Svelmē, kas pēc ilgāka laika atkal pārņēmusi Rio, svētdien labākā no Latvijas skrējējām bija Jeļena Prokopčuka, kura finišēja augstajā 12. vietā. Marhele ieņēma 61., bet Hilborna – 106. vietu. Maratonu uzsāka 157 skrējējas, bet finišu sasniedza 133, kas ir ļoti labs rādītājs, ņemot vērā augsto gaisa temperatūru - finiša zonā termometrs rādīja plus 29 grādus. Vairākām sportistēm pēc finiša uzreiz nācās sniegt medicīnisko palīdzību, jo lielajā karstumā spēki bija izsīkuši.

"Priekš šiem tropiskajiem laika apstākļiem esmu priecīga, ka finišēju. Labākais, ko varēju izdarīt. Visu vasaru centos skriet siltajās stundās. Ja te būtu bijuši par 10 grādiem mazāk, būtu izturējusi labāk. Saule, karstums tomēr bikiņ pa traku šodien bija," pēc finiša teica Marhele.

Marhele skaidroja, ka sākotnēji domājusi par kāda noteikta laika sasniegšanu, taču, "turpinot augt [gaisa] temperatūrai un manai temperatūrai", domājusi tikai par finišu. "Pēc katra dzirdināšanas punkta, lai cik es dzertu, pietrūka ūdens. Tāpēc centos tikai turēt tempu un domāt, lai mani neapdzen kāda konkurente. Pēdējos 10 kilometrus neviena mani arī neapdzina."

Sasniegtais laiks – divas stundas, 41 minūte un divas sekundes – šobrīd ir labākais, ko Marhele var sasniegt. Tāpēc pēdējos metros nav kāpinājusi tempu, jo dažas sekundes neko neizšķir. Viņa stāstīja, ka sākumā skrējusi kopā ar divām vācietēm, bet lielāko daļu trasē pavadījusi viena pati.

"Nebija sajūta, ka nefinišēšu. Domas tikai par finišu," piebilda sportiste. "Šobrīd esmu vislabākajā fiziskajā formā, bet maratons bija vissmagākais manā karjerā."

To, ka izdzīvot šajā peklē bija galvenais uzdevums, pēc finiša atzina arī Hilborna. "Smagākais maratons, ko esmu skrējusi. Bija problēmas ar vēderu, tāpēc gribēju tikai finišēt. "

Vēdera problēmas sportistei sākušās distances vidusdaļā, tāpēc viņa mazinājusi tempu, domājot par fizisko stāvokli un finišēšanu. "Gribēju finišēt, lai vai kas. 30. kilometrā bija grūti, tur nebija ēnas. Gatavojāmies jau karstumam, bet nu..."

Hilbornu atbalstīt Rio bija atbraukusi arī ģimene, kas viņu saviļņojis trasē. Kad viņa redzējusi Latvijas karogu un ģimeni, tērptu speciālos T-kreklos, ar grūtībām valdījusi asaras un turpinājusi koncentrēties skriešanai. "Tas bija tik fantastiski! Tagad jau ir prieka asaras," pēc finiša emocijas neslēpa Latviju pārstāvošā skrējēja.