Četri gadi 'mājas arestā'. Garā dzīve kopā ar savu Juri
Jurim un viņa sievai nesen bija 50 gadu kāzu jubileja, un to sieva nosvinēja klusu. Jurim nepatīk skaļi trokšņi. Arī, kad otrā istabā televizora skaņa kļūst uzmācīga, viņš mēdz protestēt. Sieva gadiem dzīvokli tikpat kā nepamet. Vasarā ārā bijusi pastaigāties vien dažas reizes, un, dzīvojot Rīgā, centrā nav bijusi aptuveni piecus gadus. Gadiem Juris ir uz gultas un ar viņu sazināties grūti.
Laura Dzērve
Ierodoties sociālajā dzīvoklī, kur šis pāris dzīvo, nevar nepamanīt, ka, lai arī vienkāršs, mājoklis ir ļoti sakopts un ne bez elegances pārdomāts – bez liekām detaļām. "Tā mēs šeit dzīvojam, man patīk uzkopt. Jā, es aizmirsīšu paēst, bet ne uzkopt," pasmaida Jura sieva, neliela auguma kundze, kustīga kā ūdenszāle. Lūdz savu vārdu rakstā neminēt, jo ļoti nevēlas piesaistīt lieku uzmanību.
"Ejam pie viņa," viņa uzreiz arī aicina istabā, kur gultā guļ viņas Juris. Sveicinu Juri, un viņa slimības samocītajā sejā nepakustās ne vaibsts. "Nē, neatbildēs viņš," nosaka dzīvesbiedre.
Ēdiens plūst stundām ilgi
Puse gultas izskatās pavisam sterila, matracis pārklāts ar īpašu mitrumu uzsūcošo higiēnisko pārvalku, bet otra puse pa dienu pārklāta ar tautisku segu. Katram sava puse. Naktīs abi joprojām guļ kopā vienā gultā. Kad Juris naktī pamostas, viņš ar veselāko roku tausta, vai sieva ir blakus. “Pirms gulētiešanas es viņu nobučoju uz vaiga un pie auss: "Arlabunakti, Jurīt!" Parasti jau viņš neko, un tad es skaļāk vēlreiz pasaku. Tad viņš: "Mhm, mhm,"" pasmaida sieva.
Juris jau gadiem slikti dzird, ir arī smagas redzes problēmas. "Juris viss vienās trubās, tā tas nu mums ir. Un man šis viss jākopj, tikai katetru es nekopju, to dara medicīnas māsa, jo tur jābūt visam sterilam," viņa saka. Līdzās gultai ir statīvs, kurā iekārts maiss ar medicīnisko pārtiku, kas organismā nonāk caur vēderu pa īpašu barošanas zondi. Sirmā kundze uzreiz pārbauda un secina, ka barība sistēmā ieplūst mazliet par strauju un ar speciālista rokas kustību uzreiz noregulē. Ēdiens pa caurulīti plūdīs stundām ilgi. Ik pa brīdim plūsma jāpārbauda.
Ik rītu viņa ceļas četros, lai sāktu šo ēdināšanu ar sistēmu. "Kad tek, tad es neeju atpakaļ gulēt. Cik ilgi tek? Gandrīz 12 stundas, jāielaiž arī litru, pusotra litra ūdens," viņa saka. Dabisko vajadzību kārtošana arī pēdējos gados vīram saistīta ar īpašām sistēmām un maisiņiem, un arī tam jāseko visu laiku līdzi, īpaši, ja viņš gultā knosās. Juris arī ik pa laiciņam jāapgriež, lai nerastos izgulējumi.
Vīrs kļūst arvien vārgāks, agrāk palīdzējis sevi uz otriem sāniem apgriezt, atsperoties ar kāju, tagad kustības vairs nav tik izteiktas. Taču izvelties no gultas viņš var. Tāpēc, kad pirms nedēļas viņa pēdējoreiz pameta dzīvokli uz 30 minūtēm, lai izskrietu līdz bankai, viņa gultu aizbarikādēja ar mēbelēm.
Atrada pakritušu uz dīvāna
Jurim insults bija pirms 11 gadiem. Viņa sieva, lai arī jau bija pensijā, tolaik vēl strādāja. Atnākusi pēc pieciem vakarā no darba, viņa atrada Juri pakritušu uz dīvāna. "Modināju, modināju, bet viņš necēlās. Saucu "ātros". Mute bija šķība, bet es jau tolaik nezināju, ka tā ir insulta pazīme. Šogad, kad pati biju Stradiņa slimnīcā, tad ieraudzīju izliktus aprakstus, kā atpazīt insultu," viņa atminas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ārsti taujājuši, kur viņa bija ātrāk, cikos nelaime notika, bet viņai nebija ko atbildēt.
Pēc insulta Juri mājās no slimnīcas atveda pavisam smagā stāvoklī, viņš bija gulošs. No sava maka bija jāapmaksā fizioterapeits, radi nāca palīgos un kopīgiem spēkiem sagādāja naudu rehabilitācijai Līgatnē, pēc tam arī par valsts naudu Juris izgāja rehabilitāciju Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari".
Lai arī viena puse bija paralizēta un Juris vairs nerunāja, ar lielām pūlēm sievai viņu izdevās piecelt kājās. "Mēs taču tolaik pat iesākām staigāt pa istabu. Es viņu piecēlu sēdus, viņš man ap plecu turējās, mēs pagājām līdz klubkrēslam. Televizoru viņš varēja skatīties," stāsta dzīvesbiedre.
Īpašajam ēdienam – 400 eiro mēnesī
Taču pirms četriem gadiem Jura stāvoklis pēc operācijas diezgan pēkšņi un spēji pasliktinājās, viņš palika gulošs un pilnībā kopjams. Sākotnēji ēdiens bija jāblenderē un tika noteikta īpaša diēta, bet pirms diviem gadiem ārsts nozīmēja medicīnisko pārtiku, ko uzņem ar gastrostomu. Šī barība mēnesī izmaksā vairāk nekā 400 eiro.
"Sākumā pati pirku, izmisuma brīdī es pat paņēmu aizņēmumu, jā, tas bija kredīts. Man vienkārši nebija naudas, par ko šo pārtiku nopirkt. Ziniet, es pati neēdīšu vai apēdīšu kādu sviestmaizīti vai kartupelīti sacepšu, bet viņam ir jādod tā dienas norma," saka Jura sieva. Lielajos izdevumos abu pensijas un Jura īpašās kopšanas pabalsts ātri vien izkusa, turklāt daudz naudas aiziet par abiem nepieciešamajām zālēm. Kundze izrāda zāļu kastes – pavisam nesen par medikamentiem izdevusi 110 eiro, tagad atkal jāveic šāds pats pirkums.
Nebija cita ceļa, kā vērsties pēc palīdzības, un, pateicoties līdzcilvēku atbalstam, labdarības organizācijai "Ziedot.lv," Jura īpašajai pārtikai izdevās savākt naudu.
Dzīvokli sirmā kundze nevar pamest, viņai ikdienā nav neviena, kam kaut uz stundu uzticēt Jura aprūpi. "Jāseko līdzi, lai urīna katetrs neaiziet ciet, tad var būt slikti. Kurš to manā vietā darīs?" viņa retoriski vaicā.
Lai arī ar Rīgas domes atbalstu tiek nodrošināta aprūpe mājās, šis pakalpojumus nenozīmē, ka atnāks aprūpētājs, dažas stundas pasēdēs slimajam cilvēkam līdzās un aprūpēs viņu, tā atslogojot ģimenes locekli, kurš varētu doties savās gaitās, piemēram, uz darbu, pēc bērna uz skolu, pie ārsta vai uz teātri. Aprūpētājs pilda noteiktus ar pašvaldības sociālo dienestu saskaņotus uzdevumus, šīs ģimenes gadījumā, piemēram, izmazgā dzīvokli, atnes pārtikas produktus no veikala, arī palīdz dzīvesbiedrei izmazgāt Jurim matus.
Fotogrāfijas skatīties sāpīgi
Abu vecās fotogrāfijas parasti noliktas dziļi skapī, jo tās ikdienā skatīties esot pārāk sāpīgi. Taču šajā dienā kā dārgumu Jura sieva gatava dažas bildes parādīt: "Te ir Jurītis. Te viņš armijā. Tik smuks bija, paskaties! Biezi mati! Tāpēc es parasti bildes necilāju". Abi iepazinušies pirms nu jau vairāk nekā 50 gadiem kādā draugu ballītē. Viņa Juri uzreiz ievērojusi un draudzenei teikusi: "Kā man tas čalis patīk!" vai ko tamlīdzīgu. Kad draugi gājuši dejot, viņa palikusi viena pie galdiņa, un negaidīti pienāca klāt Juris un uzlūdza viņu. Kopš tās dienas viņi bijuši kopā.
Kādreiz licies, ka būs kā tie sirmie pārīši, kas pa ielu iet rociņās saķērušies. Taču iznāca pavisam citādi. Tagad, kad Juris ir pusnemaņai līdzīgā stāvoklī, viņa bieži jūtas vientuļa. Dzīvojot nošķirtībā, daudzi kontakti zuduši. Tiesa, ir mīļa radiniece, kura regulāri apciemo un arī sarežģītā situācijā palīdzējusi aprūpēt Juri. Iepriekš dzīvoklī aiz sienas dzīvojusi kāda kundze, kura bieži te viesojusies, kopā arī svinējušas svētkus, bijis, ar ko parunāt, taču nesen viņa nomirusi.
Ja Latvijā par valsts vai pašvaldības naudu būtu "auklītes" pakalpojums, proti, kāds kaut vai dažas stundas nedēļā pasēdētu līdzās Jurim, pasekotu līdzi viņa barošanai un citām vajadzībām, ko tad viņa vēlētos?
Sirmā kundze samulst un ieliek seju plaukstās: “Aiziet uz teātri... Jā, to es ļoti gribētu. Līdz tam 2007. gadam jau mēs abi gājām, bet pēc tam es neesmu bijusi. Neesmu arī nekādos salūtos bijusi, neesmu ne uz kādiem pasākumiem bijusi, būtībā vispār nekur neesmu bijusi.” Lai arī dzīvo pārdesmit minūšu brauciena attālumā, viņa pat īsti nezina, kā tagad Rīgas centrā izskatās. Pēdējoreiz laikam pa centru staigāja pirms pieciem gadiem, viņa aizdomājas.
Taču galvenā vajadzība ikdienā šobrīd ir pat ne īpašs aprūpes matracis Jurim, par kādu viņa sapņo, bet ikdienas medicīniskās barības nodrošināšana, lai viņš paēstu savās mājās. Pansionāta variantu viņa neizskata.
Tagad sirmā kundze arī ir lielas dilemmas priekšā. Gadiem aizmirstot par sevi, saasinājušās viņas veselības problēmas, un viņa ir jau kādu laiku atlikusi operāciju slimnīcā. Risinājums varētu būt aprūpes nodaļa, kurā uz šo laiku Juri ievietot. Taču viņa vilcinoties paskatās uz caurulītēm un sistēmām, pie kā viņš piesaistīts, un, kā tagad rīkoties, nesaņemas atbildēt. Ar laba vēlējumiem atvadāmies.
Pēc nedēļas sazināmies, uzzinu, ka Juris saslimis un viņam ir augsta temperatūra. Viņa ārstēsies nākamgad.
