Persiku un nektarīnu galops no salātiem līdz kūkai

Persiki un nektarīni man vienmēr šķituši paradīzes augļi – bezgala gardi un neaizsniedzami. Bērnībā šos saldos un sulīgos kauleņus varēja dabūt vienīgi, ja aizbrauca uz Rīgu, kur Centrāltirgū tirgoja visādus "draudzīgo republiku" labumus.

Taču šāda iespēja bija ļoti reta, drīzāk varēja paveikties un zem letes dabūt persikus savā sulā, taču arī tas bija lielais nezināmais, uz ko nevarēja paļauties.

Studējot Rīgā, uz augstskolu bija jāmēro ceļš garām tirgum, un saprotams, ka daļa manas stipendijas aizgāja persikos un nektarīnos.

Pirms vairākiem gadiem kopā ar kolēģi devāmies izzināt Gruzijas vīna ceļus. Pašas uz savu galvu saplānojām apmeklējamās vīna darītavas Kahetijā, ieguvām kontaktus un izbaudījām Gruzijas viesmīlību. Par vīniem un viesmīlību jāstāsta daudz, šoreiz mazs pastāstiņš par augšminētajiem augļiem. Gruzijā bijām tieši persiku un nektarīnu sezonā. Tie, gluži kā mums ābeles rudeņos, lieca kokus no sava svara. Pārvietojoties no punkta a uz punktu b ar kādu vietējo šoferi un auto, palūdzām piestāt ceļmalā, lai nopirktu persikus. Cena – 3 lari, kas, pārrēķinot mums saprotamā valodā, bija ap 1 eiro. Fantastiska cena! Nevar neņemt! Nolēmām, ka paņemsim katra pa 3 kilogramiem. Kundze, kas tirgoja augļus, sāka bērt spaini pēc spaiņa maisā. Trīs lari bija par spaini, ne kilogramu! Vienojāmies, ka mums pietiks ar vienu spaini, kundze paskatījās uz mums kā uz nīkulēm un līdzjūtīgi pasmaidīja, kad spiedām saujā krietni vairāk naudas kā vajadzīgs. Mums nu bija spainis ar sulīgiem un smaržīgiem augļiem, bet ne mazākās nojēgas, ko ar visu to darīt! Skaidrs ir viens, ka visus mēs neapēdīsim! Ak, kā toreiz būtu noderējusi virtuve, kur savārīt ievārījumus, izcept kūkas un sataisīt smūtijus!

Manā atmiņā saglabājies fails, ka daļu no persikiem saimnieks, pie kā nakšņojām, uzmeta uz grila un pasniedza kopā ar vītinātu gaļu. Katra kumosa vērts baudījums!

Visātrāk un vienkāršāk persikus ar nektarīniem ir integrēt dažādos augļu salātos. Savukārt tos var sapārot ar dažādiem krēmiem, saldām mērcēm, putukrējumu un saldējumu.

Pateicoties savam sulīgumam un skaistajai saulrieta vai saullēkta krāsai, saulaino zemju augļi lieliski līdzdarbojas dažādos kārtojumos, piemēram, gatavojot britu desertu trifli, kur kārtu kārtām tiek krāmētas ogas, augļi, cepumi, krēmi un zefīri.

Kā persiks, tā nektarīns ir gatavs lēkt traukā , kur jau gaida citi augļi, lai ar blendera palīdzību griezties tik ilgi līdz pārtop spirdzinošā smūtijā.

Grilēti persiki vai nektarīni, kas ietīti bekonā un apcept,i ir perfekta vasaras uzkoda. Ja vēl klāt tiek servēta glāze vīna, tad vasara šķiet par pāris grādiem siltāka, nekā tā ir!

Nekādā ziņā nevajag baidīties likt sulīgos kauleņus dažādos "stiprajos un sāļajos" salātos. Saldā garša lieliski ies kopā ar dažādiem sieriem, rūgto rukolu vai cigoriņu un absolūtu garšas kvintesenci sasniegs apvienojumā ar vītinātu gaļu

Persiki un nektarīni aug arī Francijā, tādēļ daudzās franču receptēs atrodami šie augļi. Piemēram klafuti, kur tradicionāli tiek likti ķirši, bet variācijas ir dažādas, noder arī persiki. No franču virtuves šis sulīgais pārītis droši stūrē arī britu virtuves virzienā un gatavi tradicionālajā kramblā aizstāt ābolus.

Krāsnī cepts, ar riekstiem, ogām un medu pildīts persiks apvienojumā ar vaniļas saldējumu ir kaut kas ārpus laba un ļauna. Tas vienkārši ir pasakaini gardi!
Starp citu, krāsnī cepti nektarīni un persiki, pēcāk sablendēti un pievienoti jogurtam vai vaniļas mērcei, ir lielisks aizsākums saldējumam. Ja ir saldējuma mašīna, tad jāpiespiež tikai poga, ja nav, tad vajadzēs vairāk laika un mikseri apvienojumā ar vairākkārtējām saldēšanām.

Lielie ābolu radinieki lieliski izpildās dažādos konditorijas izstrādājumos – kā lielos, tā mazos, kā ceptos, tā neceptos.

Ja skaidri redzams, ka augļiem rit pēdējās dienas, lai tie no ļoti sulīgiem pārvērstos par viegli iebojātiem, tad jāliek blenderī, jāpievieno ledus un jāpasniedz kā auksta un salda zupa. Tajā var iepeldināt ogas vai saldējuma bumbas.

Ja ir iegadījies tā, ka dabūti daudz persiki vai nektarīni, ēdāju trūkst, pašam vairs negribas vai nav īsti sulīgi, tad jāliek katlā un jātaisa ievārījums, ko vēlāk likt uz pankūkām, vafelēm, smērēt ruletē vai baudīt kopā ar mīksto sieru.