Ukraiņu receptes latviešu valodā. Tagad bez sāls

Piemēram, kad skolotāja Marta savām ukraiņu skolniecēm jautā, kā latviešu valodā pateikt: "Zupai pievieno sāli. Sāli ražo Ukrainā," smejošā Tatjana sekundes simtdaļā kļūst nopietna. "Vairs ne. Tur, kur ražoja, tagad bombardē. Tagad Ukrainā sāls ir ļoti dārgs. Vai arī deficīts."

Olainiete Marta Dziļuma kā brīvprātīgā ukrainietēm māca latviešu valodu Olaines pieaugušo izglītības centrā. Marta saka: "Tas ir tas, kā es varu palīdzēt." Uz šo nodarbību ukrainietes iztulkojušas savu iecienīto ukraiņu ēdienu receptes latviešu valodā: okroška, vinegrets, vareņiki ar kartupeļiem, pankūkas ar kartupeļiem...

Bez romantisma, bez logiem

Marta Dziļuma pastāsta par savām četrām skolniecēm. "Nav nekāda salda tautiskā romantisma ar to latviešu valodu. Viņas ir atbraukušas, jo, ja nu kādai dzīvoklis tur vēl ir, tad, protams, bez logiem, jo logu Harkivā vispār vairs nav nevienam; viņas ir svešā vidē, kur ir nesaprotami laikapstākļi, valoda vispār šausmas, kā lai kaut ko saprot, garumzīmes nedzird, ir daudzi dažādi "e", ko visus raksta vienādi, un tas "uo" un vispār. Un tad mēs tā palēnām ķibinām kaut ko divas reizes nedēļā. Viņas nāk un mācās pilnīgi brīvprātīgi.

Ir 1966. gadā dzimušas dvīņu māsas, Olga un Vera, viņas atbrauca martā. Jau atradušas darbu Rīgā, šuj atjaunojamās detaļas restaurējamām mēbelēm. Viņas no rīta iet ārā pirms pusseptiņiem, lai brauktu uz Rīgu uz darbu, vakarā atgriežas un pulksten 18.20 uzreiz nāk uz latviešu valodu. Neiet viegli, bet viņas ir centīgas un visu kārtīgi izpilda.

Un tad ir divas dāmas, Tatjana un Viktorija, 1986. un 1983. dzimšanas gads. Ja mēs būtu vienaudzes, mēs skolā būtu vienā bandā. Viņas atbrauca aprīļa pašās beigās. Ar viņām sākām pilnīgi no nulles, eksplozīvas mums tās nodarbības!"