Foto: Shutterstock
""Stefānij, izbeidz tik daudz dzert," es saku sev, pamostoties. Laimīgā kārtā, mani nesauc Stefānija." Apmēram šāds jociņš ik pa laikam klīst sociālajos tīklos. Mani tiešām nesauc Stefānija, mani sauc Ieva un šovakar es īsi par to, par ko mēs it kā nerunājam. Par dzeršanu.

Mājsēdes ēdienkarte ir viena lieta, bet, kā mēs zinām, daudziem ir arī mājsēdes dzērienkarte. Un tas nav nekas slikts, bārs mājās – tas ir normāli. Ja pret to normāli izturas. Normāli – ar to es domāju, saudzīgi. Vārdu sakot, bārs nav tas, kas jāizdzer vienā vakarā.

Jaunībā diezgan fanātiski klausījos Borisu Grebenščikovu, un viņam ir dziesma "Не пей вина, Гертруда" (Nedzer vīnu, Ģertrūde), kurā tiek dziedāts par to, ka dzeršana nerotā sievieti.
Mums pašiem ir grupa "Paši pēdējie romantiķi", kuri ar Freda aizkapa balsī iedziedātā piedziedājuma palīdzību pauž: "Sieviete nedrīkst dzert, sievietei jābūt skaidrā, sieviete nedrīkst dzert ne darbā, ne brīvajā laikā."

Zelta vārdi! Tikai kā lai tos piepilda ar saturu? Šajā gadījumā salīdzinājums ar piepildīšanu laikam gan nav īsti vietā. Vārdu sakot, kā lai sieviete šajos laikos paliek skaidrā? Galu galā, pat Anglijas karaliene Elizabete ir bijusi spiesta atteikties no ierastā pēcpusdienas džina tikai pēc ārstu nepielūdzamā verdikta – lai spētu lieliskā formā sagaidīt valdīšanas jubilejas atzīmēšanu nākamgad.

Ko darīt mums, kam nekāda valdīšanas jubileja netiks svinēta? Reizēm sarkanvīns vai džina glāze liekas vienīgais un pēdējais glābiņš. Kad viss ir slikti. Kad neviens nemīl un nesaprot. Kad vispār nav skaidrs, ko darīt. Kad nauda beigusies. Kad pozitīvs kovida tests kādam ģimenē. Kad kāds ir miris. Nu jā, kad kāds ir miris, tad jau laikam drīkst darīt jebko, kas palīdz.

Ikdienā, mājsēdē darbojoties, ja vispār ir tendence un vilkme, tad tās sarkanās līnijas mēz pārtrūkt pat bez brīdinājuma signāla. Kurš tad redz to vīna glāzi divos dienā? Galu galā, pie pusdienām visa Eiropa ievīno. Kurš zina, ka tavā zooma sapulcē iemalkotajā tējas krūzē ir kārtīgs balzama jumtiņš? Kurš pateiks – stop?

Neviens. Tikai es pati. Tikai tu pati. Es skaidri apzinos, ka starp Eiropas tradīciju iedzert glāzi vīna pie pusdienām un Austrumeiropas tradīciju kā sākt, tā turpināt un beigt līdz vairs nav ko dzert, ir diezgan maz centimetru. Īpaši šajā diezgan briesmīgajā laikā. Mierinājums "atlaist nervu" ir vilinošs. Bet laikam nebūs īstais.

Es joprojām balsoju par bāru katrā mājā, kurā nav potenciālu alkoholiķu. Bet vispirms laikam jāsaprot, ir vai nav.

Ak jā, Grebenščikova dziesmā tiek ieteikts cieši turēties pie enkura – tas nepievils. Vērtīgs ieteikums. Tik tas enkurs jāatrod.

Tev mājās ir bārs? Pastāsti! Adrese tā pati: receptes@delfi.lv. Mēs gaidīsim. Un turpināsim Tev rakstīt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!