Foto: Vides risinājumu institūts

Latvijā, Priekuļos, Vides risinājumu institūta dārzā lauka apstākļos izaudzēti pirmie safrāna krokusi un ievāktas bezgala vērtīgās safrāna drīksnas. Vēl vairāk – šefpavārs Māris Jansons Latvijā augušo safrānu jau iecepis kliņģerī. Vai arī Latvijā, tāpat kā Spānijā, Indijā un Irānā reiz pletīsies safrāna krokusu lauki?


Kas ir safrāns?

Safrāns pazīstams kā dārgākā garšviela pasaulē. To iegūst no konkrētas krokusu šķirnes ziedu drīksnām. Drīksnu ievākšana prasa pamatīgu roku darbu, vispirms audzējot pareizās sugas krokusus, gaidot tos uzplaukstam un īstajā brīdī ievācot.

Safrānam ir īpaša, specifiska, neatkārtojama un ne ar ko citu neaizstājama garša un tas piešķir sulīgi dzeltenu krāsu ēdienam. Piemēram, dzimšanas dienas kliņģeris ar safrānu ir gardāks un dzeltenāks. Safrānu plaši izmanto kulinārijā, dažās zemēs un kultūrās: karijs, paelja, risoto – īsti izcili šie ēdieni garšo tad, ja tiem pievienots nedaudz safrāna. Safrānu izmanto arī ārstniecībā, gadsimtiem ilga lietotāju pieredze likusi secināt, ka tas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka garastāvokli, palīdz kontrolēt lieko svaru un dažādas kaites.

Īsts, tīrs safrāns bez piejaukumiem (pērkot safrānu, jāuzmanās, jo dažviet to pārdod ar citu garšvielu piejaukumiem) var izmaksāt ap 4000 EUR par kilogramu un vēl vairāk. Daži avoti saka – safrāns ir vienīgā garšviela, kam divu tūkstošu gadu laikā nav pazeminājusies cena, un to joprojām var svērt ar zeltu otrā svaru kausā.

Safrāna augstā cena skaidrojama ar to, ka to iegūst tikai no konkrētas šķirnes krokusiem, kuriem nepieciešami īpaši apstākļi, lai uzziedētu. Turklāt izmantojama ir tikai zieda sarkanā drīksna. Ziedu noplūkšana un drīksnas atdalīšana ir roku darbs. Lai iegūtu puskilogramu safrāna, jāievāc ap 75 000 safrāna ziedu. Tiek rēķināts, ka gramam safrāna nepieciešams ap 400-450 safrāna drīksnu.


Foto: Vides risinājumu institūts

Krokusu ziedi – rudenī?

Kad tad īsti zied krokusi? Latvijā krokusu ziedu krāšņumu pierasts baudīt pavasarī, tāpēc krokusu ziedi oktobrī šķiet kas tiešām neparasts.

Izrādās, safrāna krokusi uzzied tieši rudenī. Tie zied trīs nedēļas, un oktobra beigas ir īstais safrāna krokusu ievākšanas laiks. Spānijā, Indijā un Irānā oktobra beigās un novembra sākumā notiek ikgadējie safrāna festivāli par godu safrāna krokusu novākšanai. Vai arī Latvijā kādreiz svinēs safrāna ražas svētkus?

Safrāns – itālietes izlolots projekts Latvijā

Vides risinājumu institūta komunikācijas speciāliste Ieva Vītola pastāstīja, ka safrāna audzēšana ir viens no institūta lolojumprojektiem. Ieva Vītola stāsta: "Starp daudzajām jomām, ar ko nodarbojas Vides risinājumu institūts, mums nozīmīga ir augstas pievienotās vērtības lauksaimniecība. Esam specializējušies ārstniecības un aromātisko augu audzēšanā, piemēram, mēģinām pieradināt dažādus savvaļas augus audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Safrāna krokusu audzēšana ir viens no mūsu darbinieku "pet" jeb lolojumprojektiem. Lolojumprojekta gaitā darbinieki paši izlemj, ko vēlas ieaudzēt, un mēs nodrošinām tam materiālus, laiku un atbalstu."

Safrāna krokusu (latīniski - Crocus sativus) sīpolus no Itālijas atvedusi Vides risinājumu institūta pētniece itāliete Džesika Žirardi (Jessica Girardi). Nu viņas šķietami trakā ideja – audzēt safrāna krokusus Latvijā – vainagojusies ar panākumiem! Pētniece pati šo sasniegumu skaidro ar safrāna augšanai labvēlīgiem laikapstākļiem pēdējā gada laikā, kā arī ar veiksmīgi izvēlētiem sīpoliem, kuri izrādījušies piemēroti mūsu lauka apstākļiem. Tāpat, veidojot dobi, domāts par drenāžu, lai sīpoliem nebūtu jāatrodas mitrumā – tas svarīgi, lai nevairotos sēnīšu infekcijas.

Foto: Vides risinājumu institūts
Vides risinājumu institūta pētniece Džesika Žirardi un šefpavārs Māris Jansons ar, iespējams, pirmo uz lauka iegūta safrāna ražu Latvijā.

Pagājušās nedēļas beigās safrāna krokusi Džesikai Žirardi un visam Vides risinājumu institūta kolektīvam par prieku atplauka un uzziedēja – ar visām krāšņajām, sarkanajām safrāna drīksnām.

Vai Latvijā līdz ar to sākusies safrāna iegūšanas ēra? Ieva Vītola saka – neiespējami tas nav, taču nepieciešamas zināšanas, pieredze un vērība. Šķiet, ka arī laika apstākļi Latvijā safrānam kļūst arvien labvēlīgāki.

Vai varam cerēt uz safrāna krokusu plantācijām, rādīs laiks. Ieva Vītola stāsta: "Pie mums Priekuļos bija izplaukuši vairāk nekā 10 krokusi. Šobrīd gaidām arī citu ziedu izplaukšanu. Lai iegūtu gramu safrāna, vajag 150 krokusa ziedus. Ir, kur augt!"

Prom uz virtuvi!

Safrāna krokusa drīksnu ievākšanā piedalījās arī Cēsu restorāna KEST šefpavārs Māris Jansons, kuru ar Vides risinājumu institūtu saista sadarbība, kas šī gada vasarā vainagojās ar recepšu grāmatu "Pļava".

Foto: Vides risinājumu institūts
Savā "Facebook" kontā Māris Jansons dalās savā sajūsmā par notikumu: "Vai nav skaists krokuss? Pats noplūcu, pasmaržoju un prom uz virtuvi iepīt garšu virpulī. Paldies, @videsinstituts un Jessica! Tā smarža, uuuu… Nekad nebiju smaržojis svaigu safrāna drīksnu."

Māris Jansons dažas vērtīgās safrāna drīksnas patiesi jau iecepis mazā, un, kā runā daži laimīgie nogaršotāji, bezgala gardā un smaržīgā kliņģerī. Ja paveiksies un Džesikas Žirardi un Vides risinājumu institūta safrāna projekts attīstīsies, ļoti iespējams, ka jau tuvākajos gados cepsim kliņģerus un citus gardumus ar Latvijā augušu un ievāktu safrānu.

Foto: Vides risinājumu institūts

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!