā noskaidroja ziņu aģentūra LETA, Kuldīgas sporta skolā nav peldēšanas programma, bet, iespējams, tieši šis solis ar sertifikāta iegūšanu veicinās peldēšanas programmas izveidi.

"Novadi un reģioni nereti rīko vietējos čempionātus. Tajos startē sportisti arī no citām pašvaldībām. Galvenais ir nodrošināt elektronisko sistēmu un tiesnešu brigādi, lai noritētu kvalitatīvas sacensības," attīstības iespējamos virzienus min Platonovs.

20.maijā LPF ziņoja, ka vadošie Latvijas izlases peldētāji dosies uz Rēzekni, lai āra peldbaseinā aizvadītu treniņus, kas iepriekš nebija iespējami ārkārtas situācijas noteikto ierobežojumu dēļ.

Kopš 9.jūnija sportisti treniņus jau aizvada "Elektrum" olimpiskajā centrā, taču spēkā esošie ierobežojumi, kas jau ir nedaudz mīkstināti, tāpat apgrūtina darba procesu.

"Rēzeknē bijām līdz 9.jūnijam. Vēlāk atgriezāmies Rīgā, kur LPF vēl lielākam izlases kandidātu lokam bezmaksas treniņus nodrošina "Elektrum" olimpiskajā centrā. Tas arī sanāk lētāk, jo vairums no sportistiem dzīvo Rīgā vai tās apkārtnē," situāciju Latvijas valstsvienībā ieskicē Platonovs. "Plānojam, ka treniņi šajā peldbaseinā notiks līdz pat septembrim."

Jau iepriekš tika vēstīts, ka LPF nav mierā ar Veselības ministrijas (VM) izstrādātajām izmaiņām Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Noteikumos nav definēti vairāki termini, tādējādi dažāda spektra baseina pakalpojumus "sajaucot vienā katlā". Lai arī noteikumi ir diskriminējoši tieši peldēšanas sporta pārstāvjiem, izlases sportistu treniņu process krasi netiek ietekmēts.

"Šie noteikumi ir nekonkrēti. Neviens nesaprot terminu "baseina pakalpojumi". Rodas jautājums - vai izlases darbs ir baseina pakalpojums? Pati Veselības ministrija gan pēcāk norādīja, ka tas neattiecas uz peldēšanas sportu," stāsta LPF prezidents. "Latvijas izlases dalībniekus tas skar minimāli, jo pēc pašu iniciatīvas vēlamies viņiem piedāvāt kvalitatīvu treniņu procesu, tāpēc vienā 50 metru garā peldceļā neatrodas vairāk par sešiem sportistiem."

Savukārt pirmās peldēšanas sacensības Latvijā plānotas vien septembra beigās. Vairāki biedri pauduši vēlmi sacensības rīkot jau augustā, taču dažos reģionos peldbaseini vēl nav pieejami. Tāpat nav skaidrs, vai sacensības atbilst augstāk minētajam terminam "baseina pakalpojums".

Paredzams, ka jau rudenī Kuldīgā varētu norisināsies pirmās oficiālās sacensības.