Foto: Publicitātes attēli
Šoreiz uz virtuves sarunām aicināju 22 gadus veco Klintu Goloskovu, kuras šī brīža lielākais un ievērojamākais sasniegums ir recepšu grāmatas "Karaliskās putras" izdošana. Viņa ir digitālā satura veidotāja, liela ceļotāja, kas mācās savienot dzīvi starp Latviju un Itāliju (jo tieši tur viņa iepazinās ar savu draugu). Iedvesmu Klinta gūst "Erasmus+" projektos. Iepazīsimies ar Klintu, kura, starp citu, nemaz nav tik liela ēst gatavotāja, neskatoties uz to, ka izdevusi grāmatu ar 50 receptēm.

Klinta stāsta: lai gan satura veidošana ir viņas darbs, tas reizē ir arī hobijs. Darbojoties šajā vidē, viņa pati iedvesmojas: "Uzskatu, ka veidot saturu sociālajos tīklos ir gluži tas pats, kas rakstīt savu dienasgrāmatu, kuru tu pats pārlasi un izjūti. Turklāt ir superīgi, ja tas var iedvesmot arī citus. Paralēli ikdienā esmu atrodama sporta zālē un dejošanas nodarbībās. Tāpat esmu daļa no "Erasmus+" organizācijas un brīvajā laikā arī brīvprātīgā, veidojot sociālo tīklu saturu, jo man pašai "Erasmus+" projekts ir bijis neatņemama dzīves un izaugsmes sastāvdaļa."

Jaunās grāmatas "Karaliskās putras" autore piedāvā 50 unikālas auzu pārslu putru receptes. Kāpēc tās tiek nodēvētas par karaliskām? Tāpēc, ka šīs putras ir bagātīgas, sniedz baudu un noteikti nav tādas, kādas mēs iedomājamies, izdzirdot šo vārdu. "Agrāk man pašai putras asociējās ar garlaicību un vienkāršību, bet ar grāmatas starpniecību vēlējos atbrīvot cilvēkus no bērnības atmiņām par putrām, ka jāēd tās tikai ar sviestu un ievārījumu. Grāmatā ir apkopotas receptes pa nodaļām – putras ikdienai, sāļās putras, putras ar proteīna pulveri, krāsnī ceptās putras, nakšņojošās putras... Tāpat ietverta arī mērču sadaļa, kur apvienotas saldās un sāļās mērces (kas lieliski papildina gan putras, gan citus ēdienus)." Tomēr, ja auzu putra nav tā mīļākā, Klinta ir parūpējusies, sniedzot informāciju arī par citiem putru veidiem – ar domu, ka lasītājs recepti var interpretēt pēc savas gaumes. Turklāt grāmatā iekļauta vēl viena būtiska lieta – ieteikumi, kā izdarīt tā, lai arī bērniem gribētos baudīt putras, un kā viņus iesaistīt gatavošanas procesā.

"Kopumā grāmatā ne tikai vēlos lasītājus iedvesmot mainīt brokastu paradumus un skatījumu uz putrām, proti, ne tikai dziedināt cilvēkus no bērnības traumām par negaršīgām un garlaicīgām putrām, bet arī iedvesmot ar savu stāstu par to, kā grāmata ir tapusi, neskatoties uz to, ka man ir vien 22 gadi. Ne vecums, ne dažādi citi sabiedrībā valdošie stereotipi nebija šķērslis, lai es sasniegtu mērķus!"

Foto: Publicitātes attēli

"Virtuves sarunas" ir "Tasty.lv" rubrika, kurā iztaujājam cilvēkus, kas ar virtuves un ēdiena gatavošanas mākslu ir uz "tu".

Kādas ir tavas pirmās atmiņas saistībā ar ēst gatavošanu?

Patiesībā ēst gatavošanai pievērsos ļoti vēlu. Pirmās atmiņas saistās ar palīdzēšanu vecākiem (pārsvarā tētim): sagriezu dārzeņus, pagatavoju salātus vai ko citu. Starp citu, man tas ļoti nepatika. Likās, ka tas jādara piespiedu kārtā. Tikai aptuveni 17 gadu vecumā tā īsti sāku gatavot sev ēst. Un tur arī meklējams stāsts, kā paralēli aizsākās ideja par putru grāmatas veidošanu. Es neaizraujos ar bagātīgu maltīšu gatavošanu, drīzāk dodu priekšroku ātrām ēdienreizēm. Ļoti ilgu laiku mana ēdienkarte sastāvēja no dažāda veida sviestmaizēm (it īpaši, kad skolā mācījos). Neko citu nemaz tā īsti nemācēju pagatavot!

Un, lūk, esot ciemos pie draudzenes, brokastīs ēdu maizītes, un viņas mamma man vaicāja, kāpēc es neēdu putru, jo to taču var ātri un viegli pagatavot, turklāt tā būs sātīga. Man gan tobrīd bija citas domas – ka putras ir bezgala garlaicīgas un negaršīgas. Pēc vairākiem šādiem jautājumiem es aizdomājos, ka varbūt ir vērts pamēģināt. Tā arī sākās mans eksperiments! Un sapratu, ka, hei, putru patiešām var ļoti viegli un ātri pagatavot, un tā kļuva par manu ēdienu numur viens. Turklāt atskārtu, ka putra taču nav jāēd tikai brokastīs! To var dažādi pagatavot un ēst gan pusdienās, gan arī vakariņās.

Tevi vairāk saista latviskie produkti vai pasaules virtuvju iepazīšana?

Es teiktu, ka latviskie produkti ir tāda kā komforta zona. Ceļojot daudz nākas izmēģināt citu valstu ēdienus, un visbiežāk man tie garšo, bet beigu beigās saprotu, ka mani velk atpakaļ uz to, kas dod māju sajūtu. Un tas ir latviskais ēdiens! Bet man ļoti patīk arī Āzijas virtuve. Jā, Āzijas un itāļu ir manas mīļākās virtuves, bet, kā jau minēju, pēc ilgāka laika, kad ēsts šāds ēdiens, gribas tomēr atkal latvisko.

Kur rodi iedvesmu gatavošanai un jaunu recepšu radīšanai/izmēģināšanai?

Kad aizsāku veidot "Instagram" saturu, sāku ar dažādām receptēm, ar visu, kas vien ienāca prātā. Tieši tolaik biju pārgājusi uz veģetārismu. Sāku daudz eksperimentēt un, bez šaubām, atklāju daudz jaunu garšu un recepšu. Noteikti sāku ēst daudzveidīgāk! Un tad es ar to visu dalījos sociālajos tīklos, bet vienā brīdī izdegu un sapratu, ka tas nav īsti mans. Gribējās pieturēties pie kaut kā viena...

Kur es rodu iedvesmu putru receptēm? Tā ir ceļošana! Daudz recepšu radušās, iedvesmojoties no Itālijas, piemēram, picas ceptā putra vai tiramisu putra. Protams, iedvesma meklējama arī internetā, dažādos ārzemju profilos, nesen iepazītos cilvēkos vai tajā pašā "Pinterest". Tas ir apvienojums no visa pa drusciņai!

Savukārt citiem ēdieniem, ne putrām, iedvesma un motivācija gatavot ir jāmeklē. Es uzskatu, ka gatavot tikai sev īsti nav vērts, bet, kad aizbraucu ciemos pie drauga, tad tā motivācija gatavot nav jāmeklē, tad es labprāt gatavoju un parādu viņam arī latvisko virtuvi (to, kas ir svarīgi mums).

Kas tev ēdiena gatavošanā patīk visvairāk?

Tā kā ar vispārīgu ēdienu gatavošanu esmu uz jūs, bet tieši ar putrām uz tu, tad putru gatavošanā man visvairāk patīk tas, ka tās var ātri pagatavot, ļoti bagātīgi un dažādos veidos. Tas, ka ir iespēja lielai daudzveidībai! Ja neskatās tikai uz auzām, tad ir ļoti daudz citu dažādu putru veidu – rīsu, griķu, kuskusa, kukurūzas utt.

Tātad, runājot par to, kas patīk gatavošanā, – ātras un vienkāršas lietas!

Bez kā virtuvē noteikti nevar iztikt?

Bez mazās pannas! Putras sastāvdaļas tiek gatavotas mazos daudzumos, un tad mazā panna ir ļoti, ļoti svarīgs rīks. Vēl bez pannas ir jābūt skaistai bļodiņai. Vismaz vienai! Es ēdu arī ar acīm, un man patīk tiešām baudīt ēdienu. Pat ja varbūt neizdosies pagatavot bezgala skaistu ēdienu, vismaz bļodiņa vienmēr būs skaista.

Ēst gatavošana ir vairāk talants vai prasme, ko viegli iemācīties?

Viennozīmīgi talants! To var iemācīties, bet visam jānāk no sirds. Lai būtu pa īstam un izjusti, jo es arī varu iemācīties gatavot kādu citu ēdienu, bet, ja man to negribēsies darīt, es to darīšu darīšanas pēc. Ja ēdiens tiek radīts ar nepatiku, to ļoti labi varēs sajust!

Kāda ir vislielākā neveiksme, ko esi piedzīvojusi virtuvē?

Lielākā neveiksme ir bijusi uztaisīt kaut ko tik negaršīgu, ka nav iespējams ēst. Reiz gatavoju pildīto ķirbi, gadījās stipri pāršaut pār strīpu ar garšvielām – tā, ka tas vienkārši vairs nebija ēdams.

Ja visu atlikušo mūžu būtu jāēd tikai viens ēdiens – ko tu izvēlētos?

Putru! Kā jau minēju, tā ir tik daudzveidīga. Var ēst gan saldu, gan sāļu.


Ko darīt, ja slinkums gatavot?

Šis jautājums mani bieži skar, un tad es atgriežos pie labi zināmajām maizītēm vai pagatavoju ātro rāmenu – nūdeļu zupu.

Ja obligāti jāizvēlas, tad – sāļš vai salds? Maigs vai ass?

Sāļš! Agrāk biju īsts saldummīlis, bet laika gaitā tas mainījies uz sāļo. Un labi, ka tā! Maigs vai ass – noteikti maigs!

Vērtīgākais virtuves padoms, ko tu dotu ikvienam, kas lasa šo interviju!

Ja ir cieta maize, to var apslapināt ar ūdeni, lai kļūtu mitra, un ielikt cepeškrāsnī līdz piecām minūtēm. Un – voilà! – tā garšos kā svaiga un tikko cepta!

Otrs padoms: putrai sākumā pievienot mazāk šķidruma nekā vairāk, jo tad vārīšanas laikā var pieliet vēl. Ja pievieno vairāk šķidruma, var nākties bērt vēl auzu pārslas un tad beigās būs ļoti daudz putras. Kā arī viskrēmīgākā putra izdosies, ja to gatavos uz ūdens bāzes, nevis piena.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!