Kolēģi Elitu raksturo kā biroja labo gariņu, kura vienlaikus ir arī saimnieciskuma saimniece. Potenciālajiem "CleanR Grupa" darbiniekiem Elita rada pirmo iespaidu par uzņēmumu, un ne viens vien ir teicis, ka viņa bijusi iemesls, kāpēc cilvēki šeit gribējuši būt katru dienu. Savukārt tie, kuri viņu pazīst ilgāk, saka – Elita spēj lieliski palutināt ar saviem ēdieniem, un cilvēki bieži pie viņas vēršas gan pēc profesionāla, gan pēc gardu recepšu padoma. Ar savu pacietību un neatlaidību Elita pat ir pieradinājusi savus bērnus jau no pirmajiem dzīves gadiem ēst veselīgus ēdienus, svaigus dārzeņus un salātus.
"Virtuves sarunas" ir "Tasty.lv" rubrika, kurā iztaujājam cilvēkus, kas ar virtuves un ēdiena gatavošanas mākslu ir uz "tu".
Kādas ir tavas pirmās atmiņas saistībā ar ēst gatavošanu?
Pirmās atmiņas saistās ar mammu un abām manām vecmāmiņām, kuras ļoti labi gatavoja. Viena vecmamma bija pabeigusi Kaucmindes saimnieču skolu, tāpēc viņas ēdiens bija sevišķi garšīgs. Un tomēr, jāatzīst, ka no viņām neko daudz neiemācījos. Tajā laikā vienkārši baudīju labu ēdienu. Gatavot iemācījos vēlāk, kad strādāju pirmajā nopietnajā darbā – kafejnīcā.
Man ēdiena gatavošana ir svētki. Uzskatu, ka tam ir jābūt baudāmam. Tā arī ir galvenā atziņa, ko aizguvu no savas ģimenes sievietēm – ēdiens nedrīkst būt pavirši gatavots, tajā ir jāieliek labākā sastāvdaļa – mīlestība.
Tevi vairāk saista latviskie produkti vai pasaules virtuvju iepazīšana?
Gan, gan. Tas atkarīgs no situācijas. Piemēram, Līgo svētkos, Ziemassvētkos, Lieldienās manā mājā galdā tiek celti latviešu virtuves ēdieni, jo tie ir latviešu svētki ar savām tradīcijām. Ziemassvētkos gatavoju sautētus kāpostus, cepeti, vīrs gatavo karpu. Līgo svētkos, protams, ir siers un šašliks. To vienmēr gatavoju pati, jo man patīk šašliks etiķa marinādē. Marinādi kombinēju dažādi, bet etiķis vienmēr ir klāt.
Ikdienas ēdienkartē – reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās – mums ir tortiljas, jo šī ir manu bērnu pirmā atbilde uz jautājumu: "Ko pagatavot vakariņās?" Parasti iemarinēju vistas fileju sojā, medū, pievienoju garšvielas un tad lieku klāt pārējās sastāvdaļas, ņemot vērā tos produktus, ko ēd bērni.
Kur rodi iedvesmu gatavošanai un jaunu recepšu radīšanai/izmēģināšanai?
Mana iedvesma un lielākā motivācija ir mani bērni. Uzskatu, ka cilvēkiem ir jāēd kārtīgs ēdiens, proti, dienā vienai vai divām ēdienreizēm ir jābūt siltām, īpaši bērniem.
Savukārt kārtīgam pamatēdienam klāt jābūt salātiem, izņemot tad, ja gatavoju zupas. Esmu bērnus pieradinājusi ēst dažādus svaigos dārzeņus vai salātus, tāpēc viņi nesaprot, ja kaut kur tiek pasniegts pamatēdiens bez tiem. Šobrīd mūsmājās ir tomātu laiks – salātos liekam svaigus, tikko no dārza nākušus tomātus. Protams, arī mani bērni neēd pilnīgi visu. Atceros, ka tad, kad meitiņa bija pavisam maza, viņa bērnudārzā pie pusdienu galda izbēra salātus saujā un izšķiroja, ko ēd un ko ne.
Reizēm, kad viss apnicis, meklēju receptes internetā, un, to darot, vienmēr domāju, kas bērniem varētu patikt. Gatavojot ko jaunu, es ieskatos receptē, bet ne pilnībā; es improvizēju, variēju ar sastāvdaļu daudzumiem, pielāgojot tos tā, kā garšo manai ģimenei.
Pērn mans atklājums bija store. Mēs to noķērām paši un pēc tam domājām, ko darīt tālāk. Es piepildīju stori ar zaļumu sviestu un uzcepu uz grila. Rezultāts – fantastisks. Tagad tas ir iecienīts ēdiens mūsu ģimenē.
Kas tev ēdiena gatavošanā patīk visvairāk?
Sajūta pēc ēdienreizēm, kad visi ir priecīgi un pateicīgi. Man ir liels gandarījums, kad bērni un vīrs pasaka, ka bija garšīgi. Domāju, ka mani bērni novērtē to, ka mājās vienmēr ir silts ēdiens.
Man ir savs ikdienas rituāls, ir sava lietu kārtību, kad atnāku mājās. Ēst taisu katru dienu, jo ne man, ne manai ģimenei nepatīk vairākas dienas ēst vienu un to pašu.
Bez kā virtuvē noteikti nevar iztikt?
Bez laba garastāvokļa. Ir reizes, kad palūdzu bērniem kaut ko sagriezt, un, ja viņi sāk pukstēt, tad saku, ka nevajag. Labāk izdarīšu pati, nekā ļaušu kādam gatavot sliktā omā. Slikts garastāvoklis dod ēdienam sliktu noskaņu. Ir jāgrib gatavot, jo tad ēdienā tiek ieliktas rūpes un mīlestība.
Ja man kādreiz bijusi smaga diena un es jūtu, ka esmu aizkaitināta, saku ģimenei, lai dod man 10 minūtes – es ieeju dušā, nomierinos un tad varu ķerties klāt ēdienam.
Vai ēst gatavošana ir vairāk talants vai prasme, ko viegli iemācīties?
Domāju, ka talants. Visi nevar gatavot visu. Piemēram, es negatavoju kūkas. Saldos ēdienus esmu taisījusi, bet priekšroku vienmēr dodu sāļajiem ēdieniem. Iemācīties droši vien var visu, bet rezultāts nebūs īstais. Man ir mani iecienītākie ēdienu, kurus gatavojot, jau zinu, ka rezultāts būs labs. Tāpat zinu, ka ir ēdieni, kurus es neizjūtu un kas man nepadodas.
Ir viens ēdiens, kas nekad nav sagādājis vilšanos – kaltēto tomātu maizītes. Tās ieteiktu pagatavot ikvienam, kam ir grūti izdomāt, ar ko svētkos pacienāt kolēģus. Uz tumšās ciabatta maizītes uzsmērē pesto mērci, Filadelfijas sieru, tad liek saulē kaltētus tomātus un septiņas minūtes cep grila režīmā. Garantēju – kolēģi būs priecīgi!
Kāda ir vislielākā neveiksme, ko esi piedzīvojusi virtuvē?
Kad sanācis negaršīgs ēdiens. Tādos brīžos ir izvēle – izgāzt visu vai tomēr riskēt dot ģimenei. Bet tad man ir žēl ģimenes. Vienu, divas reizes tā ir gadījies. Tā man ir milzīga vilšanās. Vienreiz šādi bija sanācis ar gaļu, kas neiemarinējās un rezultātā sanāca sausa, cieta un nebaudāma.
Ja visu atlikušo mūžu būtu jāēd tikai viens ēdiens – ko tu izvēlētos?
Ja būtu viens ēdiens, tad tie būtu kartupeļi, jo kartupeļus var pagatavot tik daudzos veidos – biezenis, pankūkas, cepti kartupeļi, vārīti kartupeļi, sacepums. Es nevarētu visu dzīvi ēst tikai rīsus vai zivi, bet kartupeļus dažādajās to izpausmēs gan. Ļoti daudzveidīgs un krāšņs produkts.
Ko darīt, ja slinkums gatavot?
Ja ir slinkums, tad bieži vien pasūtu kaut ko no "Lido" kulinārijas vai aizvedu ģimeni paēst ārpus mājas, lai katrs var izvēlēties, ko vēlas. Galvenais nosacījums – ēdienam jābūt saprotamam un labi pagatavotam.
Ja obligāti jāizvēlas, tad – sāļš vai salds? Maigs vai ass?
Viennozīmīgi sāļš. Saldumus ēdu ļoti reti, tāpēc ar tiem mani nevar uzpirkt. Ja man dāvina saldumus, es parasti tos nesu uz darbu un cienāju kolēģus.
Man ļoti garšo marinētas gailenes. Man kā īstai latvietei patīk sēņot. Es lasu pavisam maziņas gailenītes un samarinēju. Darbā vienreiz bija loterija, kurā lozējām lietas, ko katrs bija atnesis. Es atnesu gaileņu burciņu. Kolēģe to izvilka un teica, ka ēdīs viena, jo ģimenē neviens sēnes neēd. Nākamajā dienā viņa prasīja, vai var tikt pie vēl vienas burciņas, jo visai ģimenei garšojis.
Runājot par maigo un aso, tad izvēlos zelta vidusceļu. Patīk gan maigi, gan asi ēdieni, bet ikdienā ir kaut kas pa vidu.
Vērtīgākais virtuves padoms, ko dotu ikvienam, kas lasa šo sarunu?
Ir pat vairāki. Pirmkārt, nevajag gatavot, kad esi dusmīgs, sliktā omā vai kad negribas to darīt. Nevajag pārnest sliktas emocijas caur ēdienu.
Otrkārt, nerīt ēdienu, bet to izbaudīt un kārtīgi sakošļāt. Atceros, ka reiz vienai kolēģei, ātrumā ēdot, kaklā iesprūda gurķa šķēle, un viņai bija jābrauc uz slimnīcu. Viss beidzās labi, bet tas vēlreiz apliecina, ka ēdiens ir jābauda un ēšana nav maratons.
Treškārt, aizdomāties par to, kā samazināt, neradīt vai pārstrādāt savus atkritumus. Pērkot ēdienu, vienmēr saskaramies ar iepakojumiem iepakojumu galā, no tā nevar izvairīties, bet ikviens no mums var tiem dot otru iespēju tikt izmantotiem. Kopš sāku strādāt "CleanR Grupā", es vairāk domāju par to, kā mazināt atkritumu rašanos. Piemēram, vairs nepērku maisiņus, bet ņemu līdzi iepirkumu somas. Mājās šķirojam atkritumus. Pat bērni ir iemācīti šķirot, par to nav diskusiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
