Armanjaks tiek gatavots Francijā, Gaskonas reģionā, un tā galvenā atšķirība no konjaka ir destilācijas metode. Armanjaka ražošanā izmanto vienreizējo destilāciju, savukārt konjaks tiek ražots, destilējot divreiz. Armanjaks tiek izgatavots no viena ražas gada vīnogām, bet konjaks – vairākumā gadījumu no vīnogām, kas audzētas dažādos gados, proti, armanjaks ir ražas gada dzēriens, bet konjaks – sajaukts dzēriens. Gan konjaks, gan armanjaks tiek izturēti ozolkoka mucās, bet armanjaka izturēšanas periods parasti ir lielāks.
"Raksturojot atšķirības, armanjaks ir vīrišķīgāks, spēcīgāks dzēriens, bet konjaks – elegantāks, mīkstāks. Tas atspoguļojas pašā reģionā, kurā armanjaks tiek radīts. Slavenā gaskonieša D'Artanjana drosmes stāsti ir zināmi visā pasaulē", stāsta Noble Wine vīnzinis Ronalds Pētersons.
"Latvijā šis dzēriens ir līdz šim bijis maz pieprasīts, bet pēdējos gados, uzlabojoties vīna un stipro dzērienu baudīšanas kultūrai, pieprasījums pieaug. Patiesībā jau garšās netrenētam cilvēkam ir ļoti grūti atšķirt armanjaku no konjaka", atzīst vīnzinis.
Armanjaks radies, savienojot trīs kultūras: romiešu vīnu, arābu izgudroto alambic (īpaša ierīce, kas izgatavota no vara un paredzēta spirta destilācijai) un ķeltu izgudrojumu - mucas. Pirmoreiz armanjaks minēts ārsta un kardināla Vitāla Djufura traktātā – 40 armanjaka pozitīvās īpašības, kas datēts ar 1310. gadu – 150 gadus pirms konjaka parādīšanās. 16. gadsimta beigās armanjaku jau dzēra visā Francijā, bet 18. gadsimtā no Bordo ostām armanjaks tika eksportēts uz Vāciju. 1760. gadā armanjaks tika līdz Versaļai: tas kļuva par Luija XV un viņa galma iecienītāko zīmolu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
