Sastāvdaļas
Sagatavošana
Lai pagatavotu mīklu, samīca kopā miltus, gabaliņos sagrieztu sviestu, 1 olas dzeltenumu un 4 ēdamkarotes ūdens. Vispirms saberž caur pirkstiem, pēc tam kārtīgi ar rokām izmīca. Protams, to visu var darīt ar virtuves kombainu, tad gatavošana būs daudz ātrāka.
Sagatavoto mīklu uz virsmas, kas nokaisīta ar miltiem, izrullē iespējami plānākā kārtā. Ieklāj mīklu apaļā pīrāgu un taršu cepamformā, veidojot palielu groziņu.
Mīklu, kas sniedzas ārpus formas malām, ar šķērēm vai asu nazi apgriež, atstājot nelielu rezervi (ja cepoties mīkla sarausies, gatavais pīrāga "groziņš" paliks formas izmēros).
Mīklu viegli sadursta ar dakšiņu un noliek vēsumā uz 10 minūtēm.
Uzkarsē cepeškrāsni līdz 200 grādiem (180 grādi ventilatora režīmā). Mīklas groziņu pārklāj ar foliju, liekot spīdīgo pusi uz leju; lai iegūtu smagumu, kas neļautu mīklai pacelties, ieber sausas pupiņas vai konditorejas zirņus, liek krāsnī cepties 15 minūtes.
Noņem foliju un pupiņas, turpina cept 4–5 minūtes, līdz mīkla kļuvusi gaiši zeltaina.
Kamēr cepas groziņš, sagatavo pildījumu. Nelielā pannā apcep gabaliņos sagrieztu šķiņķi – cep, līdz šķiņķis sāk mainīt krāsu, bet vēl nav kļuvis kraukšķīgs. Apcepto šķiņķi nosusina uz papīra dvieļiem.
50 gramus siera sagriež nelielos kubiņos, atlikušo sieru smalki sarīvē. Apcepto šķiņķi un siera kubiņus ber sagatavotajā mīklas groziņā, vienmērīgi izlīdzinot pa visu pamatni.
Bļodā ar karoti sakuļ "crème fraîche" un saldo krējumu (vai bezpiedevu jogurtu). Iemaisa sakultas olas, pievieno nedaudz sāls (ne pārāk daudz, jo savu devu sāļuma nodrošinās gan šķiņķis, gan siers), maltu muskatriekstu.
Lej sagatavoto masu mīklas groziņā, pārkaisa ar rīvēto sieru un uzmanīgi ievieto cepeškrāsnī. Cep 190 grādos (170 grādi ventilatora režīmā) apmēram 25 minūtes vai līdz brīdim, kad pīrāga virskārta kļuvusi zeltaina.
Gatavajam kišam ļauj 4–5 minūtes atdzist, pēc tam izņem no formas. Pasniedz uzreiz, bet labi garšo arī atdzisis.
20. martā pasaulē svin Starptautisko franču valodas dienu, kas vienlaikus ir arī Frankofonijas diena. Tā ir vairāk nekā 80 valstu kopiena, kurās franču valoda ir valsts valoda vai tajā runā nozīmīga daļa valsts iedzīvotāju, vai franču valoda un kultūra ir ietekmējusi vietējo kultūru. Šīs dienas mērķis ir veicināt interesi par frankofonajām kultūrām un franču valodas apguvi.
Pēc portāla "Landgeist" datiem viens Francijas iedzīvotājs vidēji gadā apēd 191 olu, tas ir mazāk nekā Latvijā. Mūsu valstī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gada datiem, šis rādītājs ir 210 olas gadā.
Atzīmējot šo dienu, Latvijas Apvienotas putnkopības asociācijas kustība "Olas ir spēks!" piedāvā pagatavot kādu no Francijas virtuves ēdieniem, kuru galvenā sastāvdaļa ir olas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
