Foto: Shutterstock
Pārskatot mūsu senču receptes, varam tikai pabrīnīties, kā senos laikos cilvēki prata izmantot visus produktus taupīgi un lietderīgi. Piemēram, kaujot mājlopus, labākos gaļas gabalus iesālīja vai nokūpināja, lai ir aizdars ilgākam laikam, bet nesmādēja un lika lietā arī sirdi, aknas, nieres, smadzenes un citus subproduktus, par kuriem mūsdienās daudzi rauc degunu, labākajā gadījumā tos atvēlot mājas mīluļiem. Šoreiz skaidrosim, kādu vietu subprodukti vēsturiski ieņēmuši latviešu tradicionālajā virtuvē, kādos ēdienos tikuši izmantoti un kādēļ uztura speciālisti iesaka subproduktus kā vērtīgu ēdienkartes papildinājumu.

Agrāk cilvēki uzturā lietoja visu dzīvnieka gaļu un iekšējos orgānus, bet šobrīd ir tendence slavēt liesu gaļu, īpaši izceļot fileju un karbonādi. Tomēr šīs daļas, salīdzinot ar daudzu nemīlētajiem subproduktiem, nemaz nav tik vērtīgas, skaidro uztura speciāliste Eva Kataja.

“Kaut gan psiholoģiski ēst karbonādi šķiet vieglāk nekā sirdi vai nieres, tas ir atkarīgs tikai no tā, kā uz to raugāmies. Filejas gaļa ir dārgāka, turklāt tā satur mazāk vitamīnu un minerālvielu. Es esmu par pilnīgu dzīvnieka vai putna izmantošanu, ja gaļa uzturā tiek lietota, un man nav iebildumu pret subproduktiem. Subprodukti – putnu un dzīvnieku iekšējie orgāni – pēc sastāva un garšas īpašībām cits no cita atšķiras, bet visus vieno augsts uzturvielu saturs. Iekļaujot uzturā gan fileju un karbonādi, gan aknas un nieres, var lieliski līdzsvarot uzņemto mikroelementu un makroelementu daudzumu,” teic Kataja.

Uztura speciāliste skaidro, ka subproduktu uzturvērtība ir augsta, taču katram orgānam tā nedaudz atšķiras. Atšķirības būs arī, salīdzinot dažādu dzīvnieku orgānus: “Piemēram, broilera akniņās A vitamīna ir krietni mazāk nekā liellopa aknās. Taču viens ir skaidrs – lielākā daļa subproduktu satur uzturvielas daudz lielākā koncentrācijā nekā muskuļu gaļa – steiki, filejas, karbonādes un līdzīgi gaļas gabali. Orgānu gaļa izceļas ar augstu B grupas vitamīnu saturu (īpaši daudz tajā ir folskābes un B12 vitamīna), kā arī ar taukos šķīstošo A, D, E, K vitamīnu un atsevišķu minerālvielu daudzumu (dzelzs, magnijs, selēns un cinks).” Vēl subprodukti ir nepārspējams olbaltumvielu avots, tajos ir neaizstājamās aminoskābes, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu optimālu vielmaiņu.

Vai subproduktus ēst ir droši

Uztura speciālistes Jeļenas Pavlovas ieskatā kā mīnusu var minēt subproduktos esošās purīnvielas, holesterīnu un piesātinātās taukskābes: “Bieži tiek paustas bažas par subproduktu iespējamo piesārņojumu. Aknas un nieres ir orgāni, kas attīra organismu no kaitīgām vielām, bet tās neuzkrāj. Tomēr, lai būtu pavisam droši un nodrošinātu organismu ar pēc iespējas lielāku uzturvielu daudzumu, šos produktus var iegādāties no bioloģiskām lauksaimniecībām. Tur dzīvniekiem tiek nodrošināti labvēlīgāki audzēšanas apstākļi, līdz ar to būs arī labāka iekšējo orgānu kvalitāte.”

Vaicāta par to, vai subproduktus ēst ir droši, Pavlova skaidro, ka subprodukti nav ieteicami cilvēkiem, kam ir podagra, jo tie bagātīgi satur purīnvielas, kas nelabvēlīgi ietekmē urīnskābes līmeni organismā. Viņa iesaka uzmanīties arī cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, jo subproduktu pārmērīga ēšana var ietekmēt holesterīna līmeni asinīs.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!