Īstie engurnieki rozīnes neēd! 'Kukul' beķerejas gardais veiksmes stāsts

Pāris gadu laikā ģimenes beķereja "Kukul" Engurē, baltajā bijušās ēdnīcas mājā, kas piedzīvojusi visādus, arī humpalu, laikus, kļuvusi par vienu no jaunākajām kulta vietiņām – brīvdienās te sabrauc rīdzinieki un rinda stāv ārā pa durvīm. Lai gan, ciemojoties pie "Kukul" arī pavisam parastā trešdienā, kaut arī Engure liekas tukša un klusa, vietējie uzrodas viens pēc otra.

Ko tad pērk? Beķerejas īpašniece Sintija Berkolde stāsta: "Magoņmaizītes ir favorītes, nezinu, kas tas ir, bet tā ir. Bet nu jau sāk noslāņoties dažādas gaumes, piemēram, ir cilvēki, kas pie mums brauc tikai ievārījuma maizīšu dēļ. Ir klienti, kas brauc tikai biezpienmaizes vai pumperniķeļa dēļ. Ir lielo šķiņķa un siera pīrāgu fani, tie parasti parādās ap vieniem diviem, kad ar to pīrāgu aizstāj pusdienas."

Vispār jau ar acīm liekas, ka varētu apēst visu! Smarža debešķīga, turklāt šī nav kafejnīca – pāris galdiņu ir tikai ārpusē – šī ir atvērtā tipa ceptuve. Viss notiek tepat acu priekšā: milti iet pa gaisu, tiek rullēta mīkla, bļodā kulta šokolāde... Kā mājās. "Kukul" īpašniece smaida: "Jā, te var baudīt procesu – sviesta kluči, milti, šokolāde, piens, īsti produkti, viss saprotams un vienkāršs, un tu redzi, ko ieliek tavā maizītē."

Maizītes tiek ceptas visas dienas garumā, tā sakot, līdz pēdējai mīklas pikai.