Fоtо: Shutterstock
Gada nogalē īpaši aktīvas kļūst diskusijas par to, kādam jābūt īstam rasolam, un tās mēdz izvērsties visai nokaitētas. Tam ir savs pamatojums – rasola vēsture ir sena un sarežģīta. Tāpat kā jebkura vēsture, kas iestiepjas tālu pagātnē, kur robežas grūti novelkamas un hronoloģija bieži tiek izdomāta vēsturnieku ērtības labad. Rasola pirmsākumus var meklēt gan Kurzemes zemnieku uzturā, kur tas esot ticis pat pūdēts.

Rasols ir labi dokumentēts vācbaltiešu ēdiens – neiztrūkstoša Ziemassvētku galda sastāvdaļa. Rasols ir bijis uz svētku galda bohēmistu Rīgā 1920. un 1930. gados. Šodien daudziem tas asociējas ar padomju virtuvi un tam ir zināms pamats. Rasolam līdzīgus salātus pazīst daudzviet pasaulē un Krievijā populārie Olivjē salāti tieši 1960. – 80. gadu periodā ietekmēja priekšstatu par mūsdienu rasolu. Latvijā padomju gados no rasola receptes pazuda siļķes, bietes, cepetis un skābais krējums, bet vietā nāca doktordesa, zaļie zirnīši, marinēti gurķi un majonēze, līdzīgi kā Olivjē salātiem. Par katru no šīm kulinārās vēstures epizodēm būtu savs stāsts, saistīts ar konkrētiem kultūras un vēstures procesiem, pretrunīgu informāciju, krāšņām spekulācijām un neiedomājamām sakritībām. Tomēr to aptvert vienā rakstā nav iespējams, tāpēc šoreiz – ieskats vienā šaurākā lapaspusē, proti, Olivjē salātu vēsturē, ko piedāvā emuārs "Latvijas virtuve".

Kupču maisījums

Krievu gastronomiskajā kultūrā Olivjē salātu recepte ir apvīta leģendām, vēl šobrīd risinās neskaitāmas diskusijas par salātu vēsturi, tomēr lielākā daļa interpretu atsaucas uz Vladimira A. Giljarovska aprakstu grāmatā "Maskava un maskavieši" (1934). Grāmatā salātiem faktiski veltīta tikai viena rindkopa: "Īpašs šiks skaitījās, ja pusdienas gatavoja franču pavārs Olivjē, kurš jau tad bija kļuvis slavens ar savu izgudrojumu – "Olivjē salātiem". Bez tiem pusdienas vairs neskaitījās īstas pusdienas, un salātu noslēpumu viņš nevienam neatklāja. Lai kā arī gardēži pūlējās [atdarināt], viss it kā izdevās tāpat un tomēr ne gluži tāpat."

Olivjē slaveno salātu dzimšanas laiks visdrīzāk bijis no 1861. līdz 1864. gadam, kad pavārs Lisjēns Olivjē Maskavā esot atvēris restorānu Ermitāža un tur pasniedzis šos salātus. Leģenda vēsta, ka Olivjē nevienam neesot izpaudis to recepti un, kā bieži minēts gastronomiskajos mītos, paņēmis to līdzi kapā, iespējams 1883. gadā. Ap 1890. gadu restorāns Ermitāža nonāca tirgotāju rokās un, kā raksta Giljarovskis, kādreizējās izsmalcinātās vakariņas franču stilā izvērtās groteskā kupču uzdzīvē.

Šie skopie dati un vēl daži nostāsti ir pamatā neskaitāmām Maskavas leģendām, kas vēsta gan par to, kā recepti nozadzis kāds Olivjē palīgs Ivans Ivanovs, kas pēc tam izveidojis pats savu restorānu, gan par to, kā Olivjē radītos, glīti kārtās sakārtotos salātus kupči bez liekas tūļības samaisījuši ar pārlieto majonēzi, tā radot ne tikai mesjē aizvainojumu un sašutumu, bet arī salātu pašreizējo izskatu.

Lasi tālāk, lai iepazītu rasola vēstures līkločus un uzzinātu vairākas vēsturiskas receptes, kuras, iespējams, ir vērts izmēģināt, sagaidot Jauno gadu.


Pirmsrevolūcijas recepte

Fоtо: Shutterstock


Līdzās šiem pārstāstiem nav rodama faktos balstīta informācija par to, kādus salātus īsti gatavojis pats Olivjē. Pirmās rakstītās ziņas par Olivjē salātiem parādās 1897. gadā Pelagejas P. Aleksandrovas pavārgrāmatā "Pamācība kulinārās mākslas pamatu izzināšanā", uzskaitītas šādas Olivjē salātu sastāvdaļas:
  • Irbes – ½ gabals;
  • Kartupeļi – 2 gabali;
  • Gurķi (svaigi) – 1 gabals;
  • Salāti – 3-4 lapas;
  • Provansas mērce – 1 ½ ēdamkarotes;
  • Vēžu kakliņi – 3 gabali;
  • Aspiks – ¼ glāzes;
  • Kaperi – 1 ēdamkarote;
  • Olīvas – 3-5 gabali.

Instrukcijā norādīts, ka salātus kārto kārtās, pārlej ar Provansas mērci (līdzīgu mūsdienu majonēzei). Svaigos gurķus nepieciešamības gadījumā varot aizstāt ar kornišoniem (nelieliem marinētiem gurķīšiem) un irbes fileju – ar paipalas, vistas vai teļa gaļu.


Receptes demokratizēšana

Fоtо: Shutterstock


Olivjē salātu vēstures un nozīmju lauka pētīšanā ievērības cienīgs ir antropoloģes Annas Kuškovas raksts "Viesību galda centrā: Olivjē salātu zenīts un noriets" (2005), ko esmu izmantojusi šī ieraksta tapšanā.

No jau aprakstītā Ermitāžas galda Olivjē salāti kā pa celmiem nokļuva padomju proletariāta viesību centrā. 1917. gadā Krievijā elitāro un izsmalcināto komponentu dēļ salātiem pielipa buržuāziskas izlaidības konotācija, tāpēc tos no jauno laiku ēdienkartes izslēdza. Tā kā viena no Olivjē salātu sastāvdaļām bija ceptas irbes, nevar nepamanīt sasaukšanos ar Vladimira Majakovska rindām: "Ешь ананасы, рябчиков жуй,// день твой последний приходит, буржуй.[1]"

1930. gados Olivjē salāti atgriezās uz padomju cilvēka galda kā "Galvaspilsētas salāti", mainīts bija ne tikai nosaukums, bet arī saturs. Sociālās realitātes ieviestās korekcijas izskatījās šādi:

Pirmsrevolūcijas recepte

  • Irbes;
  • Vēžu kakliņi;
  • Svaigi gurķi;
  • Olīvas un kaperi.

Padomju recepte

  • Vārītā desa;
  • Vārīti burkāni;
  • Marinēti gurķi;
  • Zaļie zirnīši.

Dažas sastāvdaļas tika aizvietotas atbilstoši laika garam, savukārt dažas, piemēram, kartupeļi un vārītas olas vai majonēze – saglabātas. Šis uzskatāms par Padomju Savienībā vispopulārākā svētku ēdiena – Olivjē salātu – tapšanas brīdi. Slavas zenītu tie sasniedza 20. gadsimta 60.-80. gados un vienoja priekšniekus un padotos, strādniekus un māksliniekus, sabiedriskās ēdināšanas un mājas viesību galdus, kļūstot par jaunās demokrātijas simbolu.

* Ēd ananāsus un irbes rij / Buržuj, tava pēdējā diena ir klāt.


Homo feriens ar seju šķīvī

Fоtо: Shutterstock


Anna Kuškova secina: "Lai arī kāds būtu salātu sastāvs, katram komponentam piemita sava nozīme gan kā lietai, gan kā simbolam, kuru vienība radīja gatavā izstrādājuma īpašo semiotiku. Kaut arī kopumā sastāvdaļas nebija ne īpaši dārgas, ne nepieejamas, tomēr padomju sistēmā nereti izrādījās deficīts un tādēļ ieguva īpašu prestižu, jo to dabūšana saistījās ar blatiem un veselīgu azartu."

Tomēr arī padomju demokrātijai bija savas robežas – īpaši attiecībā uz "ne īpaši dārgiem vai ne pārāk grūti pieejamiem" produktiem. Tāpat kā Ermitāžas laikos, arī padomju gados Olivjē salāti vēl joprojām bija prestiža apliecinājums, pieejams varai un līdz ar to produktiem pietuvinātam lokam. Recepšu krājumā Ēdienu un kulinārijas izstrādājumu recepšu krājums sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem (1968) atrodami "Medījuma salāti" ar otru nosaukumu Olivjē. To sastāvā:

  • Irbes vai rubenis;
  • Paipala;
  • Kartupeļi;
  • Svaigi gurķi vai kornišoni;
  • Salāti;
  • Majonēze;
  • Dienvidu mērce;
  • Ola;
  • Vēžu kakliņi;
  • Olīvas bez kauliņiem.

Kuškova aizskar vēl vienu šo salātu dimensiju – metaforisko. Piemēram, "kad svētku struktūra pārvērtās antistruktūrā, padomju homo feriens, kā zināms, krita ar seju šķīvī. Kas bija šķīvī? Tas jau ir retorisks jautājums…" Arī latviski izteikums krist ar seju rasolā norāda ne tikai uz noteiktu reibuma pakāpi, bet arī uz rasola vietu – tas kalpo kā uzkoda katrai gaumei un uz galda ir nepārtraukti, tieši pretī sejai.

Piedēvētās simboliskās vērtības padomju laikā nodrošināja Olivjē salātu neapstrīdamo vietu uz svētku galda, neskatoties uz grūti iegūstamajām sastāvdaļām, ilgo gatavošanas laiku un ne pārāk pievilcīgo izskatu. Spēja svētkus sagaidīt ar rasolu demonstrēja viesību saimnieku piederību noteiktai sociālai grupai. Tomēr "simboliskais kapitāls, uz kura turējās Olivjē salātu visvarenība, tika devalvēts līdz ar jēdziena "deficīts" sabrukumu," secina A. Kuškova, "pēc Padomju Savienības iziršanas par pareizu un prestižu tika uzskatīta ne vairs tradīciju ievērošana, bet gan fantāzijas lidojuma demonstrēšana, tai skaitā arī kulinārijā."

Šīs tēmas turpinājumam emuārā "Latvijas virtuve" lasāms raksts par rasolu daudzveidību Latvijā lasāms, lūk, te.

Dr. art. Astra Spalvēna ar ēdiena kultūras pētīšanu nodarbojas vairāk nekā desmit gadus, ir vairāku starptautisku publikāciju autore. Docente Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA, sniedz konsultācijas un vada seminārus par tēmām, kas saistītas ar ēdiena mārketingu. Kopš 2015. gada raksta emuāru "Latvijas virtuve", kurā publicē stāstus par Latvijas gastronomijas vēsturi un mūsdienām.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !