Foto: Shutterstock
Uz uguns gatavotā mīkla ir kaprīza. Tā nedrīkst būt nedz par šķidru, nedz cietu. Tikai viendabīga un lēni plūstoša tā gatava pārvērsties konditorejas izstrādājumā, kura galvenais uzdevums ir būt par apvalciņu saldam un sāļam pildījumam. Pasaulē to sauc par profiteroļiem, bet mēs sakām – vēja kūkas.

Plaucēto mīklu droši var saukt par mīklu princesi tās kaprīzuma dēļ. To, vai pagatavotā mīkla pēc tam pārvērtīsies vēja kūkās un eklēros, zina tikai plaucētās mīklas eņģelis. Tāds noteikti ir, jo kā gan citādi izskaidrot to, ka pēc vienas receptes gatavota mīkla dažādos laikos izdomā nepūsties un pārvēršas vienkāršos cepumos. Taču ar pacietību un receptes precīzu ievērošanu var panākt daudz.

Recepti, kā pielabināt plaucētās mīklas eņģeli, es neesmu vēl atradusi. Vienīgā sakarība, ko varu savilkt kopā, ir gatavošanas biežums. Jo biežāk es plaucēto mīklu gatavoju, jo labāka tā sanāk. Taču, ja starp eklēru un vēja kūku gatavošanu ir bijusi pauze, tad 80% gadījumu mīkla pirmajā reizē neizdodas.

Foto: Shutterstock

Plaucētās mīklas eņģelis ir viltīgs, jo, kad pirmo reizi saņēmos eklēru gatavošanai, tas man bija ļoti labvēlīgs. Viss izdevās vairāk nekā perfekti – mīkla krāsnī smuki uzcēlās, mazos mīklas stienīšus pārvēršot muskuļotos eklēru karavīros. Arī pildīšanai tie padevās labi – mīkla bija tieši tik plāna, lai viegli iedurtu konditorejas šļirci un tieši tik stingra, lai nesaplēstu eklēru.

Un, tad pienāca diena, kad jutos gana varoša un pārliecināta, lai pagatavotu franču virtuves meistarstiķi croquembouche (izrunā – krokenbruš) – ar saldu pildījumu bagātināts profitroļu tornis, kas ietīts zeltīta cukura stīgu plīvurā. Tradicionāli tā ir kāzu kūka, bet tiek pasniegta arī citos svētkos. Jāteic, ka bezgala ērta, jo nav jāsmērē nazis un jācenšas sagriezt, katrs viesis pienāk un nolauž gabaliņu vēja kūkas.

Foto: Shutterstock

Pagatavojot šo franču brīnumu, jutos kā uzvarētāja virtuves maratonā. Es pagatavoju croquembouche!

Un vissarežģītākais šajā procesā bija pagatavot mīklu. Esmu mēģinājusi to gatavot gan ar pienu, gan ūdeni, kult ar rokām, putot ar mikseri. Pats galvenais ir panākt vajadzīgo konsistenci – tādu, lai nav par šķidru (tad pievieno klāt miltus) vai par cietu (jāpievieno olas), mīklai jābūt tādai, ka tā negribīgi, bet slīd nost no karotes.

Viendabīga un lēni plūstoša – tāda ir ideāla plaucētā mīkla.

Ļoti svarīgi ir pirmo stundas ceturksni nevirināt cepeškrāsns durtiņas! Tas ārkārtīgi nepatīk plaucētajai mīklai.

Mīklas pagatavošanas principus meklē šeit.

Brīdī, kad mīkla ir padevusies un izdevusies, vēja kūkas uzcēlušās, tās ir gatavas pildīšanai, un pildījums ir lieliska platforma katram gatavotājam. Tur var sapildīt biezpienu un iegūt slaveno kulta kūciņu "Vecrīga", iepildot vārīto krēmu, iegūt eklēru. Vēja kūkas vienlīdz laipni sevī uzņem gan sāļos siera un gaļas pildījumus, gan dažādus saldus krēmus.

Lai perfekta mīkla un uzpūtušās vēja kūkas!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!