Foto: Shutterstock
Pasaule kļūst aizvien modernāka, tehnoloģijas piedāvā vēl nebijušas ekstras un iespējas, bet cilvēku labklājība turpina pieaugt. Taču, vai tā dēļ mēs esam kļuvuši laimīgāki, vai tieši otrādi – straujā mākslīgā intelekta attīstība mūs grūž pretī vientulībai un nelaimes sajūtai?

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts, ka tehnoloģiskais progress notiek uz cilvēku labklājības rēķina. Mums parādās arvien vairāk ierīču, kas it kā atvieglo mūsu ikdienu un pat padara to drošāku un iekļaujošāku, taču vienlaikus modernās tehnoloģijas cilvēkus padara pasīvākus un noslēgtākus.

Taču, ja mākslīgā intelekta negatīvā ietekme ir tik acīmredzama, kāpēc mēs akli turpinām tiekties pretī tehnoloģijām, vienlaikus attālinoties viens no otra? Mūsdienās šķietami vairāk rūpējamies par savu jauno datoru nevis tuviniekiem, iekļūstot vēl lielākos mākslīgā intelekta tīklos.

Psihoterapeite Nensija Koliera izdevumā "Psychology Today" raksta, ka tehnoloģijas, tādā mērā, kā tās izmantojam mēs, kļuvušas par globālu šķērsli cilvēku laimei un labklājībai. Tehnoloģijas nopietni kaitē jauniešu spējai socializēties un veidot jaunus kontaktus, un pat izklaidēties. Garīgā veselība kļuvusi par vienu no būtiskākajām veselības problēmām mūsdienās. Un lai arī eksperti skaidri norāda, ka mākslīgais intelekts negatīvi ietekmē garīgo veselību, mēs turpinām slīgt vēl lielākā tehnoloģiskā atkarībā.

Koliera norāda, ka šobrīd izteikti var novērot to, ka cilvēki atsakās no savas autonomijas un pilnībā kļūst atkarīgi no tehnoloģijām. Pat, ja kādam šķiet, ka viņš ir absolūti brīvs un mūsdienu procesi viņu nekādi neietekmē, tad jāpadomā par tik elementāru lietu kā komunikācija. Kā tā notiek? Visdrīzāk ar tehnoloģiju palīdzību, tāpat kā norēķināšanās par savu dzīvesveidu, arī zinātnē un medicīnā pats svarīgākais ir tehnoloģijas.

Progresa vārdā mēs turpinām attīstīt tehnoloģijas, kuras palielina darba efektivitāti un produktivitāti, samazina izmaksas un galu galā rada milzīgu peļņu un cilvēku dzīvi padara tik vienkāršu un patīkamu. Tā vismaz mums šķiet.

Protams, neviens nevar noliegt, ka tehnoloģiskais progress mūsu dzīvi padarījis komfortablāku – daudzas lietas paveicamas krietni vieglāk, nemaz nerunājot par tām lietām, kuras agrāk nemaz nebija iedomājamas, taču nu kļuvušas par elementāru ikdienas sastāvdaļu.

Jā, dzīve kļuvusi straujāka, intensīvāka un interesantāka, taču monētai ir arī otra puse. Proti, cilvēku apsēstība ar progresu kļuvusi par mūsu garīgās veselības postu.

Koliera uzskata, ka pārmaiņas iespējamas tikai tad, ja par progresu sāksim dēvēt, nevis tehnoloģiju attīstību, bet cilvēku garīgās un fiziskās veselības stāvokļa uzlabošanos. Protams, mēs visu laiku dzirdam, ka valdība un dažādās nevalstiskas organizācijas sola sabiedrības labklājības uzlabošanos, taču tas visbiežāk tiek mērīts naudas izteiksmē, pavisam aizmirstot par vienkāršo cilvēku laimi.

Straujajā tehnoloģiju skrējienā mēs aizmirstam par cilvēciskām vērtībām. Smaidām mēs tikai ar emocijzīmēm, ko radījis mākslīgais intelekts, sazināmies mēs lielākoties ar sociālo mediju starpniecību, kuri mūs ierāvuši bezgalīgā algoritmu piedāvātā satura virpulī. Tikmēr socializēšanās kļūst arvien retāks fenomens – kāpēc gan tikties ar draugiem, ja var paskatīties viņu īsos stāstus "Instagram" platformā.

Līdz ar to pašsaprotami pieaug vientulības sajūta, cilvēki saskaras ar trauksmi un depresiju. Kopumā garīgās veselības problēmas mūsdienās kļuvušas teju par epidēmiju, tāpēc Koliera akcentē, cik būtisks ir detokss no tehnoloģijām un mākslīgā intelekta. Viņasprāt, ir pēdējais laiks mainīt vārda "progress" nozīmi, liekot akcentus nevis uz tehnoloģisku progresu, bet garīgās veselības un labklājības progresu. Psihoterapeite uzsver, ka mēs nevaram ziedot savu laimi tehnoloģiju vārdā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!