Aizvadītajā nedēļā aizritēja piecu dienu regate Rīgas līcī "Gulf of Riga Regatta" (GoRR).

Kopumā, piedaloties 33 jahtu komandām no Baltijas valstīm, trīs dažādās klasēs tika noskaidroti Latvijas atklātā jūras burāšanas čempionāta uzvarētāji un arī pirmie Livonijas kausa ieguvēji. Uz pjedestāla augstākā pakāpiena nostājās divas komandas no Igaunijas - JAZZ (ORC klasē) un CASTOR (LYS2 klasē) un viena komanda no Latvijas - EXTRA BRUT (LYS1 klasē).

"Esam gandarīti par kuplo apmeklējumu GoRR regatē. Īpaši priecājamies par pasaules līmeņa burātāju ierašanos kā, piemēram, komanda no Igaunijas SUGAR2, kas vien pirms pāris nedēļām ieguva ORC klases pasaules čempiona titulu burāšanas sacensībās Horvātijā," komentāru sniedz Latvijas Zēģelētāju savienības valdes loceklis un sacensību organizators Valters Romans.

GoRR norises laikā tika akcentēti arī vides un ekoloģijas jautājumi, īpaši vēršot burātāju uzmanību Baltijas jūras vides veselībai. Lai veicinātu gan pašu regates dalībnieku, gan arī skatītāju izpratni par jūras ekosistēmas izmaiņām, jūras piesārņojumu un sniegtu praktiskus padomus jūras tīrības uzlabošanai un saglabāšanai, sacensību organizatori sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu (LHEI) bija sagatavojuši informatīvus materiālus un organizēja krasta lekcijas gan Kuresāres ostā, gan arī Kuivižos, aicinot burātājus kļūt par Baltijas jūras "sargsuņiem".

"Rīgas līča regate ir izcila vieta, kur runāt par jūras ekoloģijas aktuālajiem jautājumiem, tai skaitā, makro- un mikro- plastmasas piesārņojumu, svešzemju sugām Latvijas ūdeņos un eitrofikāciju. Mūsu uzdevums ir radīt veselīgu diskusiju par pašreizējo situāciju Rīgas līcī un Baltijas jūrā, kā arī aicināt sacensību dalībniekus pievērst lielāku uzmanību savu un līdzcilvēku ietekmei uz apkārtējo vidi," ir pārliecināta LHEI pārstāve Ieva Putna.

Vairāk par GoRR regates gaitu un aprakstus var lasīt ŠEIT

Pirmais posms no Rojas uz Montu ostu Sāmsalā

Foto: Publicitātes foto
Dienas vidū, pēc svinīgās atklāšanas Rojas jahtklubā netālu no Rojas moliem uz starta līnijas jūrā stājās visas sacensībām pieteiktās jahtas, kas trīs dažādās klasēs sāka mērot 41 un 37 jūras jūdžu (76 un 68 kilometrus) garu distanci uz Montu ostu Sāmsalas dienvidu rietumos. Distances garumu katrai klasei bieži nosaka atšķirīgu, jo jahtām ir dažāda jūras spēja. Šoreiz garāka distance bija ORC un LYS1 klases jahtām, bet LYS2 klasei par četrām jūras jūdzēm īsāka. Viens no sacensību galvenā tiesneša organizatoriski kvalitatīva darba uzdevumiem ir saplānot, kā dažādai regates flote finišā nonāk līdzīgā laikā. Šāda veida regatēs distances shēma tiek paziņota neilgi pirms katra posma sākuma un par to ir atbildīgs galvenais tiesnesis, kas GoRR sacensībās bija pieredzes bagātais tiesnesis no Igaunijas Madis Ausman.

"Pirmajā posmā no Rojas uz Montu Sāmsalā vējš ar mums pārāk nerotaļājās, un līdz ar to sportistiem nebija jāpielieto sarežģītas taktikas, izvēloties labāko kursu. Faktiski tā bija ļoti vienkārša burāšana, tā teikt, taisnās līnijās. Ar to ir jārēķinās atklātās jūras burāšanā. Tomēr labākās un ātrākās komandas tāpat tika noskaidrotas," komentāru par pirmo sacensību dienu sniedza galvenais sacensību tiesnesis Madis Ausman. Viņš arī paskaidroja, ka pirmajā dienā sacensību kursā pūta austrumu un dienvidaustrumu vējš ar ātrumu 8 līdz 15 mezgli jeb 4 līdz 8 metri sekundē, kas bez pārlieku lielas vilcināšanās ļāva noskaidrot pirmā posma labākās komandas katrā no klasēm:

 ORC klasē komanda no Lietuvas EXTREME, kapteinis Aistis Kalanavičius (buras numurs LTU-1620)

 LYS1 klasē komanda no Latvijas PROJECT A1, kapteinis Jānis Norde (buras numurs LAT-424)

 LYS2 klasē komanda no Latvijas TERRADO, kapteinis Romans Mickevics (buras numurs LAT-572)

Otrais posms no Montu uz Kuresāres ostu Sāmsalā


Otrā dienā bija paredzēts visu jahtu pārgājiens turpat Igaunijā, vienas salas ietvaros – no Montu uz Kuresāri. Sākotnēji kopējie distances garumi ieplānoti 20 un 26 jūras jūdzes (37 un 48 kilometri), tomēr uzreiz pēc starta visai sacensību flotei nācās cīnīties ar bezvēju, jo vēja stiprums distances sākumā sasniedza vien divus mezglus jeb nedaudz virs viena metra sekundē.

Šādā situācijā nokļūšana gala mērķī var ļoti aizkavēties, jo burāšanā ir atļauts izmantot vien, tā saucamo, zaļo enerģiju – vēju un dažādās straumes, kas var piešķirt jahtai gaitu un palīdz virzīties uz priekšu. "Motora izmantošana gaitā sacensību laikā ir aizliegta, un tā būtu nesportiska rīcība, kas pielīdzināms dopinga izmantošanai citos sporta veidos," skaidro GoRR burāšanas sacensību Protesta komitejas priekšsēdētājs Luigi Cuccotti no Itālijas. Viņš arī paskaidroja, ka motora darbināšana tukšgaitā jūras distanču sacensībās ir pieļaujam atsevišķos gadījumos, piemēram, ārkārtas situācijās cilvēku glābšanai vai akumulatoru uzlādei, kas darbina navigācijas sistēmas vai citas nepieciešamās elektroniskās ierīces. Viņš arī norādīja, ka sacensību normatīvos ir noteiktas procedūras, kā šādas situācijas tiek uzraudzītas.

"Otrā diena sākās ļoti lēni. Sacensību distancei bija jābūt teju uz pusi garākais, tomēr nelielā vēja dēļ mēs pieņēmām lēmumu to saīsināt," skaidro galvenais tiesnesis Madis Ausman, norādot, ka distances garums visām jahtu klasēm tika samazināts uz 15 jūras jūdzēm, kas ir aptuveni 28 kilometri garš sacensību posms līdz finišam Kuresārē. Sportisti mēdz sūkstīties par cīņu bezvējā, jo ir trenējušies dinamiskai kustībai un tempam, nevis stāvēšanai. Bezvējš rada milzīgu spriedzi, kam drīzāk ir saistība ir psiholoģisko noturību, nekā ar sportisko meistarību. Tomēr sacensību dienas otrajā daļā, pūšot no dienvidiem un dienvidaustrumiem, vēja ātrums pieauga līdz pat 12 mezgliem jeb 6 metriem sekundē, kas ļāva jahtām laikus finišēt netālu no regates partnera Sāmsalas jūras burāšanas asociācijas (igauņu valodā - Saaremaa Merispordi Selts) ostas, kur arī notika otrā posma laureātu apbalvošana. Šoreiz uz pjedestāla pirmā pakāpiena uzkāpa visu trīs Baltijas valstu sportisti.

 ORC klasē komanda no Lietuvas EXTREME, kapteinis Aistis Kalanavičius (buras numurs LTU-1620)

 LYS1 klasē komanda no Latvijas EXTRA BRUT, kapteinis Aleksejs Aleksejevs (buras numurs LAT-577)

 LYS2 klasē komanda no Igaunijas CASTOR, kapteinis Joosep Laus (buras numurs EST-39)

Trešā diena un atcelts sacensību posms stiprā vēja dēļ


Lai arī sākotnēji organizatori bija ieplānojuši piecus sacensību posmus, laikapstākļi programmā ieviesa iepriekš nesaskaņotas korekcijas. "Kā jau tas nereti notiek burāšanā, organizatoriem un dalībniekiem ir jābūt elastīgiem un dažkārt arī gataviem palikt krastā. Ņemot vēra spēcīgo vēju, kad regates flote atradās Kuresāres ostā, sacensību galvenais tiesnesis pieņēma lēmumu pārcelt pārgājienu uz Roņu salu par vienu dienu," skaidro sacensību organizators un Latvijas Jūras burāšanas asociācijas valdes loceklis Valters Romans.

"Vēja stiprums brāzmās pārsniedza 35 mezglu ātrumu, un pie šādiem apstākļiem burāšana jau kļūst par izdzīvošanu, nevis sacensībām," savu lēmumu paskaidroja Madis Ausman. Burāšanā drošības apsvērumi ir pāri visam un, lai arī dažkārt spēcīgākās komandas ar lielākām jahtām šķietami varētu tikt galā ar pieaugošo vēja stiprumu, mazākām jahtām, kā piemēram LYS2 klases dalībniekiem, šāds vēja stiprums ir pamatīgs izaicinājums, kas var arī novest pie neatgriezeniskām sekām.

Kuresāres ostā burātājiem neplānoti bija jāpavada viena pilna diena, tāpēc sacensību organizatori elastīgi pielāgojās situācijai. Operatīvi tika pieņemts lēmums organizēt lekcijas par burāšanas tematiku. Kuresāres jahtkluba telpās notika informatīvs seminārs par LAT LYS apmērīšanas sistēmas aktualitātēm, kuru vadīja pieredzes bagāts sacensību dalībnieks un LAT LYS apmērīšanas sistēmas uzturētājs Latvijā Ģirts Fišers-Blumbergs.

Tāpat laiks Kuresāres ostā tika izmantots, lai sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu (LHEI), regates lieldraugu Linstow un nevalstiskajām organizācijām regates dalībniekiem pastāstītu par Baltijas jūras nozīmīgākajiem piesārņojuma cēloņiem, skaidrotu mītus un patiesības par to, kā piesārņojums sateces baseinā ietekmē Baltijas jūru, vai jūra iet bojā, vai Baltijas jūras zivis ir piesārņotas, kā arī par Baltijas jūras rifiem. LHEI pārstāve, bioloģijas doktore Ingrīda Puriņa skaidroja: "Esam dzirdējuši daudz pieņēmumu par Baltijas jūras tīrību un tās potenciālo piesārņojumu, taču nereti tie ir neprecīzi vai nepamatoti. Mums kā vadošajam zinātniskajam institūtam, kurš pēta ar Baltijas jūras vidi un ekoloģiju saistītas problēmas, ir būtiski informēt sabiedrību par pašreizējo situāciju un lauzt pieņemtos stereotipus. Gribam kopīgiem spēkiem veidot par jūras ekoloģiju zinošus un izglītotus prātus."

Regates ģenerālsponsora pārstāvis, Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Grønvold uzsvēra: "Ikdienā bieži neapzināmies, cik nozīmīga sociālekonomiska loma ir tīrai jūrai mums blakus. Esmu pārliecināts, ka ir pienācis brīdis, kad par to arvien plašāk un skaļāk ir jāizglīto sabiedrība visās valstīs, kas ir Baltijas jūras krastā. Tādēļ mēs, Linstow grupa, esam gandarīti, ka varam būt daļa no šīm sacensībām, kas ir izcils piemērs, kā sporta pasākumi var pievērst papildu uzmanību šim jautājumam."

Trešais posms no Kuresāres uz Roņu salu.


Ceturtajā sacensību dienā, rietumu - ziemeļrietumu vējam mazinoties līdz burāšanai tīkamam ātrumam, regates dalībniekiem tika dots starts pārgājienam no Kuresāres uz Roņu salu. Kopējais distances garums 48 jūras jūdzes (89 kilometri) lielajām ORC un LYS1 klases jahtām, bet 38 jūras jūdzes (70 kilometri) mazākām LYS2 klases jahtām.

"Pie vēja stipruma 20 – 25 mezgli (10 – 13 metri sekundē) un teju trīs metrus augstiem viļņiem posms Kuresāre – Roņu sala bija tieši tāds, kādu to izplānojām," atsauc sacensību galvenais tiesnesis Madis Ausman, "neliela navigācija pie Igaunijas salas Abrukas un ātra burāšana uz Roņu salu." Viņš arī paskaidro, ka trešais posms no Sāmsalas uz Roņu salu bija aptuveni piecas stundas garš. Pirmie starti tika doti ap pulksten 11 no rīta, un šis posms, salīdzinājumā ar iepriekšējam sacensību dienām, jau bija krietni dinamiskāks. "Burātājiem tika iedots tāds kurss, lai nokļūšanai pirmajiem finišā dalībniekiem būtu jāpielieto dažādas taktikas, burājot gan pa vējam, gan pret vēju. Pie tādiem nosacījumiem burātājiem ir jāizmanto savas zināšanas un pieredze," tā sacensību galvenais tiesnesis. Šoreiz posma labākās komandas pirmās vietas sadalīja koleģiāli starp visām Baltijas valstīm pa klasēm.

 ORC klasē komanda no Igaunijas SUGAR 2, kapteinis Alari Akermann (buras numurs EST-711)

 LYS1 klasē komanda no Lietuvas RANGO, kapteinis Šarūnas Sodeika (buras numurs LTU-2245)

 LYS2 klasē komanda no Latvijas ENCORE, kapteinis Guntis Blūmentāls (buras numurs LAT-107)

Pēc finiša videi draudzīgā regate turpināja priecēt burātājus ar inteliģentiem notikumiem krastā uzreiz pēc posma apbalvošanas pasākuma un sponsoru balvu loterijas. "Episkās Roņu salas igauņi kārtējo reizi iepriecināja ar savu draudzīgumu, viesmīlību un "zaļumu"," tā pasākuma līdzorganizatore un videi draudzīgo ideju atbalstītāja Ilona Skorobogatova. "Sacensību dalībniekiem tika noorganizēta ekskursija uz Gustava Eifeļa projektēto bāku, iepriecināja arī igauņu grupas OUU īstenotā burātāju akustiskā sagaidīšana uz mola un vakara koncerts, bet īpaši esam pateicīgi Roņu salas ostas kafejnīcas atbalstam un vēlmei iestāties līdz ar GoRR par vienotām idejām - samazināt plastmasas patēriņu un uz salas izmantot tikai sacensību laikā burātājiem dāvinātās daudzkārt uzpildāmās ūdens pudeles," tā par kaimiņvalstu sadarbību un draudzīgumu GoRR organizatore.

Ceturtais posms no Roņu salas uz Kuivižiem.


Foto: Publicitātes foto
Noslēdzošais, ceturtais, regates posms no Igaunijas salām atpakaļ uz Latviju, uz Kapteiņu ostu Kuivižos bija 36 jūras jūdzes (68 kilometrus) garš lielo klašu jahtām – ORC un LYS1, bet mazākām LYS2 klases zēģelēm distance tika noteikta 32 jūras jūdzes (59 kilometri). Arī vēja stiprums bija mērens 10 – 15 mezgli (5 – 8 metri sekundē).

"Šajā posmā pavēja un pretvēja burāšana, kā sākotnēji to bijām ieplānojuši kopā ar sacensību organizatoriem, īsti neizdevās, jo vējš mainīja savu virzienu teju par deviņdesmit grādiem pa kresi no sākotnēji prognozētā kursa," skaidro Madis Ausman. "Neatkarīgi no tā flote paspēja ierasties laikus ne tikai uz apbalvošanas pasākumu, bet arī uz vakariņām pirms tās vēl bija atdzisušas," smaidot galvenais tiesnesis.

Par ceturtā posma laureātiem kļuva komandas no Igaunijas un Lietuvas.

 ORC klasē komanda no Igaunijas JAZZ, kapteinis Risto Riim (buras numurs EST-465)

 LYS1 klasē komanda no Lietuvas PRUS PRIMO, kapteinis Gintaras Chormentauskas (buras numurs LTU-2037)

 LYS2 klasē komanda no Igaunijas CASTOR, kapteinis Joosep Laus (buras numurs EST-39)


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!