Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs/Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Talantīga, gudra, drosmīga, aizrautīga un ārkārtīgi harismātiska – tādu laikabiedri atceras Itu Mariju Kozakeviču. "Iespējams, daudz kas Latvijas politikā būtu citādi, ja Ita būtu palikusi dzīva. Viņa bija neaizstājams cilvēks," tā par vienu no Atmodas laika līderēm saka Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Latvijas poliete, žurnāliste, tulkotāja un viena no Atmodas laika aktīvistēm bija tā, kas spēja uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības apzināties savu identitāti, nostāties Tautas frontes pusē un cīnīties par brīvību – gan savas tautas un kultūras, gan visas Latvijas. Ita Kozakeviča prata vismaz 15 valodas, bija izcila oratore ar ārkārtīgi plašu interešu loku, turklāt viņai piemita spēja saprasties ar ikvienu cilvēku.

Ita Kozakeviča aizgāja pāragri, 35 gadu vecumā, noslīka, peldoties jūrā komandējuma laikā Itālijā. Tas notika 1990. gada 28. oktobrī, vien nepilnu pusgadu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, uz kuru viņa bija aicinājusi un par kuru balsojusi kā Augstākās padomes deputāte. Tajā pašā gadā viņa bija saņēmusi goda titulu "Sieviete Latvija".

2005. gadā pie skatītājiem nonāca dokumentālā filma "Ita", kuru pēc Noras Ikstenas scenārija veidoja režisors Harijs Beķeris. Nu, vairāk nekā 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pienācis laiks spēlfilmai, kuras iedvesmas avots un galvenās varones prototips ir Ita Kozakeviča. Filmas "Mana brīvība" režisore ir Ilze Kunga-Melgaile, bet galvenās varones Alīcijas lomā – Dailes teātra aktrise Ērika Eglija-Grāvele.

Par Itu Kozakeviču balso pat krievu zaldāti


Līdz šim

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!