Pieredze: kā mainījies ģimeņu pārtikas grozs, iepirkšanās knifi un gatavošanās rudenim
Foto: Shutterstock

Cenu kāpums, šķiet, ir neapturams. Pierast pie tā nevar, jo dažiem produktiem cenas mainās gandrīz pa nedēļām. No kā atteikties, ko, tieši otrādi, iepirkt tagad, kamēr cenas vēl nav sasniegušas "kosmosu"?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jautājums par to, ko pirkt un kur iepirkties, kļūst arvien aktuālāks – domājams, ka īstie lielveikalu cenu kari vēl tikai priekšā. Vēl jau arī ir tirgus piedāvājums un tiešā pirkšana no zemniekiem. Daudzi rīdzinieki jau sākuši izmantot Rīgas Centrāltirgus nakts tirgu, apgalvojot, ka ietaupījums, tur iepērkoties, ir no 50 centiem līdz vienam eiro par vienību. Citi prāto par iespēju pasūtīt preces tieši no zemniekiem. Dažiem gan ir šaubas – "eko šmeko" bioloģiskā pārtika taču maksājot vēl dārgāk kā biezā gala lielveikalos. Citi gan to apstrīd: arī zemnieku cenām jākļūst konkurētspējīgākām un īpaši laukos var sarunāt pat ļoti izdevīgus darījumus. Daži atzīst: ja vēl pērn tādiem piedāvājumiem nav pievērsuši nekādu uzmanību, tad šogad gan izpētīs gan dārzeņu piedāvājumu, gan to, kur var iegādāties puscūci par daudz izdevīgāku cenu nekā tirgū. Kāda "Twitter" lietotāja raksta: "Var arī diezgan labus dīlus atrast vietējā sludinājumu skrejlapā vai pie mazveikala durvīm piespraustus, tikai iepriekš aiz banāla slinkuma zvanīt un aizbraukt pakaļ neko no tā neizmantojām."

Ir gan arī cilvēki, kuri, rūpīgi sekojot cenām, konstatējuši, ka ne zemnieki, ne tirgi diemžēl nespēj sacensties ar lielveikalu cenām, vismaz dārzeņu jomā noteikti. Var jau būt, ka šis ir no sērijas "vīnogas skābas", jo – aizbraukt uz laukiem pēc tiem labumiem, tas arī maksā, un tad ir kārtīgi jāparēķina, kāds ir ieguvums.

Iespējams, vērts pievērsties krājumu gatavošanai – vairāk kā citus gadus. Pilsētniekiem bez lauku īpašumiem vai radiem laukos gan tos labumus nav kur glabāt, jo aukstajos skapjos ir par siltu, bet ledusskapja saldētavas nav bezizmēra. Varbūt šis tiešām ir īstais laiks investīcijām saldētavās un dažādos "gadžetos", piemēram, maizes cepamajās mašīnās? Tas gan koks ar diviem galiem – gan elektrības, gan produktu izmaksas jau arī nestāv uz vietas. Sarežģīta kalkulēšana!

Skaidrs ir viens mūsu iepirkšanās paradumi šobrīd mainās, līdz ar to arī – ģimenes pārtikas grozs. Par to, kas grozā nāk iekšā, kas – ārā, un kā censties balansēt starp vajadzīgo, vēlamo un arvien augošajām cenām, stāsta trīs pieredzējušas saimnieces. Katrai ir savi iepirkšanās knifi un virtuves gudrības, kas noteikti var noderēt vēl kādam.

Lai virtuve paliek kā prieka seifs


Sarmīte Kolāte, divu mazu bērnu mamma, sociālajā vietnē "Twitter" nesen publicēja trāpīgu novērojumu.


"To maizi joprojām pērkam, bet vairs nepaliek kāda šķēle sakaltusi vai nesapelē. Esmu sākusi maizi glabāt ledusskapī, lai tā ilgāk ir lietojama," saka Sarmīte. "Cenu paaugstinājums licis rūpīgāk plānot pirkumus un arī maltītes. Būtiski gan arī, ka mūsu ēdāju pulkam nesen pievienojies mazulis, kuram drīz būs gadiņš un kurš arī sāk ēst gandrīz visu, ko pārējie. Tad nu mēģinām atrast labu samēru – lai ēdiens piemērots arī pavisam mazam puncītim."

Runājot par produktiem, no kā nākas atteikties, Sarmīte nosauc tikai vienu – klasika, protams, tas ir tas, kas garšo viņai pašai: mazsālīts lasis. Tas nav pirkts sen. "Esmu arī piefiksējusi produktus, kuri agrāk mēdza sabojāties, aizmirsties, tos nu pērkam uzmanīgāk – tikai tad, kad tiešām vajag. Pamanu akcijas. ja tāda ir kādam produktam, kas ilgi glabājams un mēs bieži lietojam, nopērku vairāk. Piemēram, konservētus turku zirņus, konservētus tomātus, makaronus. Vasarā tās konservēto tomātu bundžas, iespējams, būs sevišķi lētas, tad varētu sapirkt, kamēr citi medīs tomātus."

Rudens Sarmīti pagaidām nebiedē, tomēr – ģimene tam gatavojas ar atbildību: "Rudens gaidīšanai man ir investīciju projekts. Tūlīt nopirkšu virtuves kombainu, lai var smuki šņakstināt, jaukt, taisīt mīklas. Šobrīd jau daudz vairāk gatavoju mājās, un tie apjomi tikai palielināsies.

Rudenī gan jau nopirkšu no zemniekiem pa tiešo kādu lielāku apjomu dārzeņu, gaļas. Man gan nav pagraba vai aukstā skapja kā agrāk mūsu Pļavnieku 602. sērijas dzīvoklī. Pat balkona nav, bet kaut ko jau var noglabāt pat tualetē."

Domājot par rudeni, liekas, no daudz kā būs jāatsakās. Tad nu lai mana virtuve paliek kā tāds prieka seifs – dažreiz uztaisīt tiramisu, dažreiz kūku vai vienkāršu debesmannā, nu, vai biezo ķīseli no saldētām ogām ar sakultu putukrējumu. Sarmīte Kolāte
Pieredze: kā mainījies ģimeņu pārtikas grozs, iepirkšanās knifi un gatavošanās rudenim
Foto: Shutterstock

Nedrīkst nobadināt nozari, kas mūs baro


Ilmas Rugājas ģimenē ir trīs cilvēki, viens no viņiem students bez ienākumiem. Cenu straujais palēciens ģimeni nav pārsteidzis nesagatavotu.

"Ar mūsu ģimenes pārtikas grozu ir tā, ka lielais spēriens nāca ar 2020. gada pavasari, kad nopietni nācās savilkt jostas. Un tad mēs bijām spiesti ļoti rūpīgi pārskatīt daudzas pozīcijas. Sava dārza mums nav, bet notika 100 % pārslēgšanās uz gatavošanu mājās un rūpīgāk plānoti pārtikas pirkumi. Pēdējā laika straujo cenu celšanos pagaidām spējam amortizēt ar lielākiem ienākumiem. Esam pieņēmuši lēmumu palikt pie kvalitatīviem produktiem, iespēju robežās pērkot nedaudz mazāk un lietojot pārdomātāk. Par laimi, būs vasara ar lētākiem sezonas dārzeņiem."

Ilma uz cenu kāpinājumu raugās ar sapratni un empātiju – apzinoties, ka šobrīd ir grūti ne tikai viņas un citām mājsaimniecībām: "Esam gatavi akceptēt pārtikas cenu celšanos, jo labi saprotam, ka nedrīkst nobadināt un nomērdēt nozari, kas mūs baro. Tas attiecas gan uz gaļu, gan pienu, gan olām, gan maizi, gan visu pārējo. Neraugoties uz cenu kāpumu, kas tieši trāpa arī mūsu ģimenes budžetam, es redzu arī lauksaimnieku un pārstrādātāju satraukumu un izmisumu. Būs traki, ja izkaus ganāmpulkus un laidīs laukus atmatā."

Runājot par gatavošanos rudenim, Ilmas ģimenei, tāpat kā daudziem pilsētniekiem, jādomā – kur to visu likt: "Tā kā mums nav ne kārtīga pieliekamā, ne vēsa pagraba, tad lielā konservēšana pa vasaru arī izpaliks. Augļus un dārzeņus biežāk pērku "Rimi" vai "Maximā". Uz "Lidl" piedāvājumu īsti nevar paļauties. Man patīk plašāka izvēle, turklāt akciju preces tur bieži vien izķertas. Bet ir dažas preces, pēc kurām "Lidlā" mērķtiecīgi ieskrienu. Tirgū gan šogad tā kārtīgi vēl neesmu bijusi. Ir sajūta, ka vietējie lauku labumi nespēs cenās konkurēt ar poļu vairumniekiem degvielas cenu dēļ."

Bet viena lieta gan ir kā akmenī iecirsta, pēc kuras es braukšu uz nakts tirgiem – pēc cūku pupām. Pagājušajā gadā izdevās nopirkt skaistu skaistās cūku pupas pākstīs par vienu eiro kilogramā. Šogad gan laikam uz tādām mazām naudiņām vairs nav ko cerēt. Bet vai tāpēc mēs raudājām? Ilma Rugāja
Pieredze: kā mainījies ģimeņu pārtikas grozs, iepirkšanās knifi un gatavošanās rudenim
Foto: Shutterstock

"Lācīša ķepainīša" vietā "Gotiņas"


Marianna dzīvo viena, taču bieži palīdz vecākiem un dēla ģimenei. Viņa sevi uzskata par iepirkšanās eksperti un teic, ka izdevīga iepirkšanās ir gan viņas talants, gan gadiem izkopta meistarība. Marianna labprāt dalās savos novērojumos un iepirkšanās knifiņos.

"Visvairāk cena cēlusies olām," viņa novērojusi. "Krimināls kāpums! Olas tagad maksā no vidēji 10 centiem gabalā uz akciju un 15 centiem bez, bet dažam labam ražotājam jau 50 centi gabalā. Olu cenas krīt acīs visvairāk. Un eļļa! Pēdējo mēnešu laikā cena dubultojusies. Arī milti kļuvuši gandrīz divreiz dārgāki. Dīvaini, maizes cena pagaidām stāv gandrīz uz vietas, bet domāju, ka straujš kāpums tūlīt sekos.

Liellopa gaļas cena vēl stāv uz vietas, kamēr vistas filejai dubultojusies, cūkgaļa padārdzinājusies vidēji par kādiem 20 procentiem.

Pienu es nepērku, bet zinu, ka kļuvis dārgāks, arī krējums. Jogurti padārdzinājušies par kādiem 20 procentiem. Sviests pēc pirmā cenu kāpuma pagaidām stāv uz vietas, piemēram, vakar izdevās nopirkt akcijas sviestu par 6,95 eiro kilogramā, kas maksā tāpat kā iepriekš. Siera cena kāpusi dramatiski, no tā man nācies atteikties, kaut ļoti garšo. Bet bez olām es dzīvot diemžēl nevaru.

Saldumi ir vienkārši aizgājuši kosmosā. Piemēram, "Lācītis ķepainītis" un visas šīs klases konfektes kādreiz maksāja 13 eiro kilogramā bez akcijas un 8-9 eiro kilogramā ar akciju, tagad – par 5 eiro dārgāk. Jāpāriet uz "Gotiņām" – tad, kad ir akcija."

Galvenais taupīšanas triks ir pirkt daudz


Lūk, daži triki un ieteikumi no Mariannas iepirkšanās pieredzes.

• Lielu saldētavu un algas dienā – uz lētajiem veikaliem vai pēc akciju precēm! Vakarā pēc darba veikalā kaut ko paķert, kā kādreiz – tas vairs nestrādā.

• Jāskatās plaukti ar pēdējās dienas datumiem, katrā veikalā ir tādi plaukti. Es tos parasti kārtīgi patukšoju, un, kas par daudz, to saldētavā, bet jogurti un daudz kas cits der vēl ilgi pēc termiņa, starp citu, arī labam steikam pēdējās dienas datums neko nekaitē: ja tas noturēts nez cik tur dienas, un tas skaitās šiki, tad vēl dažas dienas klāt pilnīgi neko nemainīs!
• Jāpērk XL iepakojumi. Dažreiz kilograms desas maksā tikpat, cik tās pašas desas 400 gramu iepakojums. Kas par daudz – saldētavā! Cilvēki, skatieties nevis uz cenu ar lielajiem burtiem, bet cenu par kilogramu!
• Lai cik dīvaini nebūtu, galvenais taupīšanas triks ir pirkt daudz. Jāiepērkas, kad ir mega atlaides – kad kāds produkts beigsies, nav garantijas, ka vēl kādreiz būs tik lēti. Tas attiecas ne tikai uz pārtiku, bet arī uz veļas pulveriem un tamlīdzīgām lietām.
• Saprast, kas ir superakcija, var, tikai visu laiku pētot cenas un domājot līdzi. Un cenas jāpēta pareizi: ne jau par iepakojumu, bet par gaļai un tādām lietām kilogramu, jogurtam – par litru, olām – par vienu gabalu, veļas pulverim – par vienu mazgāšanas reizi, tualetes papīram – par rulli... Ar laiku pierod tā rēķināt un, jau uzmetot acis cenai, ir skaidrs: ir izdevīgs "dīls" vai nav.
• Iepērkoties internetā, visbiežāk izvēlos "Barbora", tur vieglāk salīdzināt cenas. Lai atrastu izdevīgākās cenas, vairs neizmantoju iespēju "kārtot pēc akcijām", kas arī ir veids, kā meklēt produktus ar atlaidi. Izdevīgāk tomēr ir meklēt produktus pēc principa "cena par vienību", jo ir produkti, kas ir lētāki par visām akciju precēm. Nelaime ar iepirkšanos internetā tāda, ka nevar "izšurīt" nocenoto preču plauktus.
• Tirgū uzskatu, ka labākais "dīls" ir atgriezumi Jāņa Saukas gaļas letē. Atgriezumi no dažnedažādas gaļas gabaliem, kas veseli maksā 10-12 eiro kilogramā, maksā 4,5 eiro kilogramā. Runājot par dārzeņiem, dievinu nestandarta kastes – līki gurķi vai šķībi tomāti garšo tāpat kā pareizās formas, bet parasti vietējie izsviež atsevišķās kastēs un tie maksā lētāk. Arī augļu tirgū, kas tuvāk zivju paviljonam, par mazākām naudām var atrast labu labos augļus, jā, protams, jāskatās, daudz pārgatavojušos vai bojātu, bet tūlītējai ēšanai vai gatavošanai tur var atrast labu labos un daudz lētāk nekā paviljonā iekšā vai tuvāk "smalkajam galam".
• Saldētas zivis tirgū ir uz pusi lētāk kā "Maximā", savukārt lasi "Maximā" uz akciju var dabūt uz pusi lētāk kā tirgū. Un lasis jāsāla pašam, tā ietaupot 70% no mazsālīta laša cenas.

Pieredze: kā mainījies ģimeņu pārtikas grozs, iepirkšanās knifi un gatavošanās rudenim
Foto: Shutterstock

Pie iepirkšanās knifiem un rudens uzkrājumu veidošanas padomiem noteikti vēl atgriezīsimies. Kādas ir Tavas iepirkšanās gudrības un knifi? Vai rudens krājumus jau veido? Dalies pieredzē ar "Tasty" – tā noteikti noderēs daudziem. Kaut kā to rudeni un ziemu nāksies pārdzīvot – balstot vienam otru kaut ar labu padomu, un tas, kā zināms, ir zelta vērts! Raksti: receptes@delfi.lv

Seko Tasty arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Iepirkšanās Pārtikas cenas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form