Nacionālais ēdiens šašliks. 55 receptes sulīgai gaļai un labākajām marinādēm

Šašliks tiešām ir nacionālais ēdiens. Tikai kuras nācijas, tāds ir jautājums. Krimas tatāri noteikti pieteiktos uz autorību, un pareizi darītu. Jo šašliks tiešām nav dzimis padomju tipa "šašličnajās" – Krievijā tas ienāca tikai 19. gadsimta beigās, kad Krimas tatāri bija izkopuši gaļas cepšanu līdz niansēm, īpaši piestrādājot pie daļas, kur gaļu ar zobiem noplēš no zobena – kā filmās. Protams, dāmu dēļ, uz ko gan vēl šis triks varētu atstāt iespaidu.

Rietumāzijai un Austrumāzijai arī izsenis ir savi veidi, kā cept gaļu uz iesmiem un irbulīšiem, tā kā – šašliku, sauktu dažādos vārdos, mīl visi, un arī šašlikam ir plaša sirds, tas ļaujas ar sevi izdarīties, kā nu kuram tīk.

Par marinādēm vien varētu izrakstīties gari, plaši un sulīgi. To jau esam darījuši šajā rakstā, tāpēc teiksim īsi: marinādes ir māksla un zinātne reizē. No kefīra un majonēzes līdz ananasu sulai un brendijam, no sīpoliem etiķī līdz sarkanvīnam, no kadiķogām līdz kivi un granātāboliem – marināžu jautājumā tautas jaunradei robežu nav, un liekas, ka nav augļa, ogas vai šķidruma, kurā nevarētu mēģināt iemarinēt šašliku. Protams, kārtīga latvieša pirmā izvēle ir kefīrs un dilles, bet vai nu pie pirmās izvēles allažiņ jāapstājas!

Protams, nav jau tā, ka par šašliku nosaucama jebkura gaļa, kas sabāzta spainīti ar sazin ko un rotāta ar uzrakstu "Šašliks". Veikalos var nopirkt sazin ko, un reizēm pastāv pamatotas aizdomas, ka kādā gaļas fabrikā dienas gaitā uz zemes nokritušie atgriezumi savu reizi nonāk tieši šādos spainīšos. Protams, ne visi šašliku ražotāji vienā spainīti bāžami, bet vilšanos piedzīvot nācies daudziem. Un kas var būt ļaunāks par vīlušos un izsalkušu jāņabērnu? Protams, uz rīta pusi var apēst jebko, bet vai tāpēc grils jākurina, lai uz tā liktu sazin kādas gaļas ļerpatiņas?

Lai nu kur, bet šašliku jautājumā nekādu kompromisu nav un nevar būt. Gaļai ir jābūt pirmšķirīgai. Tāpēc, ja nu ir kāda pavisam droša izcila šašlika recepte, tad tā ir šāda: no zināma saimnieka pērkam zināma lopa gaļas gabalu... Tālāk jau izvēles jautājums. Skaidra lieta, ne visiem lemts šikot ar pazīstamiem lopiņiem uz Jāņu grila. Tā teikt, vēl viņdien bužināji pazodi, šodien jau draudziņš mazos gabaliņos uz grila gozējas. Ja ar šādām draudzībām nepaveicas, jāpaļaujas uz savu pircēja intuīciju, redzi un ožu veikalā vai tirgū. To, kas spainīti, ne redzēsi, ne saodīsi, tāpēc šašliku labāk kapāt pašam no kārtīgi apskatīta gaļas gabala. To pašu var teikt arī par marinēšanu.

Ar marinēšanu gan ir tā, ka, ja izvēloties gaļu, var un vajag aizrauties, tad ar marinādēm gan jāuzmanās. Pirmšķirīgs šašliks negaršo ne pēc etiķa, ne pēc mūsu smalkumsmalkās marinādes no nez cik šķidrumiem un trejdeviņām zālītēm. Izcilam šašlikam, pirmkārt, ir jāgaršo pēc gaļas! Pēc iekšpusē maigas un sulīgas, ārpusē patīkami izceptas, ar mazmazītiņu oglītē apdegušu stūrītī, kas vēl būtu pieļaujams, reizēm pat prasās!

Runājot par oglītēm un cepšanu – te nu katrs ir pats sev boss, mākslinieks un zinātnieks, un katrs cepējs pats zina, kuru bērzu vai ozolu pirms Jāņiem jāgāž un grila malkā jāzāģē. Tikai viena maza nianse: nekādas ķīmijas labākai degšanai. Šašliks to nepiedos.

Tepat zemāk "Tasty" piedāvā supersulīgu šašliku kolekciju. Lai uz Jāņu grila nonāk labākais šašliks un lai līgotājiem pilni vēderi un priecīgs prāts!