Foto: Privātais arhīvs
"Kamambērs? Kas tas par zvēru? Tas ir kaut kāds siers, kas tīri neko garšo arī nepanēts. Maigs siers iekš baltas pelējuma ādiņas. Vai smird? Nē, kā visi - dor blue, un tjipa tavo sieri, pat maigāk," savā recepšu blogā raksta Trakā Ragana. Turpinājumā - viņas recepte, saglabājot oriģinālo rakstības stilu.

Es tāpat šamo nepērku, jo viņu ēdot pie vīniem, es vīnu nelietoju, līdz ar to arī sieru ne. (ok - pa retam jau ir trāpījies kkur).

Reiz man viņš baigi iegaršojās McDonaldā. Bija kādu laiku limited edition prece - un par bargu naudu varēja nopirkt dažus gabaliņus panētā kamambēra siera. Ooooo, cik lašus maķis no manis saņēma, negribu pat skaitīt!

Panēju pati, sanāca labs, bet ne izcils. Kāpēc? Hmmm, es ilgi domāju, kamēr neapspriedos ar vienu ārpus LV dzīvojošu latviešu meitieti. Viņa teica "sāls" esot visa iepriekšējā apvārtīšanā miltos, kam daļēji piekrītu. Drīzāk "sāls" bija tajā, ka nevajag visu panēšanu darīt ar pirkstiem, citādi panējums vietām atlīp un nesanāk vienmērīgs. Otrais - mūsu rīvmaize. Man mājās smuka rīvmaize, tjipa Ādažu. BET.... pēc nostāstiem UK esot citādāka rīvmaize, ar izteiktiem baltmaizes graudiņiem, visiem kā viens apaļiem... Nevis kā mūsu - nu zinām kāda ir mūsu - va' ne? Meklēju veicī - nē, visur neregulāras formas rīvmaize - caur maisiņiem izpētu. Tik te viena paka "ārzemniece"... Bilža jau uz pakas izcila, bet, atšķirībā no mūsējām, saturu neredz... Domāju, sūc ar visu, ņemšu "ārzemnieci" (pirku RIMI hyperā), pat uz pusi lētāka par mūsējām, ja būs tāda pati, neko jau nezaudēšu..... Liels bija mans pārsteigums atverot paku - skaisti graudiņi, apaļi, nu kā amerikõsu filmās rāda - kur panē tās vistu kājas...

Labi, nerakstīšu romānu, sākam!

Vajag: Biki kviešu miltus, olu, eļļu fritēšanai, kviešu rīvmaizi, kamambēra sieru. Devas? Nezinu, jo vairāk siera, jo vairāk olas, rīvmaizes un eļļas!

Kad panējat karbonādi, vai tad sverat miltus, pirms to panēšanas?

::recepte::

Sagriežu kamamabēru skaistos trīsstūrīšos, panēju miltos, tad sakultā olā (ja ir vēlme - var pievienot šķipsnu sāls).

Tad rīvmaizē, VISU ATKĀRTOJU VĒL VIENU REIZI - tas ir - atkal olā un atkal rīvmaizē.

Paralēli ir uzkarsēta eļļa (pārbaudu ar slapju rīvmaizes gabaliņu, ja iemetu, sāk čurkstēt un uzpeld - ir karsta), metu iekš tās panētos siera gabaliņus. Savā mazajā katliņā vairāk par 6 gabaliņiem nelīda. Nu un tad jāvāķī. Bik varbūt jāpagroza/jāpakustina. Kā paliek gaiši brūni, jāņem ārā. Jo eļļā šamie tikai izskatās bik gaišāki, kamēr izņemsi, būs jau kā vajag. Krāmēju ārā uz atsevišķa šķīvja (var uz salvetes), lai notek liekā eļļa, ja krāmēs uzreiz porcijā, nebūs smuki - peldēs eļlā. Un pēc brīža - pārlieku uz porcijšķīvja.

::!recepte::

Perfekti, panēti kamambēra siera gabaliņi (vislabākie - silti), ar kraukšķīgu ādiņu, es ēdu ar majonēzi, bet pēc "likuma" pasniedzami ar dzērveņu zapti. Ar siltu, mīkstu, bezgala garšīgu viducīti, Ņammm ar lielo burtu, toč saku! :)

Apetīte nevar nebūt :)

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!