Zaļie rieksti, kuru izcelsmes vieta meklējama Āzijā, kulinārijā tiek izmantoti jau vairākus gadu tūkstošus. Ikdienā gan pistācijas vairāk uzskatām par vieglu našķi, kuru starp ēdienreizēm uzēst, veikli izlaužot no čauliņām. Tomēr ir vērts uz gardajiem riekstiem paskatīties no cita skatupunkta. Lūk, daži veidi, kā veselīgos riekstus iekļaut dažādās maltītēs ik dienas!
Pistācijas var būt lieliska piedeva dažādiem salātiem – izlobītas no čaulītēm, tās ar nazi sasmalcina. Pēc tam pārkaisa pāri lapu salātiem vai graudaugu salātiem, ar rīsiem, kvinoju, bulguru.
Pistācijas tāpat var pievienot arī makaronu un rīsu pamatēdieniem. Piemēram, iemaisot tos spageti ar krēmsieru, pievienojot maltās gaļas mērcei, kas likta virs rīsiem, vai papildināt ar pistācijām tik vienkāršo vakariņu maltīti – plovu.
Ja pesto ir viena no iecienītākajām mērcēm, tad tā pagatavošanai nepieciešamos ciedru riekstus vai mandeles var aizvietot ar pistācijām. Rezultāts – ārkārtīgi krēmīgs, zaļš un maigs pesto, kurā pistāciju garša lieliski saskanēs ar svaigo baziliku (gatavošanai izmanto šo recepti). Ja pesto pagatavošanai izmanto sāļās pistācijas, kas izlobītas no čaulītēm, nevajadzēs zaļumu mērcei pievienot papildu sāli.
Pistācijas lieliski garšo kopā ar svaigajiem sieriem un augļiem. Kā arī ar jogurtu un ogām. Tāpēc pavisam vienkāršu un garšīgu desertu var pagatavot no grieķu jogurta, mellenēm un pistācijām. Vai pagatavot krāsnī ceptus persikus, kuriem pa virsu uzlikts kazas siers un uzkaisīti zaļie rieksti. Pistācijas lieti noderēs arī tad, ja gatavo lassi – saldo mango, piena un jogurta kokteili. Pievieno riekstus vēl pirms dzēriena blendēšanas, kā arī dekorē ar tiem glāzi.
Tāpat, kūku mīklās, kēksos, mafinos un citās kūciņās nepieciešamos riekstus pamēģini aizvietot tieši ar pistācijām. Tā kā pistācijas ir visai mīksti rieksti, tikai ar tiem raksturīgu garšu un krāsu, biskvītiem tās piešķirs patīkamu garšu, krāsu, smaržu un tekstūru. Piemēram, glazūrkēksiņi būs mitri un tiem nevajadzēs nekādas papildu garšas. Ja runājam par saldumiem, nedrīkst aizmirst, ka pistācijas ir pamatsastāvdaļa daudziem Austrumu saldumiem, tostarp Turcijā populārajai baklavai – filo mīklas, medus un pistāciju deserts.
Nedaudz par pistācijām
Pistācijas ir vieni no veselīgākajiem riekstiem, jo tajos ir maz tauku un kaloriju. Pie reizes, tās satur ievērojamu daudzumu olbaltumvielu un šķiedrvielu. Turklāt, lai izvairītos no pārešanās, našķojoties izvēlies pistācijas, kas ir čaulītēs – lobīšana būs puse no procesa un zināsi, ka neesi apēdis par daudz. 100 gramos pistāciju ir 27 grami šķiedrvielu, 45 grami tauku un 20 grami proteīnu. Vairāk par pistāciju vērtīgumu uzturā lasi Rutks.lv.
Pistāciju koki, no kuru augļiem iegūst riekstus, cēlušies no Centrālāzijas un Tuvo Austrumu apvidus. Šobrīd lielākie pistāciju kultivētāji pasaulē ir Irāna, ASV un Turcija, tālu neatpaliekot arī Ķīnai un Sīrijai. Taču pistāciju koku lauki sastopami arī Grieķijā un Itālijā. No viena pistāciju krūma, ja tas ir vidēja izmēra (10 metri), sezonas laikā var iegūt līdz pat 50 kilogramus riekstu.
Interesanti, ka aptuveni pirms 30 gadiem pistācijas lielākoties tika mākslīgi nokrāsotas sarkanas. Importa pistācijām tā novērsti redzamie defekti uz čaulītēm, vēsta Thekitchn.com. Šobrīd gan reti kur sastopamas sarkanās pistācijas, jo šāda prakse nav izplatīta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
