'Ja eju uz tirgu, tad pērku daudz!' Pastaiga ar Lauru Grēviņu pa Āgenskalna tirgu
Foto: DELFI

Aicināju populāro blogeri un podkāstu vadītāju Lauru Grēviņu dodies ekskursijā uz tirgu, lai atrastu, viņasprāt, ievērības vērtus Latvijas mājražotāju labumus, kurus būtu vērts izmēģināt. Tirgus apmeklējums notika trešdienā, jo nezinājām, ka citkārt labāk apmeklēt Āgenskalna tirgu no ceturtdienas līdz svētdienai, jo tad pieejams krietni vairāk ražotāju. Tomēr atradām trīs stendus, kas saistīja Lauras uzmanību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tirgus darbojas visas dienas, izņemot pirmdienas. No ceturtdienas līdz svētdienai tirgotāju pulkam pievienojas "Klapkalnciema zivis", piedāvājot makreli, karpu, foreli, reņģi, heku, siļķi dažādās variācijās, un viņi ir pēdējie karognesēji Klapkalnciemā, kas nodarbojas ar zvejniecību. Brīvdienās tirgum pievienojas arī Dundagas pienotava, kas esot senākais piensaimnieku kooperatīvs Latvijā. Viņu piedāvājumā ir ne tikai jogurti, piens, krējums, smērsiers ar ķiploku, bet arī saldā biezpiena masa ar rupjmaizes-kanēļa garšu un brinzas siers ar eļļu un garšaugiem. Sestdienās šeit pievienojas arī Kalnciema kvartāla tirdziņa dalībnieki, arī "Latgolys golds", kuri apkopo Latgales mājražotājus, un te var atrast īstu speķi, tradicionāli ceptu maizi, kvasu, un tepat tirgū uz uguns tiek gatavots kāds ēdiens. "Speķi neesmu baudījusi, būs jāatbrauc kādās brīvdienās nogaršot, šķiet interesanti," saka Laura.

Laura Grēviņa apmeklē tirgu tikai vasarā. "Pārējos periodos nesanāk, bet vasarā gribas vietējos produktus izmēģināt. Man tirgus apmeklējums vairāk ir sezonāls pasākums, un tad eju pie vietējiem ražotājiem, kad viņiem izaudzis kas pašiem savs. Piemēram, vietējās zemenes. Man tās neaug un tad jāmedī labākās tirgū. Pati neko neaudzēju, mums gan pagalmā ir siltumnīca, bet tā pieder kaimiņiem. Domāju, ka gan jau pienāks brīdis, kad pati audzēšu kaut ko, bet vēl neesmu tam nobriedusi."

Tuvāk mājām Laurai ir Čiekurkalna tirgus, bet tajā, pēc viņas teiktā, esot maza izvēle. Vidzemes tirgū esot kāds stends, ko viņa regulāri apmeklē, bet uz Centrāltirgu nebrauc, ja nu vienīgi sanāk pa ceļam, tad iegriežas tajā. "Kad dodos uz tirgu, tad parasti nopērku ļoti daudz, jo visu gribas izmēģināt, un tad jādomā, kā visu sapirkto nogādāt mājās." Laurai Grēviņai patīk labāk mazāki tirgi nekā Centrāltirgus, kurā, pēc viņas teiktā, var apjukt un par daudz cilvēku, kas skaļi uzvedas. Iepirkšanās tirgū parasti sanāk diezgan dārga, jo "kad es eju, tad gribu nogaršot visu. Dārgāk sanāk nevis tāpēc, ka produkti būtu dārgāki, bet tirgus apmeklējums man ir kā piedzīvojums, jo neapmeklēju to katru nedēļu. Ja ietu uz tirgu regulāri, tad droši vien būtu iemācījusies nopirkt tikai tik, cik nepieciešams. Kad aizeju pa retam, tad gribas visu, ko redzu, nogaršot un iegādāties. Ja es eju uz tirgu, tad pērku daudz."

Kas saistīja uzmanību?

Viens no stendiem, kas pievērsa Lauras uzmanību Āgenskalna tirgū, bija Auces novada zemnieku saimniecības "Jaunās Čūreikas" garšvielas. "O, ļoti foršs stendiņš, audzē dažādus garšaugus, te ir liela izvēle pipariem, un tas man patīk. Būs jāiegriežas kaut kad sīkāk visu paskatīt. Es izvēlos dažādus garšaugus un te pieejams tāda izvēle, kādas nav lielveikalā. Ar garšaugiem var eksperimentēt un dažādiem ēdieniem izvēlēties citādas garšu nianses. Man patīk ar garšaugiem eksperimentēt, tie tomēr maina ēdiena garšu. Neesmu vēl to darījusi, bet gribas pagatavot no asajiem pipariņiem kādu mērcīti. Nezinu vēl, kā to gatavot, bet gribētu izmēģināt. Nevis pirkt gatavas pikantās mērces (to vietējiem ražotājiem ir daudz), bet pašai uztaisīt savu mērci. Varbūt šovasar tas beidzot jāizdara?" smaida Laura.

'Ja eju uz tirgu, tad pērku daudz!' Pastaiga ar Lauru Grēviņu pa Āgenskalna tirgu
Foto: DELFI

"Re kur oliņas!" pamana Laura Grēviņa. Tirgū atrastais stends ir "Gaujas parka vistas" no Gaujas Nacionālā parka, kur vistiņas ganās brīvā vidē, un īpaši, ka viena vista dēļ zaļas olas, kas esot vēl veselīgākas. "Šo stendu varam likt sarakstā. Arī mēs ģimenē izvēlamies tikai brīvās turēšanas apstākļos audzētu vistu oliņas un man šķiet, ka tas ir ļoti svarīgi. Tām ir cita garša un ir cita attieksme pret dzīvniekiem," stāsta Laura.

'Ja eju uz tirgu, tad pērku daudz!' Pastaiga ar Lauru Grēviņu pa Āgenskalna tirgu
Foto: DELFI

Viņa pamana arī gaļas stendu "Lauku produkti", kurā ir gan cūciņas no zemnieku saimniecības "Kumelītes", jaunlops – no Vecpiebalgas, pieejama arī briežu gaļa. Laura šai stendā pamana arī eko uzlīmi liellopa gaļai. "Es tam pievēršu uzmanību, ka gaļa ir bioloģiski audzēta. Gan dzīvnieku dēļ, gan garšas dēļ. Par to sāku domāt, tiklīdz pirmoreiz nogaršo bioloģiski audzētu gaļu. Pie tās pierod un vairs nav atkāpšanās ceļa. Neesmu ne vegāne, ne veģetāriete, ēdu visu, tomēr piedomāju pie tā, kādos apstākļos dzīvnieki auguši. Esmu bijusi ekskursijās vairākās saimniecībās, un, kad parunājies ar saimniekiem, tad saproti, kāpēc vērts izvēlēties bioloģiski audzētu gaļu," saka Laura Grēviņa.

'Ja eju uz tirgu, tad pērku daudz!' Pastaiga ar Lauru Grēviņu pa Āgenskalna tirgu
Foto: DELFI

P.S. Arī es sen nebiju apmeklējusi Āgenskalna tirgu, un tas bija piedzīvojums, kas man beidzās ar lielu narcišu klēpi, kuru, priecīgi nopirkusi, nesu mājās saulainā maija dienā.

Seko Tasty arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Laura Grēviņa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form