Reizniece-Ozola: par ziedojumu krituma kompensēšanu sporta nozarei lems nākamā valdība
Foto: DELFI

Par ziedojumu krituma kompensēšanu sporta nozarei lems nākamā valdība, otrdien žurnālistiem norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministre uzsvēra, ka visprātīgāk par sporta nozares lūgumu kompensēt ziedojumu kritumu divu miljonu eiro apmērā būtu lemt pēc Saeimas vēlēšanām.

"Patlaban visas interešu grupas grib izmantot brīdi, kad politiķiem un deputātu amata kandidātiem ir jācīnās par vēlētāju, tāpēc ir vēlme solīt vairāk, nekā tas būtu normālā situācijā. Cerams, pēc vēlēšanām, kad visi būs nomierinājušies un būs beidzies vairāksolīšanas laiks, deputāti un ministri izvērtēs budžeta iespējas un lems par to, kuras iniciatīvas atbalstīt," atzina Reizniece-Ozola.

Saeimas Sporta apakškomisija vērsīsies pie valdības ar prasību rast iespējas kompensēt ziedojumu sarukumu sporta nozarei aptuveni divu miljonu eiro apmērā, otrdien nolemts apakškomisijā.

Iniciatīvas "Es atbalstu sportu!" pārstāvji apakškomisijas sēdē pauda pārliecību, ka nodokļu reformas rezultātā 2018.gada pirmajā pusē sarucis sportam ziedoto līdzekļu apjoms, kā dēļ nozare saskata riskus turpmākai sekmīgai funkcionēšanai.

Finanšu ministrijas pārstāve Astra Kaļāne skaidroja, ka nav objektīvi uzņēmumu veikto ziedojumu apmēru pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā skatīt pirmā pusgada griezumā, īpaši ņemot vērā, ka lielākā ziedojumu daļa visbiežāk valsts budžetā nonāk gada beigās.

Kaļāne uzsvēra, ka uzņēmumiem līdz ar nodokļu reformu ir radušās papildu iespējas, kā ziedot sportam, taču vienlaikus viņa akcentēja, ka ziedošana ir brīvprātīgs process un valsts nevar uzspiest to darīt.

Tikmēr valdošā koalīcija otrdien konceptuāli atbalsta "Vienotības" priekšlikumu nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), otrdien pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem pavēstīja politisko spēku pārstāvji.

Otrdien koalīcijas partneri uzklausīja "Vienotības" sagatavoto priekšlikumu - grozījumus IIN likumā, paredzot 1% no IIN novirzīt nevalstiskajam sektoram. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka pēc nodokļu reformas ieviešanas ir dramatiski kritušies nevalstiskā sektora ienākumi.

""Vienotība" piedāvā Eiropā populāru risinājumu, proti, iedzīvotāji, iesniedzot elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļu deklarāciju, pie IIN varēs atzīmēt, ka viņš vēlas 1% IIN novirzīt sabiedriskā labuma organizācijai, turklāt konkrētai organizācijai, sporta biedrībai, dzīvnieku biedrībai, deju kolektīvam utt. Šāda pieeja veicinās pilsonisko sabiedrību," uzsvēra ministrs.

Tiesa, minētais priekšlikums vēl nav apspriests ar pašvaldībām, kuru budžetu tas ietekmēs tieši. "Vienotības" priekšlikuma rezultātā no pašvaldību budžeta sabiedriskā labuma organizācijām ik gadus tiktu novirzīti 6-8 miljoni eiro.

Ašeradens piebilda, ka likumprojekta autore ir Astrīda Harju, kura ilgstoši ir bijusi pašvaldības vadītāja, un viņa izprotot, kāda situācija patlaban ir nevalstiskajā sektorā. "Mēs gribētu šo sistēmu ieviest pēc iespējas ātrāk, jo nevalstiskajam sektoram šādas atbalsts patlaban ir ļoti nepieciešams," sacīja ekonomikas ministrs.

Pēc viņa teiktā, "Vienotība" ir uzrakstījusi likumprojektu un gatava virzīt to izskatīšanai Saeimā. Plānots, ka likumprojektu Saeimā virzīs visu trīs frakciju vadītāji. Ja tomēr tā nenotiks, "Vienotība" ir gatava to darīt viena pati.

Ašeradens gan neprognozēja, kad 1% no IIN varētu novirzīt sabiedriskā labuma organizācijām, jo šādas sistēmas ieviešana būs atkarīga no likumprojekta virzības gaitas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta iespējām nodrošināt šādu sistēmu. Bet viņš vēlētos šo jautājumu atrisināt šogad.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka "Vienotības" piedāvātais risinājums ir veids, kā cīnīties ar nevalstiskajā sektorā rūkošo līdzekļu apmēru, tomēr pirms gala lēmuma pieņemšanas priekšlikums jāpārrunā ar pašvaldībām, jo tas tieši attiecas uz pašvaldību budžetu. Kučinskis piebilda, ka koalīcija nenoraida "Vienotības" ideju.

Arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka nacionālās apvienības ieskatā priekšlikums ir jāpārrunā ar pašvaldībām, tomēr politiskais spēks uzskata, ka "Vienotības" piedāvājums ir konceptuāli pareizs virziens.

Reizniece-Ozola gan norāda, ka "Vienotības" priekšlikumam - nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - ir vairāki mīnusi. Viņa uzsvēra, ka jau patlaban uzņēmumiem ir iespējams novirzīt daļu no ienākumiem, ziedojot sabiedriskā labuma organizācijām, vienlaikus saņemot nodokļu atvieglojumus.

Tāpat ministre norādīja, ka jebkāda IIN pārdale nozīmē pašvaldību ieņēmumu samazinājumu, tāpēc attiecīgi nāksies arī domāt, kā šo iztrūkumu pašvaldībām kompensēt.

Pēc Reizniece-Ozolas teiktā, "Vienotības" priekšlikums prasa arī risināt praktiskus jautājumus, piemēram, kā tiks administrēta IIN daļas novirzīšana, kā notiks tā uzskaite un kur šie līdzekļi tiks novirzīti.

Finanšu ministre piekrita, ka virknei nevalstisko organizāciju ir grūtības piesaistīt finansējumu, ņemot vērā tēmas, par kādām tās runā. Tāpēc, Reiznieces-Ozolas ieskatā, drīzāk būtu jādomā par Nevalstisko organizāciju fonda apjoma palielināšanu, kas virknei sabiedrisko organizāciju veidotu "drošības spilvenu".

Tags

Arvils Ašeradens Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministrija Jānis Iesalnieks Latvijas Olimpiskā komiteja Māris Kučinskis Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form