Zivis – izsenis iecienīts pavalgs

Ko latvietis ēda senāk. Trešais stāsts – gaļa, zivis, sēnes un savvaļas augi
Foto: Shutterstock

Iecienīts ēdiena pavalgs gan ziemā, gan vasarā bija zivis. Līdz pat 1920. gadam zvejas tiesības iekšzemes ūdeņos un piekrastē pastāvēja kā muižnieku privilēģija. Iepērkot mājas par dzimtu pēc 19. gadsimta 60. gadu reformām, vairums muižnieku atteicās līdz ar zemi pārdot zvejas tiesības upēs un ezeros. Tāpēc plaši izplatīta bija maluzvejniecība. Dažās muižās pat īpašnieks zvejnieku ķeršanai algoja īpašus ezera sargus, kuri dzīvoja šim nolūkam ezera krastā būvētās ēkās. Tāpēc zivis uz zemnieka galda galvenokārt nāca no jūras piekrastē dzīvojošajiem profesionālajiem zvejniekiem un zivju uzpircējiem, no kuriem zivis iepirka nevis kilogramiem, bet mucām un ēda visu gadu.

Zvejnieki pēc veiksmīgas zvejas galdā lika ēdienu no svaigām zivīm. Parasti tā bija zivju zupa. Bija ierasts pievienot gatavai zupai pienu. Zupu vārīja no visām, bet pārsvarā no sīkākām zivīm – asariem, sapaliem, raudām u.c. Svaigas zivis tāpat sautēja ūdens, piena un krējuma mērcē un ēda ar sausiem kartupeļiem. Ja mājā bija kurināta krāsns, zivis lika krāsnī uz salmiem vai plāts. Sevišķi iecienītas bija krāsnī ceptas butes, reņģes un brētliņas. Kad Latvijas laukos 19. gadsimta otrajā pusē izplatījās plītis, par parastāko zivju gatavošanas veidu kļuva cepšana pannā. Ceptās zivis ēda ar kartupeļiem, piedzerot rūgušpienu. Aukstā veidā tās bija labs pavalgs pie maizes.

Tā kā visas zivis uzreiz apēst nevarēja, tad vairumu sagatavoja krājumam – sālīja, kaltēja un kūpināja.

Tags

Ēdienu vēsture Latvijas vēsture Sarakstu karuselis Sēnes Cūkgaļa Desa Kūpināta gaļa Kūpināta zivs Nātres Nēģi Putraimi Sālītas sēnes Siļķe Skābenes Speķis Gaļas ēdieni Zivju un jūras produktu ēdieni

Comment Form