Snovbords
Foto: Red Bull
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Snovbords izveidojies no skeitborda, kamanu braukšanas, šerfošanas un slēpošanas, šos sporta veidus apvienojot vienā. Snovbordā sportists ar pie kājām piestiprinātu dēlu veic distanci pa sniegotu nogāzi, dažās disciplīnās veicot arī akrobātiskus trikus.

Snovborda pirmsākumi meklējami 1920. gados, bet strauji attīstību piedzīvoja 1960. gados. 1965. gadā Mičiganas inženieris Šermans Popens savai meitai izdomāju jaunu spēļmantiņu – divas slēpes apvienoja kopā un izveidoja rīkus, lai nobraucienā no kalna kontrolētu šo dēli. Viņa sieva Nensija to iesauca par snērferu (sniega un sērfošanas salikums). Tuvākajos gados ASV tika pārdoti vairāki miljoni snērferu, un sporta veids strauji kļuva populārs.

Mūsdienās snovbordā populārākie ir trīs novirzieni – brīvais stils, kura disciplīnas ir olimpiskajā kalendārā; brīvais nobrauciens, kas ir vienkāršākais un ko veic pārsvarā visi iesācēji; ielu snovbords jeb "jibbing", kurā triki tiek veikti urbānā vidē.

1998. gadā snovbords debitēja olimpisko spēļu kalendārā. XXIV ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā sportisti sadalīs 11 medaļu komplektus piecās disciplīnās – paralēlajā gigantslalomā, "half-pipe", "sloupstailā", "Big Air" un snovborda krosa disciplīnās vīriešiem un sievietēm, kā arī olimpiskajā kalendārā debitēs krosa jaukto komandu sacensības.

Snovborda sacensības risināsies "Genting Snow Park" arēnā no 5. - 15. februārim. Kopumā sacensībās startēs 238 sportisti - par 20 mazāk nekā pirms četriem gadiem Phjončhanā.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Pekina 2022 Olimpiskās spēles Pekina Snovbords
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form